/nginx/o/2021/02/08/13618333t1ha426.jpg)
Vācijas jaunā valdība varētu atteikties no gāzes vada “Nord Stream – 2” projekta, vēsta aģentūra “Bloomberg”. Tas iespējams tādēļ, ka pašlaik Vācijas kanclerei Angelai Merkelei un jaunajam ASV prezidentam Džo Baidenam ir zināmas nesaskaņas jautājumos par Krieviju un gāzes vadu.
Tiek norādīts, ka “spriedze ASV attiecībās ar Vāciju pieaug”. Tieši Vācija ir viens no svarīgākajiem ASV sabiedrotajiem Eiropā. Tiek pieļauts, ka Vācijas kanclere “turas” pie gāzes vada projekta vien tādēļ, lai saglabātu mieru savas partijas koalīcijā ar sociāldemokrātiem. Tāpat Merkele “Nord Stream – 2” uzskata par vienu no saviem trumpjiem.
“Bloomberg” atgādina, ka septembrī Vācijā notiks federālās vēlēšanās. Ļoti ticams, ka pēc šīm vēlēšanām Merkele atstās Vācijas kancleres amatu.
“Nord Stream – 2” paredz izbūvēt gāzes vadu, kas ļautu nodrošināt 55 miljardu kubikmetru gadā lielu gāzes pārvades jaudu no Krievijas uz Vāciju. Gāzes vads tiek izbūvēts Baltijas jūras dzelmē.
Pret gāzes vadu aktīvi iebilst ASV, kas piedāvā savu sašķidrināto gāzi un norāda, ka šā gāzes vada dēļ vēl vairāk palielināsies Eiropas enerģētiskā atkarība no Krievijas.
Tieši tādēļ jau 2019. gada decembrī ASV noteica sankcijas pret kompānijām, kas iesaistītas gāzes vada būvniecībā. Pēc sankciju noteikšanas vairāki uzņēmumi paziņoja, ka aptur gāzes vada būvniecību, un viena no šādām kompānijām ir Šveices “Allseas”.
Decembrī cauruļvadu klāšanas kuģis “Fortūna” pabeidza būvēt vienu no nepabeigtajiem gāzes vada posmiem, bet šā gada janvāra beigās “Nord Stream – 2” posma būvniecība sākās Dānijas ūdeņos.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)