Lai aizlāpītu budžeta caurumu, Rēzeknes dome bijusi spiesta ņemt īstermiņa aizdevumu - nepilnu miljonu eiro, ikdienas tēriņu segšanai – algu izmaksai un uzturēšanas izdevumiem. Šādu aizņēmumu pieprasīšana Latvijas pašvaldību praksē ir visai liels retums. Par to šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Tā kā valsts naudu piekritusi aizdot, Rēzeknes domes vadība uzskata, ka problēma ir atrisināta un par to nav vairs jārunā.
Rēzeknes vidū atrodas Kovšu ezers. Lai sakoptu tā nemīlīgos krastus, Rēzeknes dome sākusi divus projektus, abus ar Eiropas fondu atbalstu, kas paredzēti degradētās vides sakopšanai un uzņēmējdarbības veicināšanai. Tagad Kovšu ezera krastā tiek iekopts parks, būvēta pludmale, glābšanas stacija, vieta kafejnīcai. Bet blakus pilsēta būvēs rekreācijas centru jeb SPA.
Pašvaldības investīcijas Kovšu ezera parka iekārtošanai šogad plānotas gandrīz trīs miljoni eiro. Bet projekta kopējās izmaksas ir deviņi miljoni eiro, aptuveni puse - fondu finansējums, kas atvēlēts degradēto teritoriju sakopšanai, liecina Eiropas fondu projektu datu bāze.
Savukārt trīsstāvu SPA ēkas būvniecības un apkārtējās teritorijas sakopšanas projekta kopējās izmaksas ir astoņi miljoni eiro. Arī te lielu daļu sedz Eiropas fondu nauda. Rekreācijas centra attīstīšanai pašvaldības budžetā šogad ieplānoti 5,6 miljoni eiro.
““Mēs attīstāmies loģiski un kompleksi, un tā būs mūsu pilsētas priekšrocība. Ka mēs neraujam tur maliņā kaut kādu vienu projektu realizēt un lepojamies [ar to]. Bet mēs kompleksi redzam un ņemam maksimumu no tām naudām, ko piešķir mums struktūrfondi,” tā Rēzeknes 2021.gada budžeta izskatīšanas sēdē 28.janvārī sacīja, Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (Saskaņa).
Tiesa, vai līdz ar pašvaldības iesaistīšanos gaidāms veiksmes stāsts, pagaidām nevar apgalvot. Aizvadītajā nedēļā bija jānotiek jau trešajai izsolei, mēģinot atrast topošā SPA kompleksa nomnieku, kuram turpat blakus būtu jāuzbūvē arī augstas klases viesnīca.
“Viņi tādā, teiksim, tādā nogaidīšanas stadijā. Visi gaida arī valdības lēmumus, lēmumus attiecībā uz ierobežojumu mazināšanu, un tad jau mēs paredzam, ka tā aktivizēšanās notiks, jo tiešām interese ir,” apgalvo Rēzeknes Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs.
Savukārt opozīcijas deputāte Ināra Groce šo projektu salīdzina ar lētu akmeni, kas ielikts dārgā ietvarā: “Cik daudz mēs izliekam resursus, lai šo nelielo ezeriņu sakārtotu – tie ir daudz vērienīgāki un lielāki, nekā ir pats šis ezers un viņa nozīmība. Tas būtu kā kādu ļoti vienkāršu akmeni ielikt ļoti dārgā iepakojumā. Diez vai tas šobrīd ir nepieciešams. Tā noteikti nav prioritāte, būtu jāsaliek pa vajadzībām.
Saskaitot izdevumus Investīciju programmas lielākajiem projektiem, redzams, ka tie veido aptuveni trešdaļu no visa Rēzeknes budžeta jeb 17,6 miljonus eiro. 11 no 14 projektiem līdzfinansē Eiropas struktūrfondi.
“Mēs visu laiku cenšamies būt starp tām pašvaldībām, kas pirmās iesniedz un pirmās sāk projektu realizāciju, norāda Georgijs Orlovs. Viņš apliecina, ka būvniecības procesā tiek piesaistīti vietējie būvuzņēmēji, kas ir svarīgi vietējai ekonomikai.
Piemēram, vairāku miljonu vērto pašvaldības pasūtījumu par Kovšu ezera parka iekārtošanu ieguva būvfirma “Latgalija”. Tas ir biežs Rēzeknes iepirkumu uzvarētājs un ir arī apakšuzņēmējs citu būvfirmu vinnētos konkursos. “Latgalijas” īpašnieki ir Rēzeknes mēra ģimenes locekļi – sieva un brālis. Iepriekš Bartaševičs iespējamu interešu konfliktu ir noliedzis. Šoreiz Bartaševičs šoreiz intervijai “de facto” nepiekrita. Tāpat runāt par to, kas noticis ar Rēzeknes budžetu, nebija gatavi arī pilsētas vicemēri.
Domes sēdē 28.janvārī, kurā tika skatīts pilsētas budžets, Rēzeknes domes deputāts Jāzeps Korsaks (NA) saka: “Jebkurš megaprojekts - ir jābūt izanalizētiem par un pret ne tikai viena gada griezumā, bet piecu, desmit, divdesmit gadu griezumā – vai tiešām viņš nesīs mums to lielo pienesumu.”
Pavisam Rēzeknes budžeta izdevumi šogad ieplānoti gandrīz 52 miljoni eiro (51,8), bet ieņēmumi – nepilni 42,7 miljoni. Turklāt no pamatbudžeta ieņēmumiem gandrīz piekto daļu jeb 7,8 miljonus eiro veido līdzekļi no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Caur to nauda no bagātākām pašvaldībām tiek pārdalīta uz ne tik turīgām.
Plānojot šā gada budžetu, Rēzeknes vadība prasīja visām savām pašvaldības iestādēm tēriņus samazināt par 12 procentiem. “Tika uzdots iestādēm kaut kādā veidā pārskatīt savu budžetu un kopā ar vadību tad tika lemts par tām lietām, kuras ir prioritāras, kuras mazāk prioritāras, kuras var pagaidīt gadu, kuras nevar gaidīt gadu,” saka Rēzeknes domes Komunikācijas nodaļas vadītājs Kārlis Pozņakovs.
“Būs gada laikā jāskatās kā mums pildīsies [budžets]. Cieta budžetā pamatlīdzekļu iegāde remontiem. Bet mēs vairāk tagad mēģinām attīstīties uz Eiropas naudām. Mums ir lieli projekti iesākti deinstitucionalizācijai. Būvējam, siltinām arī,” stāsta Rēzeknes pārvaldes “Sociālais dienests” vadītājs Gunārs Arbidāns.
Lai spētu savilkt kopā galus budžetam, Rēzekne šogad pirmo reizi lūdza valstij īstermiņa aizdevumu – trīs miljonus eiro. Tie domāti algu izmaksai pašvaldībā un uzturēšanas izdevumiem.
“Tas būtu īstermiņa kredīts trīs miljonu apmērā, ko viņi būtu plānojuši atdot ļoti īsos termiņos. Tas būtiski būtu ietekmējis pašvaldības atmaksājamās summas. Un tas ir tā kā ātrais kredīts,” saka Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare.
Ja iepriekš jau ņemtajiem kredītiem pievienotu vēl šo, Rēzeknei saistību apjoms būtu ap 17 procentiem, kas būtu augstākais rādītājs starp visām pašvaldībām. Tādēļ Finanšu ministrija piedāvājusi citu risinājumu – pēdējo piecu gadu aizdevumus apvienot vienā līgumā (kopā 53 932 860 eiro), izlīdzinot arī maksājumu. Tas ļāvis nedaudz ietaupīt un Rēzekne galu galā īstermiņa kredītā aizņēmusies mazāku summu - nepilnus deviņsimt tūkstošus (887 632 eiro).
Bartaševičs domes sēdē atzina, ka šādu kredītu Rēzekne ņem pirmo reizi: “Jā, pirmo reizi. Bet arī situācija neparasta. Pirmām kārtām pandēmija, otrām kārtām arī tādi nelabvēlīgi Saeimas lēmumi (..)”
Gan Bartaševičs domes sēdē, gan intervijai nozīmētais domes pārstāvis budžeta problēmās primāri vaino valsts pieņemtos lēmumus, tostarp – par pieciem procentiem samazinot pašvaldībām piekrītošo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, kā arī Covid-19 izraisīto krīzes situāciju. Taču realitātē šogad šādu aizdevumu prasījusi tikai Rēzekne un Jaunjelgava, pērn – neviena pašvaldība. Un arī kopumā šāda veida aizņemšanos pašvaldības īsteno ļoti reti.
“Mēs dotajā brīdī tādu kritisku situāciju pašvaldībās neredzam. Ja tiešām kādai pašvaldībai būs nepieciešama situācijas stabilizācija, mēs esam gatavi individuāli izrunāt, tāpat kā mēs to darījām ar Rēzeknes pašvaldību (..) Mēs redzam, ka ir Latgales pašvaldības, kas diezgan būtiski atpaliek no vidējiem rādītājiem, bet Rēzeknē šī situācija ir pietiekoši stabila, bet tai pašā laikā, protams, Rēzeknē pietiekoši daudz domā par savas teritorijas attīstību,” saka Komisare.
Pēc Rēzeknes aizņēmuma portfeļa pārkārtošanas, pilsētas kopējais saistību apjoms ir ap desmit procentiem, kas ir līdzīgs daudzām Latvijas pašvaldībām. Tikmēr Rēzekne jau domā par tehnisko projektu pasūtīšanu jau jauniem projektiem, ko varētu uzbūvēt par fondu naudu.
