Vairākas valdības kritušas, jo centušās reformēt ostas. Vairāk nekā gadu Satiksmes ministrs sola reformēt 3 lielākās Latvijas ostas. Bet tas nav noticis. Pret ir uzņēmēji un vairāki koalīcijas partneri valdībā. Ostās strādājošie pārmet Tālim Linkaitam, ka viņš biznesmeņus ignorē un reformu grib veikt bez ekonomiskā izvērtējuma. Ministrs sarunā ar Nekā personīga tikmēr uzskata - šobrīd reformai esot vislabākais laiks, jo Aivars Lembergs sēž cietumā.
Rudenī lielākie Rīgas un Liepājas ostu uzņēmēji cēla trauksmi, ka neskaidrais un ieilgušais satiksmes ministra plāns reformēt ostas traucē darbu.
Viss sākas 2019.gada 9.decembrī, kad Aivaru Lembergu un Ventspils Brīvostas pārvaldi ASV iekļauj Magņitska sankciju sarakstā. Ventspils ostā darbs tiek paralizēts.
Valdība steigā dibina jaunu ostas pārraugu - valsts akciju sabiedrību “Ventas osta”. Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldes pārņem valsts pārvaldībā. No valdēm pašvaldību cilvēki tiek izmesti. Paliek tikai ministriju virzīti pārstāvji.
9 dienas vēlāk Ventspils brīvosta no sankciju saraksta tomēr tiek izņemta, bet JKP satiksmes ministra ostas pārņemšanas process tik un tā uzņem apgriezienus.
Amatu zaudē Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis, kurš šajā krēslā bijis 25 gadus. Viņu ministrs nomaina ar Rīgas brīvostas pārvaldes iekšējās drošības dienesta vadītāju Andri Purmali.
Bez konkursa iecelta valde un padome jaunajā uzņēmumā “Ventas osta”. Amatos nonāk pārsvarā ministriju ierēdņi, kam ar ostu biznesu nav bijusi saskare.
Ministrs sola ātru Ventspils ostas mantas inventarizāciju un tālāku tās nodošanu jaunajai kompānijai, kas strādās, ievērojot tikai labas pārvaldības metodes. Ierēdņus nomainīs profesionāļi, un oligarhu pārvaldītajā Ventspilī sāksies jauni laiki. Bet līdz pat šim brīdim tas nav noticis. Tā vietā ostā ir 3 saimnieki - Ventspils domes dibinātais uzņēmums “Ventspils osta”, kam, vēl Lembergam esot uz brīvām kājām, nodoti pārraudzīšanai vairāki vērtīgi ostas īpašumi. Otrs saimnieks - Ventspils brīvostas pārvalde. Trešais - VAS “Ventas osta”.
Nekā personīga zināms, ka Ventas ostas viena valdes un četras padomes locekles algās kopā saņēmušas 52 284 eiro. Kādas ir algas katram no ,ne uzņēmums, ne Satiksmes ministrija neatklāj. Vienīgi padomes locekle Iveta Zalpētere, kad pagājušā gada novembrī beidza darbu Rīgas domes izpilddirekrores amatā, deklarācijā uzrādījusi, ka, nepilna gada laikā, spējot savienot Rīgas pilsētas un Ventspils ostas vadīšanu, no “Ventas ostas” saņēmusi algā 10 tūkstoš eiro.
Tukšā vietā radītajam jaunajam ostas saimniekam VAS “Ventas ostai” vajadzēja naudu, lai segtu algas un citus izdevumus. Tāpēc Ventspils brīvostas pārvalde ļāvusi pārņemt dažus savus līgumus ar ostā strādājošajiem kuģu aģentiem. Daļa no naudas šādi iztērēta, daļa skaitīta atpakaļ ostas pārvaldei. Šogad nolemts, ka “Ventas osta” par nopelnīto naudu tīrīs ostas kanāla gultni, jo no jūras puses tajā dzenoties iekšā smiltis.
Kā liecina Ventspils brīvostas pārvaldes iepirkumi - tā pagājušā gada nogalē sludinājusi līdzīgu iepirkumu par ostas padziļināšanu. Abas puses piekrīt, ka sanāk darbu dublēšanās, bet iemesls tam ir ieilgusī Ministrijas reforma.
Ventas osta gadu esot vērtējusi līgumus, kas ostā slēgti ar uzņēmējiem. Satiksmes ministrs jau iepazīstināts ar audita rezultātiem. Jaunais ostas pārvaldnieks sola atklājumus par to, kā pilsētas dome sev savākusi vairākus ostas īpašumus, kas līdz tam bijusi valsts manta. Mums zināms, ka izvērtējuma veikšanai noalgots advokātu birojs Cobalt. Kāda ir līguma summa - netiek atklāts.
Linkaita ostu reforma ir izgājusi vairākus konsultāciju lokus. Tas ir prezentēts sanāksmēs ar uzņēmējiem. Uzņēmēji to kritizējuši un nav pieņēmuši. Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās strādājošie prasījuši reformas ekonomisko izvērtējumu, vīziju un mērķi, ko ministrija grib sasniegt. Uz vairākām vēstulēm pat neesot saņemtas atbildes.
Valsts sekretāru sanāksmē ideja nokritizēta kā negatava.
Iesaistīti darba devēji, kuri steigu un nerēķināšanos ar uzņēmēju viedokli smagi kritizē.
Reforma prezentēta koalīcijas partiju sadarbības padomē, bet noraidīta. Tagad to skata partiju īpašā attīstības komitejā. Pēdējo reizi tas noticis pagājušo piektdien.
Vairāki koalīcijas partneri no Jaunās Vienotības un Nacionālās apvienības notiekošo sauc par negatavu un sasteigtu. Un ir pret Liepājas iekļaušanu reformu plānos. Tur osta strādā ar pieaugumu, pašvaldība, valsts un uzņēmēji sēž pie viena galda un sadarbības modelis ir caurspīdīgs.
Šobrīd Satiksmes ministrs cenšas par ostu reformas lietderību pārliecināt katru koalīcijas partiju atsevišķi. Šonedēļ notika tikšanās ar “Par cilvēcīgu Latviju”. Tās pārstāvis Ralfs Nemiro vada Tautsaimniecības komisiju, kam bija plāns ātri caur valdību izstumto negatavo reformas projektu nodot pieslīpēšanai un pārtaisīšanai.
Pirmdien saruna ar satiksmes ministru būs Nacionālās apvienības pārstāvjiem, kuri ostu reformu dēvē par Jaunās konservatīvās partijas iekšējo projektu.
2020.gada vidū beidzās vairāku starp Ventspils brīvostas pārvaldi bankām noslēgto aizdevuma termiņš. Vairākas banka atteicās pagarināt vai pārkreditēt pārvaldes saistības, tāpēc brīvosta šos kredītus pārkreditēja Valsts kasē. Tie ņemti ES fondu projektu īstenošanai ceļu un ražošanas ēku būvniecības pabeigšanai. Kopējais kredītu portfelis uz gada sākumu bija 32 miljoni euro, Valsts kasē ir pārkreditēti vairāk kā 14 miljoni euro. Par to, ka bez saskaņojuma gribēja sūtīt uz skatīšanu MK sēdē, bet nespēja vienoties ar citiem koalīcijas partneriem likuši projekta gaitu atkal piebremzēt.