Tutanhamons - faraons, kuru atrada pēc 3000 gadiem

FOTO: Publicitātes foto

Teju pagājuši 100 gadi, kopš tika atklāta viena no plašāk zināmā faraona kapenēm. Šī valdnieka pīšļi saglabājušies izcilā kondīcijā, un nu ir pienācis laiks atklāt, kā izskatījās apbedīšanas vieta, kad to uzbūvēja - vairāk nekā pirms 3000 gadu.  

Faraons Tutanhamons dzimis apmēram 1342. gadā p.m.ē. Senajā Ēģiptē. Tutanhamons pārstāv Senās Ēģiptes valdnieku 18. dinastiju un dzīvojis laikā, ko Ēģiptes vēsturē pazīst kā Jauno karalisti. Viņš par faraonu kļuva deviņu gadu vecumā un paspēja valdīt vien aptuveni desmit gadu, līdz mira neskaidros apstākļos.  

Senie ēģiptieši savus faraonus pielīdzināja dieviem, tāpēc pēc nāves tie tika ļoti rūpīgi mumificēti un apglabāti atsevišķās krāšņās kapenēs līdzās dažādiem dārgumiem, lai apglabātais valdnieks pēcnāves dzīvē nebūtu nabags.  

19. gadsimtā arheologi bieži devās uz Ēģipti, lai meklētu faraonu kapenes. Tas nereti vainagojās ar panākumiem, tomēr daudzas no tām jau bija izlaupītas. Kad 1907. gadā Ēģiptē ieradās arheologs Hovards Kārters (Howard Carter), viņš bija pārliecināts, ka tur atrodas vēl vienas neatklātas kapenes, kurās guļ toreiz maz zināmā valdnieka Tutanhamona mūmija. Arheologa meklējumus finansiāli atbalstīja lords Džordžs Herberts Kārnarvons (George Herbert, 5th Earl of Carnarvon). Teju pēc desmit gadus ilgiem meklējumiem, 1922.gada 26.novembrī Kārters atrada Tutanhamona kapenes.  

Kanāls "National Geographic" ir apkopojis dažus no svarīgākajiem faktiem par faraona Tutanhamona dzīvi, jo 16.februārī atzīmējām dienu, kad 1923.gadā tika atvērts pēdējais - ceturtais kapeņu kambaris. Tam par godu 20.februārī plkst. 22.00 televīzijas ekrānos būs skatāma filmas "Faraona Tutanhamona krāšņā dzīve" pirmizrāde.  

Vecāki krituši asinsgrēkā  

Ilgi uzskatīts, ka slavenā valdnieka vecākus vienoja īpaši tuvas, ģimeniskas saites, proti, viņi bija brālis un māsa. Tomēr 2010.gadā franču eģiptologs Marks Žabolds (Marc Gabolde) izpētījis, ka, viņaprāt, Tutanhamona māte bijusi tēva māsīca. Marks uzskata, ka jaunā valdnieka māte ir Nofretete (Nefertiti). "Trešās paaudzes DNS starp brālēniem un māsīcām izskatās tāpat kā DNS starp brāli un māsu," sacīja Žabolds. "Es uzskatu, ka Tutanhamons ir Amenhotepa IV (Amenhotep IV) un Nofretetes dēls un šīs abas personas bija brālēns un māsīca," tā eģiptologs.  

FOTO: Publicitātes foto

Vēlāk Ēģiptes Senlietu augstākās padomes (Egypt's Supreme Council of Antiquities) vadītājs Zahi Havass (Zahi Hawass) noliedza Gabola teoriju, jo pierādīts, ka Tutanhamona vecmamma bijusi valdniece Tija (Queen Tiye) un vectēvs Amenhoteps III (Amenhotep III), kuru dēls bijis Amenhoteps IV – Tutanhamona tēvs. Tomēr Tutanhamona mātes izcelsme aizvien nav atklāta, bet  zināms, ka tā bijusi Amenhotepa IV māsa. Šo mūmiju atklāja 1898.gadā, taču to nav bijis iespējams identificēt vēl šobaltdien, jo mūmija ir ļoti satrūdējusi.  

Mazā prinča varenie darbi  

Pieņemts, ka Tutanhamona tēvs Amenhoteps IV vēlējies iznīcināt ticību ēģiptiešu dieviem un tā vietā pielūgt Saules dievību Atenu jeb Atonu. Tādēļ sākotnēji dēlu saucis par Tutankhatenu, kas nozīmē “Atenas dzīvais tēls”. Kļūstot par valdnieku astoņu gadu vecumā, jaunais faraons mainīja savu vārdu – Tutanhamons – “Amona dzīvais tēls”. Amons bijis viens no galvenajiem dieviem ēģiptiešu mitoloģijā, pirms tēvs to centies pazudināt.  

Tomēr, cik varenus lēmumus gan var pieņemt tik mazs bērns. Viņa valdīšanu pārraudzīja padomnieki – karaspēka vadonis Horemhebs (Horemheb) un vezīrs Aijes (Ay). Uzskata, ka viņu griba bija tā, kas lika jaunajam valdniekam novērsties no radikālo pārmaiņu kursa, pa kuru Ēģipti bija vedis viņa tēvs. Tutanhamons atjaunoja Senās Ēģiptes reliģiju. Viņš bagātināja un apveltīja divu svarīgu kultu priesteru ordeņus un sāka atjaunot vecos pieminekļus, kas iepriekš bija izdemolēti. Jaunais valdnieks pārcēla tēva mirstīgās atliekas uz Valdnieku ieleju (Valley of the Kings), kā arī pārvietoja galvaspilsētu no Akhetatenas uz Tēbām, mūsdienās sauktām par Luksoru.  

Pēc skata necils valdnieks  

Tutanhamons bija invalīds ar plakano pēdu, kreisās kājas deformāciju un kaulu nekrozi. Valdnieks ikdienā staigāja ar spieķi, no kuriem vairāki tika atrasti viņa kapenēs. Viņam bija arī citas veselības problēmas, tostarp skolioze, tātad valdniekam bija uz sāniem deformēts mugurkauls. Šī slimība parasti kombinējas ar skriemeļu rotāciju. Vēl zināms, ka Tutanhamons slimojis ar malāriju – periodiskas drudža lēkmes, drebuļi un mazasinība.  

Vēl 2014.gadā, vadoties pēc pieejamajiem faktiem un izmantojot tā brīža tehnoloģijas, zinātnieki atklāja, kā patiesībā izskatījies Tutanhamons. Šķībiem zobiem, kleinām kājām un ļoti sievišķīgiem gurniem. Zinātnieki uzskata, ka mīlestība ģimenes locekļu vidū ir patiesais iemesls jaunā faraona vārgumam un arī agrajai nāvei jaunieša vecumā - 18 vai 19 gados.  

Agrā nāve  

Līdz ar Tutanhamona došanos aizsaulē pārtrūka izcilām personībām bagātās 18. dinastijas turpinājums. Valdnieka nāves cēloni aptver vairākas teorijas – vieni uzskata, ka agrā nāve ir daudzo veselības problēmu sekas, citi pieņēmuši, ka faraons nokritis, lauzis kaulus un tie vēlāk nesaauga kopā, un vēl trešie uzskata, ka nāve iestājusies inficētas rētas dēļ. Protams, ir vēl citi pieņēmumi, bet šie ir biežākie.  

20. gadsimta sešdesmito gadu beigās radās teorija, ka faraons nogalināts ar spēcīgu sitienu pa pakausi, kad 1968. gadā rentgena uzņēmumā atklājās, ka galvaskausa iekšpusē atrodas divi kaulu fragmenti. Šī teorija tika atspēkota ar vēlāk atkārtotu rentgena uzņēmumu. Galvaskausa fragmenti nonākuši tā iekšpusē nekorektas mūmijas autu noņemšanas un atpakaļ uzlikšanas rezultātā. Tā kā ar laiku kauli zaudē kalciju un kļūst trausli, tad kāds ir bijis ļoti neuzmanīgs un ielauzis Tutanhamona galvu.  

FOTO: Publicitātes foto

2005. gadā Tutanhamona mūmijai tika veikta datortomogrāfija. Šajā pārbaudē atklājās visas iepriekš minētās slimības. Tajā skaitā atklāja, ka faraons mumificēts ar lauztu kāju, kur kauls izlīdis no ādas. Pētnieki ir pārliecināti, ka šis lūzums radies, kad Tutanhamons vēl bijis dzīvs. Lūzumā atradās balzamējošas vielas, kas norāda, ka tā bijusi atvērta brūce, – nekādu pazīmju, ka brūce būtu sadzijusi, bet inficēta gan.  

Galu galā ir noteikts, ka viņa nāve, visticamāk, bija vairāku veselību novājinošu cēloņu sekas – kājas lūzuma, iespējams, kritiena un smagas malārijas kombinācijas rezultāts.

Uz augšu
Back