Padomi, kas palīdzēs krāšanai kļūt par paradumu

FOTO: Pexels

Citiem tas liekas viegli, bet citiem – ļoti grūti. Jaunajā gadā viens no populārākajiem solījumiem, ko pamainīt savā dzīvē, ir sakārtot savas naudas lietas un īstenot savus sapņus. It īpaši tad, ja tas nav darīts iepriekš, ir jāveido jauns paradums – krāt naudu.

No vienas puses, liekas pašsaprotami – ja nepieciešams kāds lielāks pirkums, jākrāj nauda. Bet ko darīt, lai naudu izdotos iekrāt ne tikai vienam konkrētam mērķim, bet ilgākā termiņā? Šeit noteikti jārunā par uzkrājumu veidošanu, un bankas parasti saviem klientiem piedāvā dažādas iespējas, kā to darīt. Bet pats galvenais – tam ir jākļūst par paradumu.

Pirms sākat krāt, ir jāatbild uz vairākiem jautājumiem – ar ko sākt? Cik daudz naudas atlicināt krāšanai? Kam un kāpēc krāt? Atbildes uz šiem jautājumiem palīdz gūt “Swedbank” uzkrājumu jomas eksperte Karīna Rokjāne.

Ar ko vajadzētu sākt, veidojot uzkrājumus?

Uzkrājumos, tāpat kā citās dzīves jomās, ir sava lietu kārtība. Nereti dzirdam, ka ir jāsāk ar uzkrājumu neparedzētiem dzīves gadījumiem jeb savam drošības spilvenam.

Uzkrājums drošības spilvenam ir pats pamats, ar ko vajadzētu sākt. Tas var būt kā uzkrājums algas kontā, tā kādā speciāli šim mērķim domātā papildkontā. Tā kā savos krāšanas pirmsākumos svarīga ir krāšanas ieraduma izveidošana, te labs palīgs var būt “Krājrīks”, kas ļauj krāt kā nemanāmi – pieslēdzot Kartes maksājumu noapaļošanu (pēc katra pirkuma ar karti summa līdz nākamajam pilnajam eiro automātiski ieskaitās uzkrājuma kontā), tādā veidā mēneša laikā nemanāmi iespējams uzkrāt 20-30 eiro, tā mērķtiecīgi ar kādu paša noteiktu regularitāti atliekot līdzekļus savā uzkrājuma kontā,” saka “Swedbank” uzkrājumu jomas eksperte Karīna Rokjāne.

Tāpat viens no ieteikumiem, ko sniedz uzkrājumu jomas eksperte, ir algas dienā atlicināt summu, ko varētu atļauties, piemēram, vismaz 10-20 eiro. Ilgtermiņā jāvirzās uz 10% no ienākumiem, ko novirzīt dažādiem uzkrājumu mērķiem – kā uzkrājumiem neparedzētiem gadījumiem vai citiem īstermiņa mērķiem, tā uzkrājumiem nākotnei.

Uzkrājumi nākotnei

“Kad krāšanas paradums ir izveidojies, ir jāsāk domāt par nākamo uzkrājumu līmeni – uzkrājumiem nākotnei. Ņemot vērā augstās izglītības izmaksas, kas ar katru gadu pieaug, kā arī citus izdevumus, ar ko saskaras studenti, arvien vairāk vecāku aizdomājas par uzkrājumu veidošanu bērnu nākotnei,” norāda Rokjāne.

Bankas veiktā pētījumā secināts, ka vidēji viens studenta gads izmaksā septiņus tūkstošus eiro, ņemot vērā studiju maksu augstskolā, kas vidēji ir ap 2000 eiro gadā, kā arī dzīvošanas izmaksas ap 400 eiro mēnesī. Zinot šīs izmaksas, ir vērts sev pajautāt, vai vēlos nākotnē saviem bērniem ar to palīdzēt. Ja atbilde ir apstiprinoša, par to vēlams domāt jau laicīgi, nevis tad, kad līdz pilngadībai ir palikuši vien pāris gadi.

Tāpat ieteikums jau laicīgi aizdomāties par savām vecumdienām.

“Statistiski skatoties, situācija ir visai skarba – Latvijas Bankas 2019. gadā veiktais pētījums liecina, ka 2040. gadā vidējais pensijas apmērs strādājošajiem varētu būt 30-50% no ienākumiem. Šāds ienākumu kritums vecumdienās nav tas, ko cilvēki vēlētos. No mūsu veiktajām aptaujām secinām, ka sabiedrība vēlētos saņemt vismaz 70% no pašreizējiem ienākumiem vai pat saglabāt esošo ienākumu apmēru. Ja mēs gribam dzīvot labāk nekā šodienas pensionāri, tad jādomā arī par to, ko pašam darīt, lai uzlabotu savu situāciju vecumdienās,” norāda Rokjāne.

Vai var pelnīt ar savu naudu?

Šodien peļņas iespējas sniedz ilgtermiņa uzkrājumu risinājumi jeb uzkrājumi nākotnei. Īstermiņa uzkrājumu, t.i., uzkrājumu neparedzētām situācijām/drošības spilvenam gadījumā ir ļoti svarīgi, lai nauda ir pieejama uzreiz, tāpēc šiem mērķiem ir ieteicams izmantot kādu no noguldījumu veidiem, piemēram, Krājrīku. Tomēr šodienas realitāte ir tāda, ka depozītu likmes ir teju nulles līmenī, peļņas iespēju īsti nav.

“Jā, īstermiņa uzkrājumu risinājumos peļņas iespēju nav. Nereti klienti domā, ka nav jēgas naudu turēt kontā, tāpēc viņi izvēlas to uzreiz ieguldīt finanšu tirgos. Tomēr mēs klientiem iesakām pirms ieguldījumu veikšanas parūpēties par “drošības spilvenu”, lai, atgadoties kam neparedzētam, ir kāda brīvi pieejama naudas summa un nav jādomā par to, vai šobrīd ir labs laiks, lai pārdotu savus vērtspapīrus,” saka Rokjāne.

Runājot par ilgtermiņa risinājumiem, kā, piemēram, iepriekš pieminētajiem uzkrājumiem nākotnei, tur gan līdzekļi tiek ieguldīti finanšu tirgos ar mērķi apsteigt inflāciju un gūt peļņas iespējas.

“Katram drošības spilvena apjoms jau ir atšķirīgs – kādam ar uzkrājumu vienas algas apjomā ir pietiekami, bet kādam citam – varbūt ir vajadzīgs uzkrājums visa gada ienākumu apjomā. Līdz ar to situācijas atšķiras, bet katram par to vajadzētu aizdomāties un kaut ko darīt, lai paši justos pasargāti,” saka Rokjāne.

Rezumējot – ir svarīgi veidot krāšanas paradumu, kā arī noticēt tam, ka var izveidot uzkrājumu. Un tam nav vajadzīgas lielas summas - pietiek kaut vai ar 20-30 eiro mēnesī. Kad tas izdarīts, tad jau ir vērts aizdomāties par savu nākotni – gan par savu, gan par bērnu nākotni, un šiem mērķiem var gatavoties jau laicīgi.

Raksts tapis sadarbībā ar “Swedbank”

Uz augšu
Back