Covid-19 krīzē bezdarbnieki aizmirsti? Bezdarbs ieilgst, pabalsti izsīkst

Ilustratīvs attēls FOTO: Shutterstock

Covid-19 krīzē viena no mazāk aizsargātajām grupām ir bezdarbnieki, kuriem atšķirībā no dīkstāves atbalsta saņēmējiem, kas arī ir bez darba, bet joprojām – darba attiecībās, pabalsts izsīkst, daļai vairs nepienākas vai tūlīt izbeigsies, ziņo Latvijas televīzijas raidījums “de facto”. Tikmēr bezdarba līmenis pēc cerīgāka rudens atkal aug. Šogad janvārī bija reģistrēti 72 612 bezdarbnieku, gadu iepriekš šajā mēnesī – 58 832.

Finanšu ministrijā gan joprojām vērtē, ka skaitļos bezdarbs ir mērens. Tomēr raudzīšanās uz statistiku vien izrādījusies iemidzinoša. Garām palaists, ka šajā grupā atbalsts rūk, kamēr krīzes dēļ algotu darbu atrast neizdodas. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) atzīst – vakanču ir mazāk. “Protams, darba vietu skaits ir samazinājies. Ja mēs skatāmies aktuālās vakances, uz to pašu 2019. gada janvāri bija 30 000, šobrīd - 14 000. Tas ir divas reizes mazāk. Ja nav vakances, tad darbā iekārtošanās ar to ir saistīta tiešā mērā,” secina NVA Klientu apkalpošanas vadības un attīstības nodaļas vecākais eksperts Andris Maskaļovs.

Vēloties palikt anonīms, mārketinga speciālists pasākumu organizēšanas biznesā, kurš darbu zaudēja maijā, “de facto” stāsta, ka izsūtītos CV jau grūti saskaitīt. “Lielākoties nav atbildes. Situācija ir mainījusies un uzņēmumi ļoti negribīgi atbild. Vienīgā atbilde, kas man atnāca, ir tagad – no maija mēneša mēs varam paskaitīt, cik ir pagājis –, un tas bija no LMT. Pārējie faktiski neuzskata par pienākumu kaut ko atbildēt. Citi kolēģi, kas stāstījuši, saka, ka situācija ir līdzīga, jo noteikti ir liels pieprasījums [pēc darba vietām],” viņš saka.

Būt bez darba no maija – tas arī nozīmē tūlīt palikt arī bez bezdarbnieka pabalsta, jo to izmaksā astoņus mēnešus.

22

Turklāt ik pēc diviem mēnešiem samazinās tā apmērs, līdz pēdējos divos mēnešos izmaksā 45% no tās summas, ko pirmajos divos. Covid-19 krīzē gan vēl četrus mēnešus pēc tam bezdarbniekiem izmaksā 180 eiro. Bet arī šī iespēja daļai jau izsmelta.

Kopš marta šāds pabalsts bijis piešķirts vairāk nekā 13 000 bezdarbnieku, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati, 4500 no viņiem četru mēnešu periods jau beidzies. Tikmēr,

pēc Labklājības ministrijas prognozēm, bezdarbs vēl tikai augs. Bet, vai ko mainīt bezdarbnieku atbalstā, tur sāk domāt tikai tagad.

22

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) norāda, ka viens no variantiem varētu būt 180 eiro bezdarbnieku palīdzības pabalsta perioda pagarināšana. “Bet tai pašā laikā cilvēkus motivējot iesaistīties Nodarbinātības valsts aģentūras kursos, mainīt savu profesiju un necerēt, ka viss atgriezīsies tajās sliedēs, kādas ir bijušas. Tomēr mēs būsim nedaudz savādākā realitātē,” viņa piebilst.

Labklājības un Ekonomikas ministrija, pārplānojot apmācību programmu piedāvājumu, mēģinot prognozēt, kas varētu būt vajadzīgs sagrauto nozaru vietā. Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis norāda, ka jau pēc Covid-19 krīzes iestāšanās maijā, jūnijā, pārskatītas apmācību programmas. “Likām fokusu uz apstrādes rūpniecību, informācijas tehnoloģijām un būvniecību. Arī transportu un loģistiku vēl atstājām. Bet viesmīlību un tūrismu tomēr nedaudz atlikām. Pie šīm programmām atgriezīsimies tad, kad atgriezīsies izaugsme,” viņš skaidro.

Izmaiņas plānotas arī pašā sistēmā, ieviešot obligātu novērtējumu, ko tad bezdarbnieks tiešām nezina, nevis mācīties to, ko jau zina vai vienkārši liekas interesanti,

22

novērtējot arī uzņēmēju patiesās, nevis iedomātās vajadzības, norāda Ekonomikas ministrijā. Šāda testēšana gan visdrīzāk sāksies rudenī, bet tagad varot apgūt digitālas prasmes, kas jebkurā gadījumā noderēs. “Bieži vien izskan: kā tad jūs iedomājaties - bērnudārza audzinātāja tagad būs programmētāja?! Digitālās prasmes nav programmēšana. Digitālās prasmes ir, piemēram, arī tas, ko mēs tagad darām, – “zoom” konference, attālinātais darbs. (..) Tālākā posmā tā ir programmatūras, informācijas apmaiņa, un tad jau tālāk tas ir saistīts ar datu apstrādi,” saka ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Apmācību organizēšana šobrīd gan ir sarežģīta, jo praktiskās klātienes nodarbības ir izslēgtas. Taču kvalifikācijas paaugstināšana šobrīd var būt īpaši izšķiroša. Nodarbinātības valsts aģentūrā novērojuši - pieaugot konkurencei uz vienu darba vietu, pieaug ilgstošo bezdarbnieku skaits. A.Maskaļovs secina: “Tām grupām, kas ir riska grupa, šis varētu būt pietiekoši grūts laiks, jo

[bezdarbnieku] portrets pamainījies. Ir ienākuši cilvēki ar labāku izglītību, līdz ar to šajā riska grupā, kur ir bijuši mazāk kvalificēti, viņiem ir grūtāk iekārtoties darbā.”

22

Eksperti Latvijas Bankā secina, ka pēdējais laiks pastiprināt sociālo palīdzību, kurā Latvija iepalika jau pirms Covid-19 krīzes. It īpaši tādēļ, ka šīs situācija palielinājusi ienākumu nevienlīdzību Latvijā, jo biežāk darbu zaudējuši tā jau zemāk apmaksāto profesiju pārstāvji, kamēr daļu Covid-19 krīze nemaz neskar. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs norāda, ka, kamēr ir viena iedzīvotāju grupa, kurai ir grūti atrast darbavietu pat par zemu algu, ir cilvēki, kuriem jau ir augsta alga, augsti ienākumi. “Un viņu ienākumi pat pieaug šobrīd. Un mēs to ļoti labi redzam,” viņš piebilst.

Lai gan dīkstāves pabalsti un cita veida valsts atbalsts ļāvis ierobežot straujāku bezdarba pieaugumu, daļa uzņēmēju joprojām izšķiras par atlaišanu.

22

Vismaz 58 uzņēmumos Covid-19 dēļ bijusi arī kolektīvā atlaišana, kopumā no darba atbrīvojot gandrīz 6000 cilvēku; lielu daļu no tiem transporta nozarē. Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrībā atceras, ka pirmā, kas jau pavasarī paziņoja par kolektīvo atlaišanu, bija viesnīca “Radisson Blu”. Vēlāk sekoja transporta uzņēmumi, piemēram, “Lux Express”. Lai cīnītos pret atlaišanām, trūcis argumentu, jo darba tiešām nebija, un galvenais bijis panākt, lai izmaksā kompensācijas. Arodbiedrības priekšsēdētājs Juris Kalniņš stāsta: “Vienubrīd bija vienošanās ar autovadītājiem pusslodzīti tikai strādāt. Nu, tie, kuriem galīgi darba nebija, arī pieņēma to. Un septembrī arī šis beidzās, un tad arī viņi pieteica kolektīvo atlaišanu.”

Šobrīd neatbildēts ir jautājums, kas notiks ar bezdarba rādītājiem, kad atcels dīkstāves pabalstus.

Labklājības ministrijā prognozē, ka bezdarbnieku skaits varētu augt, jo daļa darba attiecības saglabā, pateicoties šim pabalstam, bet uzņēmumi tāpat nespēs uzreiz atgūties.

22

Tādēļ būšot jādomā, kā šo atbalstu izbeigt pakāpeniski, pat ja beigsies ārkārtas situācija.

Uz augšu
Back