Kas ir Fermi paradokss? (1)

Paradokss ir nodēvēts Nobela prēmijas laureāta Enriko Fermi vārdā, kurš reizēm tiek dēvēts arī par atombumbas arhitektu. Paradokss definēts vienkāršā pusdienlaika sarunā  starp slaveno zinātnieku un vairākiem viņa kolēģiem laboratorijā pēc 1950. gadā laikrakstā “The New Yorker” publicētas karikatūras par citplanētiešiem. 

Runā, ka Fermi veica dažus aprēķinus, lai aplēstu, kāda ir iespējamība, ka visumā eksistē cilvēku tehnoloģijām līdzīgas tehnoloģijas. Balstoties uz šiem aprēķiniem, viņš secināja, ka citplanētiešiem vajadzētu jau būt bijušiem uz Zemes, rakstīts zinātnes izdevumā "Science Alert".

“Kur tad viņi ir?” esot izteicies Fermi. 

Dreika vienādojums 

Fermi aprēķiniem līdzīgs ir arī vienādojums, kuru 1961. gadā radīja amerikāņu astronoms Frenks Dreiks. Vienādojums bija paredzēts, lai būtu pamatā diskusijai "Ārpuszemes saprāta meklēšanas" (Search for Extraterrestrial Intelligence (SETI)) atklāšanas sanāksmē. 

Vienādojums liecina, ka civilizāciju skaits, kas mums varētu būt pietiekami tuvu, lai mēs par tām dzirdētu, ir balstāms uz statistikas kombinācijām. To skaitā ir planētu skaits, uz kurām varētu pastāvēt dzīvība, kā arī iespējamība, ka šai dzīvībai varētu attīstīties gan vēlme, gan spēja sazināties ar citām iespējamajām dzīvības formām. 

Pusgadsimtu pēc Fermi paradoksa parādīšanās mēs esam iemācījušies daudz jauna par eksoplanētu un to zvaigžņu dažādību. Tomēr mēs joprojām atrodamies tālu no tā, lai varētu ko precīzi spriest par dzīvības veidošanās iespējamību uz citām planētām. 

Kur ir citplanētieši? 

Šodien pastāv daudzi potenciāli Fermi paradoksa “atrisinājumi”, to skaitā ir tādi skaidrojumi kā: 

• Mēs pārvērtējam saprātīgas dzīvības izplatības iespējamību visumā. 
• Mēs pārvērtējam jebkādas dzīvības formas vēlmi dalīties ar kaut kāda veida informāciju. 
• Informācija pastāv, tomēr mēs to neredzam vai nesaprotam. 
• Informācija reiz pastāvēja un, iespējams, parādīsies atkal, tomēr cilvēks nav vērojis pietiekami ilgi, lai to uztvertu.  
• Cilvēks ir pirmā dzīvības forma, kas attīstījusies tik tālu.