Konservatīvo politiķu skrējiens uz bezdibeni. Kas notiek Polijā un Ungārijā?

Polijas politiķa Jaroslava Kačinska un Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna lelles-karikatūras "Rosenmontag" karnevālā Vācijā 2018.gadā FOTO: Reuters/ScanPix

Polija un Ungārija sacenšas savā starpā, lai sasniegtu lielāku brīvā kritiena paātrinājumu, gāžoties uz leju pa demokrātijas skalu. Ar mērķi nostāties iespējami zemu demokrātijas ranga tabulā. Despotisks, autoritārs režīms šādu iespēju nodrošina. 

ABONENTIEM ABONENTIEM

Vispirms tika iznīcināti sabiedriskie mediji, kas no bezkaislīga ziņotāja un diskutētāja, izglītotāja un audzinātāja pārvērtās valdības propagandistā. Nākamais solis bija sieviešu tiesību būtiska ierobežošana. Trešais – tiesu sistēmas sadragāšana. Polijā vēl ir neatkarīgi tiesneši un advokāti, bet Ungārijā to vispār vairs nav. Taču skrējiens prom no demokrātijas un liberālām vērtībām nepadara šo valstu iedzīvotājus laimīgus. Pasaulē laimīgākie iedzīvotāji dzīvo liberālās valstīs. Ne autokrātiskās un konservatīvās valstīs. Par to šajā rakstā.

Eiropas Savienības un demokrātijas nīdēji

Pirms dažām nedēļām lasījām medijos par Ventspils mēra Aivara Lemberga politiskajiem centieniem izveidot Latviju "par Baltkrieviju", acīmredzot, sapņojot redzēt sevi "Lukašenko lomā" Latvijā. Tas neizdevās Eiropas Savienības un NATO dēļ. Tāpēc skepsi un nepatiku pret šīm organizācijām nav slēpušas nedz Aivara Lemberga kabatas partijas, nedz arī oligarhs pats. To pašu negatīvo attieksmi pret Briseli un veco demokrātiju loģiku kultivē arī pašreizējie Ungārijas un Polijas vadoņi, kuriem ir izdevies īstenot daļu no savas antidemokrātiskās politikas. Tas iedvesmo analoģiskus konservatīvos politiskos spēkus arī Baltijā.

Lai gan Ungārijā un Polijā 70 – 80% iedzīvotāju ir eiroūnijas atbalstītāji, viņu vadoņi nostājas pretējās pozīcijās un nenogurst kašķēties ar Briseli par visām tēmām. Tāpēc jau sen tiek aktualizēts jautājums par iespējamo Polijas un Ungārijas izstāšanos no Eiropas Savienības.

Uz augšu
Back