Valdības ar partneriem joprojām nenonāk pie konkrētiem Covid-19 krīzes risinājumiem (2)

Minētajā vadības grupā darbojas atsevišķi nozaru ministri, darba devēju, darba ņēmēju, pašvaldību, Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas komisiju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

10.februārī notikušajā pirmajā vadības darba grupas sēdē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināja uz šīs dienas sēdi sagatavot konkrētus priekšlikumus par nepieciešamo atbalstu tām iedzīvotāju grupām, kuras patlaban nekvalificējas Covid-19 krīzes atbalstam.

Vadības grupas sēdē biedrības "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" un biedrības "Paliec mājās" pārstāve Inese Vaivare prezentēja apjomīgu ieskatu tajā, cik netaisnīgs ir Covid-19 krīzes valsts atbalsts, jo tas nesasniedz virkni sabiedrības grupu. Vaivare prezentācijā arī iezīmēja diskusiju tematus, kā situāciju uzlabot.

Pēc prezentācijas Kariņš norādīja, līdz šim daudz kas Covid-19 krīzē ticis darīts nepareizi, piebilstot, ka kopīgiem spēkiem to ir iespējams mainīt. Viņš atzina, ka līdz šim valsts atbalsts Covid-19 krīzē bija mērķēts uz darba devējiem un darba ņēmējiem, vienlaikus paužot, ka viņš vēlētos gūt sistēmisku izpratni par to, kāpēc atsevišķas sabiedrības grupas valsts atbalstam nekvalificējas.

Premjers informēja, ka šā gada martā visas ģimenes par katru bērnu saņems vienreizēju pabalstu 500 erio apmērā, kas ir ātrs atbalsta mehānisms un bez liekas birokrātijas. Vienlaikus Kariņš piebilda, ka ne visiem, kuri Covid-19 krīzes dēļ ir grūtībās, ir bērni, tādējādi šis vienreizējais pabalsts šos cilvēkus nesasniegs.

Ministru prezidents atgādināja, ka viņa lūgums uz šo vadības grupas sēdi bija sagatavot priekšlikumus, kādā veidā labāk mērķēt valsts atbalstu, sevišķi tiem, kuri ir grūtībās Covid-19 pandēmijas dēļ. "Esošās atbalsta programmas tiek kritizētas, tāpēc sagaidu priekšlikumus. Ir jābūt konkrētai rīcībai," uzsvēra Kariņš, piebilstot, ka gadījumā, ja vadības grupa minētos jautājumus nevar izrunāt šādā fromātā, tad, iespējams, būtu jāveido vairākas mazākas grupas.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par cilvēcīgu Latviju, KPV LV) pauda pārliecību, ka būtu jāpalielina valdības lēmumu pieņemšanas tempi, lai nebūtu situācija, ka valsts atbalsts sabiedrības grupas sasniedz pēc pieciem mēnešiem. Ministra ieskatā, būtu jāapsver iespēja izveidot īpašas ekspertu vienības, kuras darbotos tik ilgi, kamēr problēmas nebūs atrisinātas.

Latvijas Brīvo arodbiedrību svienības vadītājs Egils Baldzēns norādīja, ka būtu jārisina jautājums par atbalstu virknei sabiedrības grupu, tostarp vientuļiem vecākiem, vientuļiem cilvēkiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, mazturīgiem pensionāriem, ilgstošiem bezdarbniekiem un citiem.

"Ir jāpalīdz visiem, bet tiem, kas nodokļos nomaksājuši vairāk, atbalstam jābūt proporcionāli lielākam," pauda Baldzēns. Arodbiedrību vadītājs arī sacīja, ka valstij derētu apsvērt iespēju izmaksāt vienreizēju atbalstu Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme", lai uzņēmums nodrošinātu transporta plūsmas.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone sacīja, ka šīs vadības grupas sākotnējā iecere bija skatīties uz Covid-19 krīzi plašāk, jo valdība to nevar atrisināt viena pati. "Tāpēc decembrī vienojāmies, ka visiem ir jābūt kopā, visi ir uz borta - bizness, darba ņēmēji, pilsoniskā sabiedrība. Salāgojot kustības, idejas un konkrētas rīcības, varam cerēt uz vīrusa apkarošanu," atzina LDDK vadītāja un aicināja nākamajā vadības grupas sēdē pārspriest ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondu saistītus jautājumus.

Gan Kariņš, gan ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju, KPV LV) atzina, ka viņi no šīs dienas sanāksmes bija gaidījuši konkrētību.

Kariņš norādīja, ka viņš ir praktiskas dabas cilvēks un šajā sēdē no iesaistītajiem skaidrus priekšlikumus, kurus virzīt izskatīšanai valdībā. "Diskusijas samaisījām kopā ar ES Atveseļošanas mehānismu un zuda jēga tam, ko gaidīju no šīs sanāksmes. Arī es gribēju runāt par konkrētiem atbalsta pasākumiem," piebilda Vitenbergs.

Rezumējot vadības grupas sēdē runāto, Ministru prezidents sacīja, ka valsts atbalsta mehānismā ir konstatēta virkne problēmu, vienlaikus norādot uz izaicinājumiem, kādus atklāj Covid-19 krīze. "Šajā krīzē kā īleni no maisa parādās sistēmiskas problēmas - veselības aprūpes sistēmā un citās jomās. Bet Covid-19 krīzes laikā mēs nevarēsim atrisināt visas sistēmiskās problēmas un tur ir nepieciešama ilgtermiņa domāšana. Tomēr tagad ir jāsaprot, kā labāk mērķēt atbalsta mehānismus," uzsvēra Ministru prezidents.

Plānojot nākamo vadības grupas sēdi, Kariņš atzina, ka viņš "skaidri sadzird" grupā iesaistīto teikto, tāpēc nākamajā sēdē tiks veltīts laiks ES Atveseļošanas mehānisma jautājumiem. "Šeit ir vēlme runāt ne tikai par atbalstu cilvēku grupām, bet arī par nākotnes attīstību," sacīja Kariņš.