Pēcpandēmijas pasaules lielākā cīņa biznesā: "Zoom" pret rokasspiedienu

FOTO: Pexels

Arvien vairāk eksperti sliecas piekrist, ka komandējumu pēc pandēmijas kļūs mazāk, nekā tas bija pirms pandēmijas. Tomēr ir cilvēki, kuri uzsver – nekas nespēj aizstāt rokasspiedienu klātienē, vēsta “Deutsche Welle”.

“Microsoft” līdzdibinātājs un filantrops Bils Geitss pagājušā gada nogalē izraisīja plašas diskusijas ar izteikumiem, ka vairāk nekā 50% komandējumu būs “zaudēti uz visiem laikiem”, jo kompānijas arvien komfortablāk jūtas, strādājot attālināti. Geitss sacīja, ka uzņēmumi turpmāk daudz rūpīgāk vērtēs, vai komandējumi ir tā vērti, lai sūtītu tajos savus darbiniekus.

Daudzi aviācijas nozares eksperti Geitsa prognozi ir nosaukuši par pārlieku drūmu, bet piebilst, ka daļa no biznesa lidojumiem tik tiešām būs zaudēti. Šeit jāsaka paldies Geitsa dibinātās kompānijas “Microsoft” saziņas rīkam “Teams”, kā arī “Zoom” un “Google Meet”, kas sniedz ļoti ērtas attālinātās tikšanās iespējas.

Aviācijas nozarei tas nozīmē lielus zaudējumus. Lidsabiedrībām biznesa lidojumi bija ļoti svarīgs ienākumu avots, bet biznesa klientu zaudēšana nozīmēs, ka būs lielāks darbs jāiegulda, lai piesaistītu tūristus.

“Pasažieri, kuri ceļo gan biznesa klasē, gan ekonomiskajā klasē, maksā pilnu cenu par biļetēm. Pēc pandēmijas viņi vēlēsies lielāku fleksibilitāti. Šo klientu zaudēšana būs sāpīgs trieciens aviokompānijām. Liela daļa no tām pandēmijas dēļ ir zaudējušas darbiniekus, un lielas cerības bija tieši uz biznesa klientiem, kuri par aviokompāniju pakalpojumiem maksā daudz lielāku naudu nekā, piemēram, tūristi,” sacīja aviācijas centra CAPA analītiķis Ričards Maslens.

“Zoom” vaina (?)

Pēdējā gada laikā video konferenču rīki kā “Zoom” un “Microsoft Teams” ir pieredzējuši lielu popularitātes kāpumu. Piemēram, “Zoom” pagājušā gada beigās paziņoja, ka 2020. gada trešajā ceturksnī vien biznesa klientu skaits pieaudzis par 485%.

Savukārt tādi konferenču rīki kā “Webex” un “Skype” mums līdzās ir jau vairākus gadus. Tomēr tie tiek uzskatīti par “labām alternatīvām”, bet ne par “galvenajiem saziņas rīkiem”. Pandēmijas dēļ cilvēki un uzņēmumi meklē iespējami labāko risinājumu attālinātai strādāšanai un saziņai.

Barselonā esošās biznesa ceļošanas platformas “TravelPerk” vadītājs Niks van der Kolks uzskata, ka cilvēki var pārvērtēt “Zoom” un citu platformu ietekmi uz biznesa ceļojumu nākotni.

“Jā, pandēmija ir parādījusi, cik daudz mēs varam izdarīt ar video starpniecību, bet pētījumos pierādīts, cik svarīga ir klātienes komunikācija. Covid-19 ir piespiedusi mūs uz laiku mainīt savu uzvedību, bet nekāda pandēmija nemainīs mūsu fundamentālo nepieciešamību pēc sociālās interakcijas gan ikdienas dzīvē, gan biznesā,” sacīja van der Kolks.

Viņš prognozē, ka tuvāko gadu laikā biznesa ceļojumu nozarē būs vērojama spēcīga atkopšanās, jo cilvēkiem būs iestājies apnikums no nepārtrauktas strādāšanas mājās un saziņas “Zoom” platformā.

“McKinsey” oktobrī publiskotie aptaujas dati liecina, ka Ķīna pieredzēja spēcīgu atgūšanos biznesa ceļojumu jomā drīz pēc tam, kad stingrie ierobežojumi tika atcelti. Vēl vienā aptaujā, ko veikusi Vācijas Ceļojumu menedžmenta asociācija (VDR), secināts, ka Vācijas uzņēmumi gaida brīdi, kad varēs atsākt biznesa ceļojumus. Tiek norādīts, ka teju puse (46%) Vācijas uzņēmumu uzskata, ka komandējumi ir ļoti svarīga darba sastāvdaļa.

Rokasspiediena spēks

Konferenču platformas var aizstāt lielu daļu klātienes tikšanos, bet šīs komunikācijas platformas nav ideālas – tām ir savi ierobežojumi, it īpaši, runājot par efektīvu komandas darbu, jaunu sadarbību veidošanu, kā arī attiecību uzlabošanu ar partneriem. Pētījumos secināts, ka rokasspiedieni un apskāvieni ir ļoti nozīmīgi neverbālās komunikācijas faktori, kas ļauj veicināt uzticēšanos starp svešiniekiem un nodrošināt veiksmīgu sadarbību.

Geitss intervijā “The New York Times” atklāja, ka viņš kopš pandēmijas sākuma nav iepazinies ar jauniem cilvēkiem.

“Fakts, ka programmatūrai nav nekādas paplašinātās komunikācijas iespēju, nav noslēpums. Līdz ar to, šajā lauciņā vēl ir, ko darīt,” sacīja Geitss.

Savukārt “United Airlines” vadītājs Skots Kirbijs sacīja, ka virtuālajām sanāksmēm un attālinātajām lietišķajām vizītēm ir savi riska faktori.

“Jā, video tikšanās var aizstāt cilvēka klātbūtni, bet tas nav tas pats, kas klātienes tikšanās. Pandēmijas sākumā cilvēki, protams, mēģināja visu darīt virtuāli. Tomēr daudz labākas sajūtas ir, tiekoties lietišķās pusdienās, jo tā var labāk iepazīt cilvēkus un saprast, ko un kādā situācijā viņi darītu. Es domāju, ka pēc pandēmijas beigām cilvēki būs noilgojušies pēc klātienes komunikācijas un atsāks biznesa ceļojumus,” teica Kirbijs.

“Idea Works” veiktais pētījums liecina, ka lidsabiedrības var rēķināties ar tikai 25% no biznesa lidojumu apjoma, kāds bija pirms pandēmijas.

Savukārt cits pētījums liecina, ka pēc pandēmijas gaisā neatgriezīsies līdz pat 36% no visiem biznesa ceļotājiem.

Plāns B – tūrisma lidojumi

Komandējumu skaita samazinājums būs ļoti nozīmīgs trieciens nacionālajām aviokompānijām, piemēram, “British Airways” un “Lufthansa”, jo šie uzņēmumi ir vairāk atkarīgi no biznesa klientiem un viņu maksātās naudas. Piemēram, “Lufthansa” pirms pandēmijas ik gadu rēķinājās, ka vismaz 45-50% no ienākumiem būs tieši no biznesa lidojumiem.

Ņemot vērā, ka biznesa ceļojumu skaits būs mazāks nekā pirms pandēmijas, aviokompānijām lielāks uzsvars būs jāliek uz izklaides un tūrisma braucieniem. Šajā ziņā lielākie ieguvēji būs zemo cenu aviokompānijas, kā arī tūrisma operatori. Arī tas nebūs viegli, ņemot vērā, ka zemo cenu aviokompāniju biznesa modelis paredz gūt lielāku peļņu ar zemākām cenām.

“Zemo cenu aviokompānijām nav šīs dārgās infrastruktūras, lai spētu piesaistīt lielāku korporatīvo lidotāju skaitu. Parasti lidsabiedrības ir veidotas tā, lai piesaistītu biznesa klientus, un šajā gadījumā tas ir ļoti liels mīnuss, jo “dārgās lidsabiedrības” ir ļoti atkarīgas no biznesa klientiem. Tiem, kuri vismaz tuvākajos gados diez vai atgriezīsies lidmašīnās,” noslēdz “Spirit Airlines” bijušais vadītājs Bens Baldanza.

Uz augšu
Back