Teju viena trešā daļa no cilvēkiem, kuri inficējušies ar “Covid-19”, piedzīvojuši slimības simptomus pat deviņus mēnešus pēc diagnozes noteikšanas. Arī tad, ja viņu gadījums bija viegls, rakstīts jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “JAMA Network Open”.
Vašingtonas universitātes pētnieki izanalizēja informāciju, kas iegūta no 177 Sietlas iedzīvotājiem, kuriem bija apstiprināta Covid-19 infekcija. Pētnieki pēc diagnozes noteikšanas šos pacientus novēroja trīs līdz deviņus mēnešus (vidējais novērošanas laiks ir seši mēneši). Lielākajai daļai pacientu - 150 jeb 85% cilvēku – bija viegla saslimšana un slimnīcā gulties viņiem nevajadzēja. 11 dalībnieki (6%) bija asimptomātiski, bet 16 dalībnieki (9%) tika hospitalizēti.
Kopumā 32,7% viegli sasirgušo pacientu un 31,3% hospitalizēto pacientu ziņoja par vismaz vienu paliekošu slimības simptomu, kas pēc diagnozes saglabājās vismaz trīs mēnešus.
Visbiežāk sastopamais paliekošais simptoms bija nogurums. Par to ziņoja 13,6% pacientu. Tāds pats pacientu daudzums ziņoja arī par ožas un garšas zudumu. 13% pacientu piedzīvoja arī citus paliekošus simptomus, piemēram, muskuļu sāpes, elpošanas grūtības, klepu un apgrūtinātu domāšanu.
“Mūsu pētījums parāda, ka Covid-19 ietekme uz veselību ir daudz lielāka par akūtu infekciju. Pat to cilvēku vidū, kuri piedzīvojuši vieglu saslimšanu,” rakstīts pētījumā.
Pētījuma autori arī aptaujāja dalībniekus par viņu dzīves kvalitāti pēc inficēšanās. 30% dalībnieku ziņoja, ka dzīves kvalitāte salīdzinājumā ar laiku pirms saslimšanas ir pasliktinājusies.
“Ir skaidrs, ka tev sākumā var klāties labi, tomēr laika gaitā attīstās simptomi, kas ir diezgan apgrūtinoši,” skaidroja pētījuma vecākā autore Helēna Ču.
Šis pētījums ir viens no ilgākajiem Covid-19 inficēto novērošanas pētījumiem. Tiesa, tas ir limitēts, jo pētījumā piedalījās relatīvi maz dalībnieku, turklāt tikai no vienas lokācijas.
