Banku analītiķi: Tuvākajos mēnešos Latvijā gaidāma inflācija

Ilustratīvs attēls. FOTO: Shutterstock

Tuvākajos mēnešos Latvijā varētu atgriezties inflācija, taču tās kāpums nebūs liels, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām februārī.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis pavēstīja, lai arī sagaidāms aktīvāks inflācijas kāpums, kas gada otrajā pusē varētu pārsniegt 3%, šobrīd nekas neliecina, ka tai būt jākļūst nekontrolējami augstai.

Gašpuitis norādīja, ka vismaz īstermiņa inflācijas tendences kļūst pārliecinošākas.

Pasaulē pieaug inflācijas gaidas, kas balstās cerībās uz situācijas normalizēšanos un milzīgajos ekonomiskajos stimulos, kuru ietekme vēl pagaidām tiek izjusta minimāli. 

13

Viņš skaidroja, ka gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību uzkrājumi, ekonomikai atveroties, ātri atgriezīsies patēriņā.

Tāpat bailes no inflācijas var steidzināt tēriņus un iegriezt inflāciju, pauda Gašpuitis, piebilstot, ka uzņēmumi izmantos jebkuras iespējas, lai kompensētu negūtos ieņēmumus, gan jauno nosacījumu izmaksas, un to var novērot arī šobrīd, kad ierobežoti pieejamo pakalpojumu cenas pieaug.

"Tas, cik sinhroni pasaule un arī Latvija atvērsies, noteiks cenu kāpuma straujumu. Ja pakalpojumu atgūšanās atsāksies spēji, samazināsies preču cenu pieauguma risks, jo var mazināties preču pieprasījums. Tomēr uzņēmumu vēlme kompensēt krīzes sekas var būt spēcīgāka, nekā tas bijis citos atkopšanās posmos, neierastās krīzes rakstura dēļ," skaidroja Gašpuitis.

Ekonomists norādīja, ka pagaidām gada izteiksmē deflāciju uztur enerģijas cenas. Naftas cenas turpina kāpumu un šogad sasniegušas jaunas virsotnes - 70 ASV dolārus par barelu. Pasauli ir pārsteigusi OPEC pozīcija - cena vispirms, tad apmērs. Tādējādi OPEC atgūst zaudējumus, ko valstis uzkrāja 2020.gadā, kad "Brent" cena vidēji bija 43 ASV dolāru par barelu, kas ir zem "normālās cenas" 58 ASV dolāri par barelu.

Gašpuitis skaidroja, lai OPEC valstis spētu atgūt zaudējumus, nepieciešams 15 ASV dolāru bonuss, kas šobrīd "normālo cenu" veido 73 ASV dolāri par barelu. 

"Arī pārtika turpinās sadārdzināties. Nedaudz šo kāpumu var piebremzēt jaunā spēlētāja ambīcijas sevi pieteikt tirgū. Tomēr, tas, visdrīzāk, cenu augšupejošo vektoru tikai piebremzēs. ANO Pārtikas cenu indekss turpināja pieaugt devīto mēnesi pēc kārtas un sasniedza augstāko līmeni kopš 2014.gada jūlija. Arī algu kāpums ir noturējies ļoti spēcīgs, kas turpinās spiest uz cenu līmeni," pavēstīja Gašpuitis.

Viņš pauda viedokli, ka inflācija varētu būt viens no šīs krīzes rezultātiem, kas uzjundīs jautājumu par to, kāds ir ilgtspējīgs parāda līmenis un daudzu aktīvu novērtējumi, piemēram, akciju un mājokļu cenas.

"Par ilgāka termiņa perspektīvām jautājumu joprojām ir daudz. Viens no tiem ir neskaidrā pandēmijas ietekme uz izmaiņām globālajā konjunktūrā.

Covid-19 krīze ir radījusi acīmredzamu nelīdzsvarotību starp piedāvājumu un pieprasījumu, galvenokārt pakalpojumos. Parasti šādās situācijās samazinās algas un cenas un tādējādi inflācijas spiediens.

13

Tomēr vēl nenosakāms ir digitalizācijas un attālinātā darba paliekošā ietekme uz jaunā piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru. Bet to, kamēr valda ierobežojumi, noteikt ir neiespējami," skaidroja Gašpuitis.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pavēstīja, ka februāris, visticamāk, ir pēdējais mēnesis tuvākajā laikā, kad Latvija vēl bija vērojama patēriņa cenu deflācija gada laikā, un martā Latvijā atkal atgriezīsies inflācija.

Āboliņš skaidroja, ka patēriņa cenu kāpums Latvijā pēdējos mēnešos pārsvarā ir saistīts ar ārējiem faktoriem, it īpaši naftas cenu kāpumu, savukārt iekšējo ekonomisko aktivitāti un līdz ar to arī cenu kāpumu pagaidām bremzē Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviestie fiziskās distancēšanās pasākumi. To rezultātā pakalpojumu cenas Latvijā februārī palielinājās tikai par 0,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir lēnākais pakalpojumu cenu kāpums Latvijā kopš 2016.gada.

Nozīmīgākais faktors patēriņu cenu pieaugumā Latvijā šobrīd ir naftas cenu kāpums pasaulē,

13

norādīja Āboliņš. Kopš pērnā gada aprīļa naftas cenas ir augušas no nedaudz vairāk kā 20 ASV dolāriem par barelu līdz aptuveni 70 ASV dolāriem šobrīd un faktiski ir atgriezušās pirmspandēmijas līmenī. Tādējādi februārī degvielas cenas Latvijā palielinājās par 5,1%, savukārt kopš novembra degvielas cenu Latvijā ir kāpušas par 13,4%. Šā gada otrajā pusē naftas cenu pieaugums, visticamāk, atspoguļosies arī augstākos siltumenerģijas tarifos.

Tikmēr nedaudz pārsteidzoši februārī pārtikas cenas Latvijā samazinājās par 0,5% salīdzinājumā ar 2020.gada februāri, lai arī neapstrādātas pārtikas cenas pasaulē dolāru izteiksmē kopš 2020.gada maija ir augušas par 27,5%. Tas liek domāt, ka tuvākajos mēnešos arī pārtikas cenas Latvijā varētu palielināties, pauda ekonomists.

Āboliņš skaidroja, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā Latvijas ekonomika šobrīd nedarbojas ar pilnu potenciālu. Daudzu pakalpojumu, kā arī tirdzniecības nozaru darbība ir apturēta vai ierobežota, un bezdarbs Latvijā ir tuvu 9%, kas šobrīd bremzē gan algu, gan cenu kāpumu Latvijā.

Vienlaikus ienākumu kritums pēdējos mēnešos ir būtiski mazāks nekā patēriņa kritums, jo dīkstāves pabalsti un algu subsīdijas daļēji kompensē zaudētos ienākumus, savukārt valdības apstiprinātie vienreizējie pabalsti bērniem un pensionāriem tuvākajos mēnešos palielinās Latvijas iedzīvotāju ienākumus par aptuveni 300 miljoniem eiro, norādīja Āboliņš.

"Tā rezultātā Latvijas bankās turpina strauji augt iedzīvotāju uzkrājumi un domājams, ka būtiska daļa no tiem varētu atgriezties patēriņā, tiklīdz tas būs iespējams. Tas savukārt varētu veicināt arī straujāku pakalpojumu cenu kāpumu šā gada otrajā pusē. It īpaši, ja pakalpojumu nozaru darbību joprojām ierobežos dažādas epidemioloģiskās prasības. Tas liek domāt, ka patēriņa cenas Latvijā turpinās palielināties, un inflācija šogad varētu būt tuvu 2%," prognozēja Āboliņš.

Arī "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne pavēstīja, ka tuvākajos mēnešos varēs novērot ieilgušā deflācijas posma noslēgumu arī Latvijā. Pēc "Swedbank" prognozēm, vidējais patēriņa cenu līmeņa pieaugums 2021.gadā kopumā sasniegs 1,5%.

"Februārī vēl joprojām novērojām deflāciju, taču vidējā cenu līmeņa pieaugumu, visticamāk, sagaidīsim jau pavisam drīz,"

13

pauda Orleāne. 

Viņa informēja, ka pagājušajā mēnesī cenas pieauga par 0,4%, salīdzinot ar šā gada janvāri. Vidējais cenu līmenis turpina saglabāties zem pagājušajā gadā novērotā - salīdzinot ar 2020.gada februāri, vērojams cenu kritums 0,2% apmērā. Gada laikā vidējā inflācija precēm saglabājās zem nulles atzīmes - 0,7% kritums, kamēr pakalpojumos reģistrēts 0,9% pieaugums. Februārī netika novēroti lieli pārsteigumi inflāciju virzošajos faktoros - tie seko sezonālām tendencēm un pasaules resursu cenu kāpumam.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, februārī vidējo patēriņa cenu līmeni Latvijā uz augšu virzīja pārtikas cenas, kas seko pasaulē novērotajām tendencēm un sezonālām izmaiņām, skaidroja Orleāne. Pārtikas cenas pieauga par 0,9%, salīdzinot ar janvāri, kamēr gada laikā bija kritums 0,4% apmērā.

Arī degvielas cenu kāpuma turpināšanās būtiski ietekmēja februāra inflācijas rādītāju, pauda "Swedbank" ekonomiste. Turpinot sekot pasaules naftas cenām, mēneša laikā degvielas cenas pieauga par 5,1%. Gada laikā gan joprojām bija kritums, taču, ja iepriekš tas bija mērāms ar divciparu skaitļiem, tad šobrīd degvielas cenas ir vien 4,6% zem pagājušā gada līmeņa. Pasaules naftas cenas visu februāri pārsniedza 60 ASV dolāru par barelu atzīmi - noturoties tajā cenu līmenī, ko varēja novērot pagājušā gada martā - pirms pandēmijas sākuma.

Galvenā inflāciju ierobežojošā preču kategorija februārī, salīdzinot ar janvāri, bija apģērbs un apavi - cenu kritums šajā preču kategorijā novērojams sezonālo atlaižu rezultātā, taču Orleāne pieminēja, ka, ņemot vērā ieviestos ierobežojumus, informāciju par aptuveni 40% no cenām šajā kategorijā nācies aizstāt ar novērtējumu.

"Swedbank" ekonomiste norādīja, ka

būtiski cenu līmeni uz leju vilka arī ar mājokli saistītās izmaksas, kas sarukušas gan salīdzinājumā ar pagājušo gadu,

13

gan mazākā mērā - arī ar janvāri. Lai gan siltumenerģijas cenas pret janvāri augušas, tā joprojām ir lētāka nekā pirms gada. Gada laikā samazinājusies arī mājokļa īres maksa, dabasgāzes un arī elektroenerģijas cena.

Kamēr Latvijā vēl gada laikā deflācija, eirozonā jau kopš gada sākuma vērojama inflācija, informēja Orleāne. To lielā mērā noteica pagājušajā gadā krīzes dēļ samazinātā Vācijas pievienotās vērtības nodokļa atgriešanās iepriekšējā līmenī. Vislielāko kāpumu februārī eirozonā piedzīvoja pārtikas preču cenas un pakalpojumu cenu līmenis.

Tuvākajos mēnešos gaidāms ieilgušā deflācijas posma noslēgums arī Latvijā, pauda Orlēna, skaidrojot, ka to nodrošinās gan tas, ka tiks salīdzinātas šā gada cenas ar pērnajā pavasarī vīrusa dēļ novēroto zemo vidēja cenu līmeni, gan atsevišķi vietējie un globālie cenas ietekmējošie notikumi. Marta sākumā OPEC lēma saglabāt šī brīža ražošanas apmērus, kamēr Saūda Arābija turpinās tos samazināt arī aprīlī. Tā rezultātā gaidāms, ka pasaules naftas cenas turpinās pieaugt, virzot inflāciju augšup arī Latvijā. Pārtikas cenu pieaugumu veicinās pasaules pārtikas cenu kāpums - Apvienoto Nāciju Organizācijas pasaules pārtikas cenu indekss februārī pieauga devīto mēnesi pēc kārtas. 

"Šomēnes darbu atsākušie frizieri un citu skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji veicinās vidējā cenu līmeņa augšupeju. Savukārt akcīzes nodokļa palielināšanās alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm, kas stājās spēkā 1.martā, izraisīs vidējā cenu līmeņa palielināšanos šajā kategorijā," piebilda Orleāne.

Jau vēstīts, ka patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2020.gada februāri - patēriņa cenas sarukušas par 0,2%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī samazinājies par 0,2%.

Uz augšu
Back