Jābeidz čīkstēt par sniegu uz ceļa, jo ir taču ziema (10)

Skaidrs, ka šādos apstākļos transportlīdzekļu vadītāji ir neapmierināti, ja auto bezjēdzīgi buksē un uz priekšu nekust, bet apstāšanās ir kā "būs vai nebūs" loterija. Ideālā pasaulē mums būtu apsildāmas šosejas ar pirmklasīgu ūdens novades sistēmu un šādas problēmas neeksistētu, tomēr reālajā pasaulē, kurā no ceļu slīdamības uzmanību nespēj novērst pat kovids un vakcīnas, autobraucējiem ir jābūt gataviem neparedzētām situācijām.

Drošas autobraukšanas moto ziemas periodā varētu būt "novērot, novērtēt, pielāgoties", ar to domājot paskatīšanos, kas notiek aiz loga un uz ceļa, sava auto tehniskā stāvokļa un paša gatavības un iemaņu novērtēšanu, un korekciju ieviešanu braukšanas paradumos. Situācijas mēdz būt visdažādākās, tāpēc tieši pielāgošanās ir būtiskākā.

Ir, piemēram, nācies redzēt auto, kura vadītājam tik ļoti lēna liekas smagā mašīna, kas brauc ar 85-90 km/h, ka viņš, nogaidījis piemērotu brīdi, nolemj riskēt un pāri sniega vaļņiem starp riteņu sliedēm sāk apdzīšanu. Pāris sekundes vēlāk auto saslīd uz vienu pusi, saslīd uz otru un, sacēlis sniega mutuli, ieslīd grāvī. Paveicās, ka bez kūleņa. Var gadīties, ka nākamā stunda vai divas, ko šoferītis tur pavadīja pie sava salauztā auto, viņam atvēra acis un citreiz viņš pacietīsies, kamēr smagais nogriežas, vai vienkārši savai veiksmei uzsauks 10 minūtes un galamērķī ieradīsies vēlāk. 

Ir arī otra galējība, kas uz nedaudz pārgalvīgu rīcību pavedina citus autobraucējus, un tā ir neadekvāti lēna braukšana. Ja šķiet, ka uz ceļa ir "dzīvs ledus", jo tajā atspīd pretī braucošo gaismas, tad derētu pārliecināties, vai ceļš nav vienkārši slapjš. Jo tad sanāk, ka tu bez vērā ņemama iemesla kavē ne tikai sevi, bet arī citus, un radi nevajadzīgu stresu un liekas apdzīšanas.

Un tā atkal nonākam pie pielāgošanās apstākļiem jeb "novērot, novērtēt, pielāgoties", kas nav būtiski tikai ziemā. Arī vasarā uz ceļa jābūt adekvātiem.

Protams, kāds teiks, ka mums ceļus netīra, tie ir sliktā stāvoklī, situācija ir gaužām bēdīga, kaut es nebūtu piedzimis Latvijā, kur drīkst braukt tikai 90, lai gan mašīnai spidometrā ir 260. Taču jābūt arī godīgiem, jo nav dzirdēts, ka pat tādā ziemā, kāda ir šogad, kāds sniega daudzuma dēļ nebūtu varējis pa A (valsts galvenie autoceļi) vai P (reģionālie ceļi) kategorijas šosejām aizbraukt, kur jānokļūst. Bet, ja netiec no savas sētas ārā, tad labākais līdzeklis ir lāpsta. 

Autobraucēji savu sašutumu visbiežāk skaļi pauž sociālajos tīklos. Ja uzsnieg tā vairāk sniega, tad ilgi nav jāgaida tādi tvīti kā "nobraucu tik un tik kilometrus, bet neredzēju nevienu sniega tīrītāju". Tajos brīžos neapmierinātajam autobraucējam gribas pavaicāt, vai viņš paskatījās spogulī, jo sniega tīrītājs varbūt brauca aiz muguras; vai viņš ir drošs, ka sniega tīrītājs nebrauc 10 kilometrus pa priekšu un jau ir uzsnigusi svaiga sniega kārta; vai viņaprāt Latvijā būtu jābūt ap 20 tūkstošiem sniega tīrītāju - pa vienam uz katru autoceļa kilometru, lai kāds no tiem nepārtraukti būtu redzeslaukā.

Tas būtu pilnīgi nevajadzīgi un lieki; daudz jēdzīgāk ir "novērot, novērtēt, pielāgoties", pārliecināties, ka riepu protektora dziļums pietiekams, lai pats varētu justies droši un braukt komfortabli, bet policistam nebūtu iemesla atņemt mašīnai numura zīmi, un saņemties, stājoties pretī ziemas izaicinājumiem. 

Visbeidzot pievienoju tviterī pamanītu Latvijas autoceļu uzturētāja infografiku, kurā vienkāršiem attēliem paskaidrots, kādas tehnoloģijas un kādās situācijās mūsu klimatiskajos apstākļos tiek izmantotas, lai samazinātu slīdamību uz dažādu kategoriju ceļiem. Kā redzams, neviena no izmantotajām tehnoloģijām ziemas periodā neparedz ceļa pilnīgu atbrīvošanu no ledus un sniega. Arī ceļa žāvēšana nav programmā, un ar to ir jārēķinās.

Šobrīd gandrīz visā valsts teritorijā uz autoceļiem ir apgrūtināti braukšanas apstākļi. Darbus veic 139 LAU ziemas dienesta vienības. Gaisa temperatūra daudzviet ir noslīdējusi zem mīnus 10 grādiem, tāpēc, lai samazinātu slīdamību, tiek izmantots smilts-sāls maisījums vai smilts. pic.twitter.com/hKhXenRSco

— Latvijas autoceļu uzturētājs (@autoceli) February 11, 2021