Marta sākumā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sacīja, ka būtu jāatsakās no priekšstata par Latviju kā tiltu starp Austrumiem un Rietumiem un valsts ekonomika būtu jāintegrē Rietumos. Tomēr kāda ir realitāte? Vai Latvijas nozares tam ir gatavas?
Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka viena no svarīgākajām nozarēm Latvijas eksportā ir pārtikas produktu – lopkopības, dzīvnieku, augu valsts, un citu gatavo produktu eksports. Pagājušā gada pēdējā ceturksnī uz Eiropas Savienības valstīm šīs grupas preces tika eksportētas 4,32 miljardu eiro vērtībā.
Tāpat vēl viena svarīga nozare ir koksnes un tās izstrādājumu eksports – uz Eiropas Savienības dalībvalstīm 2020. gada ceturtajā ceturksnī eksportēti dažādi produkti 3,5 miljardu vērtībā.
Savukārt uz NVS valstīm, kur ietilpst tādas valstis kā Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna (ko arī var uzskatīt par “Austrumu tirgu”), šie rādītāji ir zemāki nekā uz Eiropas Savienības valstīm. Tā, piemēram, pārtikas produkcijas eksports uz NVS valstīm 2020. gada ceturtajā ceturksnī bija 1,79 miljardu eiro vērtībā, bet koksnes un tās izstrādājumu, kā arī papīra eksports sasniedza 1,5 miljardu eiro vērtību.
Tomēr ir atsevišķas nozares, kurām galvenais noieta tirgus joprojām ir “Austrumu tirgus” – NVS valstis. Piemēram, joprojām tiek izteiktas versijas, ka zivju rūpniecībā teju 90% produkcijas tiek eksportētas tieši uz šo tirgu, tādējādi apšaubot šis nozares iespējas pārorientēties uz Rietumiem.
Runājot par to, cik lielā mērā šai nozarei un arī uzņēmumiem svarīgs ir Krievijas un Baltkrievijas tirgus un cik viegli ir pārorientēties uz citiem tirgiem, nozares pārstāvis pauž, ka šobrīd jautājums saistībā ar Krieviju un Baltkrieviju nav būtisks, jo tiek strādāts ar pilnu jaudu un arī gadījumā, ja šie tirgi būtu pieejami, mums nebūtu ko tiem sūtīt – jo nespējam saražot, cik varam pārdot.
“Iespējams, svarīgi tas būtu no cenu paaugstināšanas viedokļa mūsu produkcijai, jo ja pieprasījums joprojām aug un piedāvājums nemainās – tad pārdošanas cenas augs. Mums tas nozīmētu lielāku peļņu,” norāda nozares eksperts.
Nav noslēpums, ka Covid-19 pandēmija ir būtiski ierobežojusi tirdzniecību. Tieši tādēļ arī rodas jautājums, cik lielā mērā pandēmijas laikā ir ietekmēts zivju rūpniecības eksports - un cik viegli vai grūti ir veikt darījumus ar Eiropas Savienības un NVS valstīm?
Šeit gan jāsaka, ka ietekme uz darījumiem ir salīdzinoši maza. Ir gan nelieli sarežģījumi loģistikā, bet citā ziņā izmaiņas darījumu veikšanā nav apgrūtinātas.
“Ir apgrūtināts jauno produktu virzīšanas tirgū process, jo klienti (pārsvarā lielveikali) nespēj savākties kopā (strādā attālināti) un līdz ar to nevar nodegustēt jaunos produktus, kas bremzē lēmuma pieņemšanu par to, virzīt produktus uz veikalu plauktiem vai ne,” norāda nozares pārstāvis.
Pārorientācija uz citiem tirgiem ir ļoti svarīga, un nozare nedrīkst paļauties tikai uz Austrumiem, jo pretējā gadījumā nāktos saskarties ar dažādiem riskiem. Pēc nozares eksperta vārdiem, tādā gadījumā nozare atkal noteikti ieslīgtu krīzē.
“Pašlaik nedomāju, ka kaut kas tāds tuvākā laikā var atkārtoties. Tas ir saistīts ar to, ka pārorientācija uz jauniem tirgiem ir jau notikusi un tirgus ģeogrāfijas risks (kā tas bija Krievijas gadījumā) ir salīdzinoši minimāls,” komentē eksperts.
Par nākotnes perspektīvām runājot, zivju rūpniecības galvenais noieta tirgus vairs nebūs NVS valstis, jo, tāpat kā citur, arī šajā nozarē norisinās aktīva attīstība, kā arī jaunu tirgu apgūšana.
“Galvenās eksporta valstis zivju pārstrādes rūpniecībai, šķiet, vairs nav NVS. Vismaz mūsu nozarei noteikti.
Esmu pārliecināts, ka nozare turpmākos gadus turpinās attīstīties, kā tas ir līdz šim. Jo mūsu nozarē jaunās zivju apstrādes tehnoloģijas tikai tagad sāk ienākt un vēl viss progress priekšā,” norāda eksperts.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks marta sākumā arī norādīja, ka Latvija Eiropas Savienības vidējo dzīves līmeni var sasniegt vai pat pārsniegt, ja ekonomika būs balstīta uz Rietumu vērtībām un būs pilnībā integrējusies Rietumos, izmantojot visas integrācijas sniegtās iespējas.
To apzinās arī uzņēmēji, kuri pēdējo gadu laikā aktīvi diversificējuši savu galveno noieta tirgu. Šeit gan jāmin, ka galvenais dzinulis atsevišķās nozarēs bijis 2014. gads – pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, pēc kura pret Krieviju tika noteiktas sankcijas.
Tāpat arī CSP dati liecina, ka Latvijas uzņēmumu ražotās preces vairāk tiek eksportētas uz Eiropas Savienības valstīm (Rietumu tirgu), nekā uz Austrumiem. Tādējādi var redzēt, ka jau pašlaik Rietumu eksporta tirgus Latvijas uzņēmumiem un ekonomikai ir galvenais noieta tirgus.
Ja salīdzina Latvijas eksporta apjomu 2013. gada 4. ceturksnī, var redzēt, ka uz Eiropas Savienību tika eksportētas preces 1,8 miljarda apmērā, bet pērn šis rādītājs bija kāpis par teju 0,8 miljardiem. Savukārt eksports uz NVS valstīm, salīdzinot ar 2013. gada beigām, pērn bija kāpis par gandrīz 30 miljoniem eiro (2013. gada 4. ceturksnī – 490,9 miljoni eiro; 2020. gada 4. ceturksnī – 529,6 miljoni eiro).
Raksts tapis sadarbībā ar ERST Finance.
