Advokātu padome: JKP politiķu izteikumi par Magoņa lietu grauj uzticību tiesu varai (18)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Jānis Bordāns un Juris Jurašs.
Jānis Bordāns un Juris Jurašs. Foto: Ieva Leiniša/LETA

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) un Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Jura Juraša (JKP) publiski paustā neapmierinātība ar spriedumu krimināllietā, ar kuru tika attaisnoti kukuļošanas noziegumos aizdomās turētie "Latvijas dzelzceļa" (LDz) bijušais valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, un politiķu izteiktās šaubas par tiesneša profesionalitāti vai ietekmējamību ir vērtējama kā nekorekta rīcība, kas bez pietiekama pamatojuma mazina sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Magoņa aizstāvja Jāņa Rozenberga vadītā Latvijas Zvērinātu advokātu padome.

 

Padomē uzsvēra, ka šādi augstu politisku amatpersonu izteikumi var tikt vērtēti ne vien kā kritika pirmās instances tiesai, bet arī kā spiediena izdarīšana uz apelācijas instances tiesu, kurai šī lieta, visticamāk, būs jāizskata apelācijas kārtībā.

"Ar šādiem izteikumiem tiek radīts priekšstats, ka kvalificēts un neietekmējams tiesnesis šajā konkrētajā kriminālprocesā var un drīkst pieņemt vienīgi notiesājošu spriedumu,"

atzīmēts padomes izplatītajā ziņojumā.

Advokāti uzskata, ka šādi izteikumi noved arī pie nevainīguma prezumpcijas pārkāpuma.

Šajā sakarā Advokātu padome atgādina, ka nevainīguma prezumpcija tiktu pārkāpta tad, ja publisku iestāžu publiskos paziņojumos par aizdomās turēto vai apsūdzēto izteiktos kā par vainīgu, tik ilgi, kamēr minētās personas vaina nav pierādīta saskaņā ar tiesību aktiem.

Advokātu padome pievienojas Latvijas Tiesnešu biedrības publiskotajam atgādinājumam, ka lietā pasludināts saīsinātais spriedums, šobrīd nav zināmi attaisnojošā sprieduma motīvi, argumenti, līdz ar to nav iespējams izvērtēt sprieduma pamatotību.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs 29.janvārī rosina padomes sēdē apspriest Bordāna pausto viedokli par Magoņa sprieduma publisko komentēšanu.

Tieslietu padomes sastāvā pastāvīgie locekļi ir Strupišs, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova, Bordāns, Jurašs, ģenerālprokurors Juris Stukāns, Rozenbergs, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka. Tāpat starp padomes locekļiem ir septiņi tiesneši.

Daļa no minētajiem pastāvīgajiem locekļiem ir tiešā vai pastarpinātā veidā saistīti ar minēto krimināllietu.

Iepriekš Bordāns Latvijas Radio izteicās, ka ir sašutis par Vidzemes rajona tiesas Limbažos spriedumu Magoņa lietā, kā arī apšaubīja tiesneša Kārļa Jansona profesionalitāti. Ministra skatījumā, labā ziņa ir tāda, ka pastāv apelācijas instance. Vēlāk Bordāns lemšot, vai tiesneša Jansona darba kvalitātes izvērtēšana būs jānodod Tiesnešu disciplinārkolēģijai.

Jurašs tāpat kā Bordāns ir kritizējis tiesneša Jansona pieņemto spriedumu Magoņa lietā. Viņš apgalvoja, ka pēdējo mēnešu laikā gaisā virmoja dažādas runas par ietekmīgu vīru interesēm panākt labvēlīgu spriedumu.

Iepriekš vēstīts, ka Vidzemes rajona tiesa Limbažos attaisnoja par kukuļošanu apsūdzētos Magoni un Osinovski. Tiesā skaidroja, ka attaisnojošs spriedums pieņemts, jo tā uzskatīja, ka prokuratūras celtās apsūdzības nav pierādītas.

Apsūdzības pamatā Magonim bija divu darbību kopums, proti, viņš saņēmis naudu, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" iepirktu no Osinovskim piederošā AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves. "Otrajā darbībā viņš apsūdzēts par to, ka tiksies ar "Krievijas dzelzceļa" prezidentu un panāks labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, Krievijas lokomotīves tiks remontētas Daugavpils rūpnīcā," norādīja tiesā.

Attiecībā uz četru lokomotīvju iepirkuma faktu tiesa uzskatīja, ka nav pierādīts tas, ka Magonis pats būtu pieņēmis lēmumu par to iepirkšanu vai veicis aktīvas darbības, lai "LDz Ritošā sastāva serviss" izlemtu šo darījumu veikt.

Magonim kā "LDz" prezidentam nebija pamata neakceptēt pieņemto lēmumu par lokomotīvju iepirkšanu, norāda tiesā.

Attiecībā uz Magoņa rīcību, kontaktējoties ar "Krievijas dzelzceļa" vadību, tiesa uzskatīja, ka šo komunikāciju viņš veicis nevis kā "LDz" amatpersona, bet kā privātpersona, jo atrodas tuvās radnieciskās attiecībās ar "Krievijas dzelzceļa" amatpersonu.

Līdz ar to šī Magoņa rīcība vērtējama ārpus viņa amatpersonas pienākumu veikšanas, secinājusi tiesa.

Tiesnesis Jansons jau iepriekš nokļuvis mediju uzmanības lokā. LETA arhīvs liecina, ka tiesnešu disciplinārkolēģija 2015.gadā tiesnesim Jansonam piemēroja rājienu, jo viņš, nenoskaidrojot objektīvu patiesību, attaisnoja kādreizējo Ādažu pašvaldības policisti Andru Veipu, kura bija apsūdzēta par braukšanu alkohola reibumā.

2018.gada oktobrī Tiesnešu disciplinārkolēģija piemēroja piezīmi Jansonam par rupju nolaidību kādas citas lietas izskatīšanā.

Komentāri (18)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu