Pastāv signāli par iespējamu krīzi finanšu tirgos

FOTO: AP/Scanpix

Jau vairākus mēnešus fondu tirgos ir novērojama izaugsme, taču ir dažādi signāli, kas rada trauksmi. Tā, piemēram, veidojas paradokss, kad fondu tirgiem nav izdevīga ekonomikas atkopšanās. Respektīvi – ja ar ekonomiku viss būs kārtībā, centrālās bankas sāks piekopt stingrāku monetāro politiku. Tas draud ar krīzi fondu tirgos.

ASV indeksi “Dow Jones”, “S&P 500” un “Nasdaq” stabilu izaugsmi pieredz kopš pērnā gada oktobra. Pirmie divi ir auguši par teju 20%, bet “Nasdaq” - pat par gandrīz 25%.

Iemesls tādam optimismam fondu tirgos ir saistāms ne tikai ar veiksmīgo vakcīnu izstrādi, bet arī ar ASV Federālo rezervju un citu centrālo banku piekopto politiku. Procentu likmes ir zemā līmenī, un tirgus tiek pildīts ar nozīmīgiem likviditātes aktīviem. “Forbes” norāda, ka fondu tirgiem ir ļoti spēcīga ticība centrālajām bankām un valstu atbalsta programmām, tāpēc Covid-19 radītā krīze fondu tirgiem ir gājusi secen.

Arī 24. februāra notikumi to pierādīja – ASV Federālo rezervju vadītājs Džeroms Pauels paziņoja, ka regulators nemainīs monetārās politikas kursu, kamēr ekonomikā nebūs jūtama atjaunošanās. Līdz ar to uztraukties par budžeta deficītu vai valsts obligāciju ienesīgumu vēl ir pāragri. Pēc šā paziņojuma “Dow Jones” indekss sasniedza rekordlielu atzīmi – 31 961,86 punktus. Bet cik ilgi fondu tirgos būs šāda situācija?

Pagaidām lielākā daļa fondu pārvaldnieku meklē jaunas peļņas iespējas, ar ko pelnīt pēc karantīnas beigām. Tirgus joprojām nevēlas pāriet kapitāla taupīšanas režīma, jo pastāv uzskats, ka ar Covid-19 krīzes sekām būs jāsadzīvo vēl ilgu laiku.

Tomēr iemesli uztraukumam ir. ASV ekonomikas atbalstam ir iztērējusi vairāk nekā 1,9 triljonus dolāru. Šāda atbalsta pakete noteikti ir pozitīvi vērtējama ekonomikas jomā, bet, vai tā tas ir arī fondu tirgiem, – tas ir cits jautājums.

“Pašlaik ir radusies paradoksāla situācija – fondu tirgiem nav izdevīga ātra ekonomikas atkopšanās. Fondu tirgos daudz labāku situāciju rada fakts, ka ekonomika stagnē vai pat ir vērojama recesija.

4

Tāpēc varam teikt, ka panikas tirgū vēl nav, taču ir bažas par to, kas notiks pēc tam, kad Federālās rezerves padarīs stingrāku politiku, piemēram, noteiks lielākas procentu likmes,” saka investīciju kompānijas “Capital Lab” partneris Jevgeņijs Šatovs.

Ekonomikas apskatnieki prognozē, ka ASV gaidāms nozīmīgs inflācijas kāpums, kas, piemēram, lielāku pieprasījumu radīs pēc ASV valsts obligācijām, kas ir aizsargātas no inflācijas. 2021. gada janvārī gada inflācija ASV bija 1,4% līmenī. Gadījumā, ja tā pārsniegs 2%, tad ļoti iespējams, ka fondu tirgos varētu sākties arī panika pat tad, ja ekonomiskā situācija nebūs ievērojami mainījusies.

Inflācijas pieaugums varētu piespiest Federālās rezerves rīkoties – paaugstināt procentu likmes vai samazināt ekonomiskās palīdzības programmas apjomu. Pāreja no “krīzes” uz “regulāro” politiku, kas labvēlīgākā scenārija gadījumā varētu notikt arī šogad, visticamāk, radīs ļoti lielus izaicinājumus finanšu tirgiem.

Turklāt situāciju fondu tirgos sarežģī fakts, ka ļoti daudzu kompāniju izaugsme pašlaik faktiski ir atrauta no reālās ekonomikas situācijas. Tieši tāpēc var prognozēt, ka finanšu tirgos esošā izaugsme nav “noturīgs pasākums”.

Jaunie Covid-19 paveidi

Vēl viens iemesls, kādēļ finanšu tirgiem ir iemesls uztraukties, ir Covid-19 jaunie paveidi, vai/un iespējamais trešais pandēmijas vilnis.

4

Neraugoties uz to, ka ir radītas vakcīnas ar augstu efektivitāti, vīruss var vēl vairāk mutēt, tādējādi mazinot vakcīnu efektivitāti.

Kārtējās mutācijas var pasaules sabiedrības noskaņojumu atgriezt 2020. gada sākuma līmenī. Tas gan attiektos uz situāciju, kurā būtu vērojama pilnīga vakcinācijas programmas izgāšanās, kurā vakcīnas izrādītos pilnībā neefektīvas pret vīrusu. Un tādā gadījumā finanšu tirgos būtu teju garantēts sabrukums. Par vakcinācijas efektivitāti gan varēs spriest vien rudenī, kad paredzama kārtējā epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās sezonalitātes dēļ.

Uz augšu
Back