Tiesa gan, jaunie noteikumi netiks pieņemti visā pasaulē. Uz lietotājiem Eiropā jaunā privātuma politika neattieksies, un arī citos pasaules reģionos, piemēram, Indijā, ir pieprasīts nopietni caurskatīt vai pat pilnībā atteikties no jaunās privātuma politikas. Tieši tāpēc, piemēram, norēķināties par lietām, izmantojot “WhatsApp”, būs iespējams citur pasaulē, bet ne Eiropā.
Eiropas datu aizsardzības likumi ir vieni no spēcīgākajiem pasaulē. Pēdējo gadu laikā Eiropas datu aizsardzības institūcijas ir ieņēmušas agresīvu pozīciju pret lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem.
“Eiropā cilvēkam ir jāsniedz detalizēta informācija par to, kādiem mērķiem tiek ievākta informācija un kas ar to tiks darīts, līdz ar to Eiropas iedzīvotājiem ir īpaši jāatļauj izmantot savus datus. Tādēļ – ja kādu dienu mēs kaut kam esam piekrituši, mums ir tiesības pārdomāt un atcelt savu atļauju izmantot datus,” norāda Viviorovskis.
Viņš bilst, ka lietotājam, kurš izvēlas atsaukt savu doto atļauju izmantot datus, nekas nav jāpaskaidro. “Tāpēc lietotnes lietotājs var pateikt, ka “nevēlos sniegt atļauju tam, kam piekritu iepriekš”, līdz ar to atcelt sniegtās datu atļaujas ir jābūt tikpat viegli kā dot piekrišanu”.
Viviorovskis uzsvēra, ka cilvēkiem pašiem vajag lemt par to, kādi sociālie mediji ir ērtāki lietošanai. Daudzi no ziņapmaiņas lietotņu lietotājiem norāda, ka viņiem ir ļoti svarīga datu aizsardzība.
Piemēram, “Signal” lietotāji var sūtīt privātas vai grupu ziņas, tāpat kā dokumentus, fotogrāfijas, kā arī audio un videofailus, un visas sarakstes ir šifrētas. Līdzīgi kā “WhatsApp”, arī “Signal” atbalsta balss un video zvanus. “Signal” uzsver, ka lietotne piedāvā dažādus drošības līdzekļus, piemēram, kas neļauj izsekot lietotāja ziņas.
Lietotāji uzsver – “Signal” privātuma politika nav saistīta ar lietotāja identitāti, kā arī lietotāju dati netiek uzglabāti kompānijas serveros. Piemēram, bagātākais cilvēks pasaulē Īlons Masks paziņoja, ka pēc “WhatsApp” privātuma politikas maiņas labāka izvēle būtu tieši “Signal”. Nedēļu vēlāk “Signal” lielāko daļu dienas nebija pieejams, jo serviss tehniski netika galā ar ļoti straujo lietotāju skaita pieaugumu.
“Telegram” ir vēl viena bezmaksas platforma, kas izmanto pilnīgas šifrēšanas tehnoloģiju. Lietotne izmanto unikālu infrastruktūru, kas ļauj veidot “divdaļīgas drošības atslēgas, kuras nekad neatrodas vienā un tajā pašā vietā, tāpat kā dati, ko šīs atslēgas aizsargā”.
Ņemot vērā augsto drošības līmeni, “Telegram” ir kļuvis par ļoti iecienītu saziņas rīku konspirāciju teoriju un ekstrēmistu grupu piekritēju rindās.
Šveicē bāzētais uzņēmums “Threema” ir atvērtā koda maksas lietotne, kas piedāvā pilnīgu šifrēšanu. Lietotnes izstrādātāji izdarījuši visu nepieciešamo, lai kompānijas serveros netiktu uzglabāts liels daudzums datu. Viena no lietām, kas padara “Threema” unikālu, ir tā, ka lietotājs tiek identificēts ar astoņu ciparu kodu, līdz ar to nav nepieciešams mobilā tālruņa numurs, kas nodrošina lielāku drošību.
“Mēs nodrošinām pakalpojumus Eiropā. Līdz ar to mēs nepakļaujamies ASV likumdošanai. Citi lielie pakalpojumu sniedzēji ir bāzēti ASV, tāpēc tiem ir jāpakļaujas vietējai likumdošanai. Un mēs zinām, ka tā nav spēcīgākā valsts datu aizsardzības jomā,” norāda Fleps.
Ko par izmaiņām privātuma politikā saka “WhatsApp”?
“WhatsApp” izplatītajā ziņojumā teikts, ka arī pēc jaunās privātuma politikas stāšanās spēkā nedz “WhatsApp”, nedz “Facebook” nevarēs redzēt privātās ziņas, kā arī noklausīties zvanus. Tāpat “WhatsApp” arī turpmāk neuzglabās aktivitātes sarakstus ar to, kam tiek rakstīts vai zvanīts, netiks ievākta informācija par kontaktiem. Vēl ne “WhatsApp”, ne “Facebook” neievāks informāciju par lietotāja atrašanās vietu, un arī tur esošās grupas paliks privātas.
Tiek norādīts, ka vienīgais, kuram ir iespējams piekļūt un lejuplādēt savus lietotāja datus, ir pats lietotājs. Lietotājs drīkst likt sevis sūtītajām ziņām pēc laika izgaist.