novērtējot arī uzņēmēju patiesās, nevis iedomātās vajadzības, norāda Ekonomikas ministrijā. Šāda testēšana gan visdrīzāk sāksies rudenī, bet tagad varot apgūt digitālas prasmes, kas jebkurā gadījumā noderēs. “Bieži vien izskan: kā tad jūs iedomājaties - bērnudārza audzinātāja tagad būs programmētāja?! Digitālās prasmes nav programmēšana. Digitālās prasmes ir, piemēram, arī tas, ko mēs tagad darām, – “zoom” konference, attālinātais darbs. (..) Tālākā posmā tā ir programmatūras, informācijas apmaiņa, un tad jau tālāk tas ir saistīts ar datu apstrādi,” saka ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.
Apmācību organizēšana šobrīd gan ir sarežģīta, jo praktiskās klātienes nodarbības ir izslēgtas. Taču kvalifikācijas paaugstināšana šobrīd var būt īpaši izšķiroša. Nodarbinātības valsts aģentūrā novērojuši - pieaugot konkurencei uz vienu darba vietu, pieaug ilgstošo bezdarbnieku skaits. A.Maskaļovs secina: “Tām grupām, kas ir riska grupa, šis varētu būt pietiekoši grūts laiks, jo
[bezdarbnieku] portrets pamainījies. Ir ienākuši cilvēki ar labāku izglītību, līdz ar to šajā riska grupā, kur ir bijuši mazāk kvalificēti, viņiem ir grūtāk iekārtoties darbā.”
Eksperti Latvijas Bankā secina, ka pēdējais laiks pastiprināt sociālo palīdzību, kurā Latvija iepalika jau pirms Covid-19 krīzes. It īpaši tādēļ, ka šīs situācija palielinājusi ienākumu nevienlīdzību Latvijā, jo biežāk darbu zaudējuši tā jau zemāk apmaksāto profesiju pārstāvji, kamēr daļu Covid-19 krīze nemaz neskar. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs norāda, ka, kamēr ir viena iedzīvotāju grupa, kurai ir grūti atrast darbavietu pat par zemu algu, ir cilvēki, kuriem jau ir augsta alga, augsti ienākumi. “Un viņu ienākumi pat pieaug šobrīd. Un mēs to ļoti labi redzam,” viņš piebilst.
Lai gan dīkstāves pabalsti un cita veida valsts atbalsts ļāvis ierobežot straujāku bezdarba pieaugumu, daļa uzņēmēju joprojām izšķiras par atlaišanu.
Vismaz 58 uzņēmumos Covid-19 dēļ bijusi arī kolektīvā atlaišana, kopumā no darba atbrīvojot gandrīz 6000 cilvēku; lielu daļu no tiem transporta nozarē. Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrībā atceras, ka pirmā, kas jau pavasarī paziņoja par kolektīvo atlaišanu, bija viesnīca “Radisson Blu”. Vēlāk sekoja transporta uzņēmumi, piemēram, “Lux Express”. Lai cīnītos pret atlaišanām, trūcis argumentu, jo darba tiešām nebija, un galvenais bijis panākt, lai izmaksā kompensācijas. Arodbiedrības priekšsēdētājs Juris Kalniņš stāsta: “Vienubrīd bija vienošanās ar autovadītājiem pusslodzīti tikai strādāt. Nu, tie, kuriem galīgi darba nebija, arī pieņēma to. Un septembrī arī šis beidzās, un tad arī viņi pieteica kolektīvo atlaišanu.”
Šobrīd neatbildēts ir jautājums, kas notiks ar bezdarba rādītājiem, kad atcels dīkstāves pabalstus.
Labklājības ministrijā prognozē, ka bezdarbnieku skaits varētu augt, jo daļa darba attiecības saglabā, pateicoties šim pabalstam, bet uzņēmumi tāpat nespēs uzreiz atgūties.
Tādēļ būšot jādomā, kā šo atbalstu izbeigt pakāpeniski, pat ja beigsies ārkārtas situācija.