Saules vējš ir dīvaini piesaistīts ziemeļpolam. Zinātniekiem nav skaidrs, kāpēc

FOTO: Reuters/ScanPix

Gadiem ilgi zinātnieki uzskatīja, ka Saules vēja jonizēto daļiņu daudzums, kas Zemes magnētiskajā laukā izraisa polārblāzmas un magnētiskās vētras, ziemeļpolā un dienvidpolā ir līdzīgs. Tomēr tā nav.

Zinātnieki savā jaunākajā pētījumā parādījuši, ka ziemeļpola virzienā no Saules nonāk vairāk jonizēto daļiņu nekā dienvidpolā. Jautājums ir, kāpēc?

Kā rakstīts vietnē "Universe Today", informācija, kuru izmantoja zinātnieki, bija savākta ar satelītu kopu “Swarm”. Tā sastāv no trīs satelītiem, ar kuriem Zemes magnētiskais lauks tiek novērots kopš 2013. gada.

Šajā laikā tika pamanīts, ka Zemes magnētiskais dienvidpols atrodas krietni tālāk no Zemes ass nekā magnētiskais ziemeļpols. Tas noved līdz atšķirībām elektromagnētiskajos viļņos, kurus dēvē par Alfēna viļņiem. Šīs izmaiņas noved pie atšķirībām tajā, kā dienvidpols un ziemeļpols mijiedarbojas ar Saules vēju.

Procesi, kas norisinās atmosfēras augstākajos slāņos ziemeļpolā un dienvidpolā, var dramatiski atšķirties. Tas var nest nozīmīgas klimata izmaiņas uz Zemes.

Pagaidām šī asimetrija un tās ietekme nav īsti skaidra, tāpēc nepieciešami vēl tālāki pētījumi. “Swarm” satelīti turpinās novērot Zemes magnētisko lauku, lai kliedētu arī šo mistēriju.

Uz augšu
Back