Drošsirdīgais Hems – pirmais pērtiķis kosmosā (4)

1950. gados vēl nebija skaidrs, vai cilvēks var izdzīvot ārpus Zemes atmosfēras. Kādas tur varētu būt fiziskās un psiholoģiskās ciešanas? Zinātniskās fantastikas rakstnieks un kara eksperts Kordvainers Smits rakstīja tieši par psiholoģiskajām, nevis fiziskajām sāpēm, kas cilvēku pārņem, atrodoties kosmosā. 

Kā rakstīts izdevumā "The Conversation", kopš 18. gadsimta cilvēks lielā augstumā ar baloniem un raķetēm ir nogādājis augus, insektus un dzīvniekus. 1957. gadā ar “Sputnik 2” Padomju Savienība kosmosā nogādāja pirmo suni. Suns gāja bojā, tiesa, no pārkaršanas, nevis paša ceļojuma kosmosā dēļ. 

Kamēr PSRS koncentrējās uz suņiem, ASV pievērsās šimpanzēm, jo tās bija vislīdzīgākās būtnes cilvēkam. Likmes kļuva lielākas pēc tam, kad ASV toreizējais prezidents Džons F. Kenedijs apsolīja, ka 1960. gadu beigās uz Mēness nogādās cilvēku. 

Hominīdu astronauta biogrāfija 

Hems piedzima 1957. gadā Centrālāfrikas republikas Kamerūnas lietusmežā, kas toreiz bija Francijas kolonija. Viņš tika notverts un nosūtīts uz šimpanžu astronautu skolu gaisa spēku bāzē Ņūmeksikā. 

Pērtiķi astronauti bija apmācīti raustīt kloķus, saņemot banānu granulas kā atalgojumu, bet elektrisko lādiņu kā sodu par kļūdu. Izvēlētajām šimpanzēm bija jātestē dzīvības uzturēšanas sistēmas un jārīkojas ar aprīkojumu lidojuma laikā. Hems parādīja izcilas spējas un dienu pirms lidojuma tika izvēlēts par kuģa “pilotu”. 

1961. gada 31. janvārī Hems pacēlās kosmosā. Viņš bija piesprādzēts kapsulā, kas atradās “Mercury-Redstone” raķetes priekšgala konusā. Raķete lidoja ar 9000 kilometru stundā lielu ātrumu un sasniedza 251 kilometru lielu augstumu. Lidojuma kopējais ilgums bija 16 minūtes. 

Lidojuma laikā Hemam bija jānorauj kloķis. Viņš saņēma divus elektrības triecienus par kļūdām un visu lidojuma laiku pavadīja ar 16 centimetrus lielu rektālo termometru, kas mērīja viņa ķermeņa temperatūru. 

Lidojuma beigās Hems pieredzēja 6,6 minūtes ilgu brīvo kritienu, kura laikā, kā parādīja mērinstrumenti, bija milzu stresā. Primātu uzvedības eksperte Džeina Gudāla teica, ka viņa nekad nebija redzējusi tik lielas izbailes šimpanzes uzvedībā. Tomēr bezsvara stāvoklī Hems bija mierīgs. 

Pašu lidojumu Hems pārdzīvoja, tomēr gandrīz noslīka, kad kapsula sāka pieplūst ar ūdeni pēc nolaišanās okeānā. Par laimi, glābēju komanda ar helikopteru sasniedza kapsulu laikā. Kā balvu par drosmi un izturību uzreiz pēc glābēju ierašanās Hems saņēma ābolu, par kuru bija ārkārtīgi priecīgs. 

Pēc lidojuma Hems Vašingtonas zoodārzā nodzīvoja 20 gadus. Cilvēki viņam rakstīja vēstules, uz kurām reizēm atbildēja zoodārza darbinieki, parakstot tās ar Hema pirkstu nospiedumu. 1980. gadā viņš tika nosūtīts uz citu zoodārzu. Viņš nomira 1983. gadā 26 gadu vecumā. 

Sākotnējais plāns izbāzt un izstādīt Hema ķermeni tika noraidīts, tomēr viņam tika veikta pēcnāves sekcija. Hema miesa tika atdalīta no kauliem, kremēta un apglabāta slavas zālē Ņūmeksikā. Viņa skelets savukārt tika nogādāts Vašingtonas Nacionālajā veselības un medicīnas muzejā.