No atveseļošanās naudas industriālajos parkos vēlas ieguldīt vēl 82 miljonus eiro

AS "Valmieras stikla šķiedra" rūpnīcas ražotne. FOTO: Evija Trifanova/LETA

No tā dēvētās atveseļošanās naudas, kas tiek dalīta starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, 82 miljonus eiro atvēlēs, lai pašvaldības varētu uzbūvēt jaunus industriālos parkus. Taču jau šobrīd vairākām pašvaldībām ir problēmas ar nomnieku atrašanu līdzīgiem objektiem, kas jau ir uzcelti ar Eiropas fondu atbalstu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”

Šonedēļ valdība apstiprināja Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu, pēc kura sadalīs 1,65 miljardus eiro – naudu, ko Latvija saņems no Eiropas Savienības, lai atveseļotos no Covid-19 izraisītās krīzes. Plāna sadaļai “Nevienlīdzības mazināšana” atvēlēti 330 miljoni eiro. Tostarp 102 miljoni tiks autoceļiem, 82 miljoni jau pieminētajiem industriālajiem parkiem, īres mājokļu izveidei 43 miljoni, bet sociālo izaicinājumu un izglītības jautājumu risināšanai – mazāk nekā trešā daļa jeb 102 miljoni.

Piemēram, Carnikavas novada pašvaldība, izmantojot gan savus, gan fondu līdzekļus, sakārtoja teritoriju, kurā savulaik bija padomju armijas daļa. Projekta mērķis skaitīsies sasniegts, ja šeit parādīsies divsimt jaunas darbavietas, un desmit miljoni investīciju. Šobrīd no 11 zemesgabaliem nomnieki atrasti četriem. Noslēgtie līgumi paredz radīt sešdesmit jaunas darbavietas.

Vēl divi uzņēmumi ieplānojuši būvēt ražotnes savos īpašumos, kas pieguļ rekonstruētajai ielai, tādēļ pašvaldībai būs iespējams arī to darbavietas pieskaitīt projekta rezultātiem.

Starp pašvaldībām, kas nav reģionu centri, Carnikavai bija viens no visambiciozākajiem Eiropas fondu investīciju projektiem uzņēmēju piesaistīšanai. Domes priekšsēdētāja aizvien ir pārliecināta, ka trīs gados uzlikto mērķi sasniegs.

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (LZS) saka: “Uzņēmējdarbība ļoti  ātri un jūtīgi reaģē uz jebko, kas notiek valstī, un tas nav tikai mūsu [projektā]. Protams, tam ir jābūt milzīgam darbam, lai piesaistītu uzņēmējus ar šādiem nosacījumiem, jo viņiem ir saistības. Viņiem tas zemesgabals, no vienas puses, ir ļoti lēts – tie ir tikai kādi divi eiro par kvadrātmetru, kas, piemēram, paskatoties uz karti jūrmalas teritorijā, varētu šķist ļoti lēti, bet katram ir šīs saistības - tātad pusmiljons eiro investīcijas, 15 darbavietas un tas viss ir jāizdara vēl trīs gados.”

Pēdējo piecu gadu laikā divās Eiropas fondu programmās pieejams finansējums – kopumā gandrīz simt miljoni eiro, kuru pašvaldības var izmantot, lai izveidotu infrastruktūru uzņēmēju vajadzībām. Tai skaitā - būvējot pat ražošanas vai biroju ēkas. Mērķi uzskata par sasniegtu, ja ne vien atrasti nomnieki, bet tie ieguldījuši arī savus līdzekļus un radījuši noteiktu skaitu darbavietu

Apjomīgākā (86,5 mlj) ir fondu programma degradēto teritoriju sakopšanai un biznesa vides izveidošanai šajās vietās. Tā ir viena no vissarežģītākajām fondu programmām pašvaldībām. Un vairākām vietvarām nomniekus nav izdevies atrast pat ar atkārtotām izsolēm.

1

CFLA Infrastruktūras attīstības departamenta direktore Solita Dombrovska uzsver, ka ir daudz pašvaldību, kur šie projekti bijuši ļoti veiksmīgi un ražotnes jau strādā ar pilnu jaudu, bet tā nav visur. “Mūsuprāt, tas ir ļoti atkarīgs arī no tā, kādā veidā pašvaldība bija izdarījusi savu mājasdarbu un apzinājusi šo potenciālo ražotāju un investoru intereses. Un, protams, ir arī tādas situācijas, kad pašvaldības ir vairākkārtīgi gan centušās rīkot nomas izsoles - līdz piecām reizēm, vidēji - trīs, četras reizes ir veiktas šīs izsoles un nav šie nomnieki atrasti tā, kā nevarētu likt vienādības zīmi pilnīgi visiem projektiem.”

Piemēram,

Jēkabpilī, pamestā un piedrazotā bijušā rūpnīcu teritorijā pašvaldība uzbūvēja graudu elevatoru un pārtikas pārstrādes ražotni, cerot tajā ieraudzīt Latvijas lielākos graudu pārstrādātājus. Taču uz pirmajām divām izsolēm nepieteicās neviens uzņēmējs,

1

trešajā izsolē pieteicās SIA “Goldkorn”, taču nomas līgumu nenoslēdza. Tagad noslēgusies jau 4. izsole, kurā “Goldkorn”, pretēji pašvaldības cerībām uz vairākiem interesentiem, bija vienīgais pretendents. Uzņēmumam nosūtīts līguma projekts, kas pagaidām nav parakstīts.

Demisionējušais Jēkabpils mērs Aivars Kraps (LA) raidījumam “de facto” saka: “Es uzskatu, ka projekta mērķis tiks sasniegts, bet ir jāsaprot arī uzņēmēji, kas ir otrā pusē, jo ir viena lieta, kādu tu savu uzņēmējdarbības nākotni redzi pirms pieciem gadiem, un tagad, kad projekts ir jārealizē.”

Uzņēmuma “Goldkorn” valdes loceklis Valentīns Kukla “de facto” atzina, ka projekts uzliek pietiekami nopietnas saistības. Viņš saka – iepriekš esot nokavējis līguma parakstīšanas dienu. Mēģinājums sarunāt ar viņu interviju beidzas nesekmīgi.

Degradētu teritoriju pilsētas centrā par “Radošo industriju centru” pārvērtusi Aglonas novada dome. Nomnieku telpām cer atrast ar nu jau trešās izsoles palīdzību. “Pāris uzņēmēji, kas patiešām gribēja gan ofisa telpas, kādai lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas pārstrādei, kādu iekārtu izvietošanai un tā tālāk, arī šobrīd tā ražošana ir paplašinājusies, taču Covida dēļ diemžēl tas viss ir apstājies,” saka, Aglonas novada izpilddirektore Ineta Poga.

“de facto” sazinājās ar vairākiem uzņēmējiem, kas bija norādīti projekta pieteikumā. Viens no viņiem atzina, ka šobrīd nevēlas sākt jaunu projektu, turklāt savulaik arī uzrunāšana bijusi ļoti vispārīga – “kā būtu, ja būtu”. Cits norāda, ka par izsoli nemaz nav zinājis – par pirmo un otro izsoli nav paziņots, tikai uz trešo atnākusi uzaicinājuma vēstule. Ja sākotnēji novads visu ēku vēlējies izsolīt vienā piegājienā, tad šobrīd nomu iecerēts izsolīt pa daļām jeb atsevišķiem kabinetiem, cerot, ka tā nomnieku izdosies ātrāk atrast.

“Šīs intereses tika apzinātas, teiksim tā - tālajā 2016. gadā, varbūt arī nedaudz vēlāk. Šobrīd mēs esam 21.gadā un, protams, daudzi projekti ir beigušies, bet daudzi arī turpinās, līdz ar to tās vajadzības, iespējams, tās tirgus  prasības arī konkrētajās pašvaldībās arī ir mainījušās,” saka CFLA pārstāve Dombrovska. 

Jaunradīto darba vietu pierādīšanai pietiek ar vienu uzņēmuma gada pārskatu. Šobrīd pabeigti skaitās 109 no 212 objektiem. No pabeigtajiem vēl līdz šim nomniekus nav izdevies atrast divos gadījumos, bet pārējos, kad centieni atrast nomnieku nesekmējas, vēl nav pienākuši noteiktie projekta beigu termiņi.

Neraugoties uz to, atbildīgā ministrija uzskata, ka pašvaldībām jāturpina būvēt ēkas uzņēmēju vajadzībām.

1

Ar šīs nedēļas valdības lēmumu industriālo parku būvēšanai reģionos atvēlēs vēl 82 miljonus eiro. Šāda summa šiem mērķiem iezīmēta Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā. Tā ir nauda, ko Eiropa Latvijai atvēlējusi Covid-19 seku likvidēšanai.

Vienīgi šoreiz vairs nebūs garantētas iespējas tikt pie naudas katrai pašvaldībai – tām ar saviem projektiem būs jāsacenšas atklātā konkursā. “Tā negatīvā negatīvā puse kvotu sistēmā ir tā, ka pašvaldības ir ļoti dažādas, un ir pašvaldības, kuras ļoti veiksmīgi īsteno projektus, sasniedz rezultātus, un viņiem ir vēl projekti, ko īstenot. Kamēr citas pašvaldības vēl pat pagājušā gada laikā īsti nav iesniegušas projektus tās savas kvotas ietvaros. Līdz ar to  kvotu sistēma demotivē un palielina risku, ka tie būs nevis tiešām tādi pārdomāti projekti, bet projekti, lai aizpildītu savu kvotu,” saka VARAM valsts sekretāra vietnieks Sandis Cakuls.

Izstrādājot atjaunošanas un noturības mehānisma aktivitāti, iecerēts, ka pašvaldībām partnerus un nomniekus attīstāmajām teritorijām varētu palīdzēt atrast arī Investīciju un attīstības aģentūra, tostarp, skatoties arī aiz Latvijas robežām.

Uz augšu
Back