Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Monvīds Zelčs, neminot apsūdzēto vārdus, apstiprināja, ka

Aģentūrai LETA zināms, ka šajā lietā apsūdzēts bijušais premjers Andris Šķēle, bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, bijušais SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, kā arī Freivalds un Dripe, kurš savulaik arī bija tā laika ministra Šlesera ārštata padomnieks.

TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka apsūdzēti ir arī "Lattelecom" tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma "Hannu Digital" vadītājs Gintars Kavacis.

Zelčs skaidroja, ka katram apsūdzētajam ir sava loma inkriminējamā nodarījumā. Iespējams, noziedzīgi iegūto summu prokurors neminēja, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka tie ir aptuveni trīs miljoni eiro.

Prokurors apliecināja, ka vienam no apsūdzētajiem apsūdzība celta arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūrai LETA zināms, ka šī persona ir Šķēle un šajā gadījumā inkriminēta aptuveni miljona eiro iespējama legalizēšana.

Prokurors apstiprināja, ka izmeklēšanas tiesnesis ir akceptējis aresta uzlikšanu apsūdzēto mantai. Aģentūrai LETA zināms, ka

Apsūdzētajām personām inkriminējamie nodarījumi notikuši 2008. un 2009.gadā, kad SM tika organizēts konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam tika slēgti attiecīgi līgumi, iesaistot projektā uzņēmumu "Hannu Digital". Ņemot vērā minēto, Zelčs norādīja, ka saskaņā ar likumu noilgums šajā lietā nevar iestāties.

Vaicāts, kāpēc tik vēlu pieņemti lēmumi par apsūdzību celšanu, Zelčs atbildēja, ka lieta ir komplicēta un tajā iesaistās daudzas personas. Tāpat Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) šajā lietā bija nomainījušies vairāki izmeklētāji.

Lai arī kriminālprocesā uzņēmums "Tet" patlaban nav pieteicies par cietušo, prokurors vērsa uzmanību, ka šī iemesla dēļ lietas virzība nebūs apdraudēta. "Pēc likuma mums lietas virzīšanā obligāti nevajag cietušo. Tāpēc nebūs problēmu," uzsvēra Zelčs.

Viņš arī apliecināja, ka patlaban kriminālprocess ir finiša taisnē un tālākie lēmumi par lietas pabeigšanu pirmstiesas izmeklēšanas stadijā tiks pieņemti tuvākajā laikā. Prokurors uzsvēra, ka apsūdzētie vēl nav snieguši liecības par apsūdzībām.

Ņemot vērā, ka lietā turpinās izmeklēšana, prokurors plašākus komentārus par apsūdzībām patlaban nesniegs.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Jau ziņots, ka bijušais premjers Šķēle paziņojumā medijiem norādījis, ka apsūdzību uzskata par nepamatotu, turklāt 2008.gada notikumus par publiska konkursa norisi un digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā valsts apsūdzība, viņaprāt, interpretē subjektīvi.

Savukārt Šlesers paziņojis, ka saskaņā ar viņa noskaidroto 2008.gadā Latvijas Ministru kabineta vienbalsīgi apstiprinātais konkursa nolikums par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam Ministru kabineta apstiprinātais konkursa rezultāts par "Lattelecom" kā labākā pretendenta atzīšanu esot bijis noziedzīgs. "Un, ka par to, man kā tā laika satiksmes ministram būs jāstājas tiesas priekšā! Tas tiešām man ir radījis lielu izbrīnu," paziņojumā rakstīja Šlesers.

Šlesers arī norādījis, ka SM strādājošie darbinieki vienmēr rūpīgi un atbildīgi darīja savu darbu, atbilstoši Ministru kabineta iepriekš pieņemtiem lēmumiem. Tāpat viņš atgādinājis, ka konkursā "Lattelecom" par uzvarētāju ar lēmumu apstiprināja Ministru kabinets un "Lattelecom" nekad nav bijis SM pārraudzībā, bet to uzrauga Ekonomikas ministrija.

TV3 raidījums "Nekā personīga" pērn oktobrī vēstīja, ka pāreja uz digitālo televīziju tika izplānota pirms 20 gadiem, kad premjers bija Šķēle. Izmeklētāji uzskata, ka tas bija iecerēts kā negodīgas peļņas projekts. Par projekta atslēgas uzņēmumu kļuva Londonā reģistrētais "Kempmayer Media Limited", kas izrādījās pastkastītes firma ar ārzonās paslēptiem īpašniekiem. Kā atzīmē raidījums, afēru atklāja 2003.gadā un uz apsūdzēto sola sēdās 20 personas.

To, ka "Kempmayer" bija izveidota kā čaula viena mērķa sasniegšanai, atzina arī Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa un lika samaksāt valstij vairāk nekā piecus miljonus eiro. Tos par Šķēles aizdotu naudu samaksājis Andrejs Ēķis, kurš bijis "Kempmayer" akcionāru sastāva organizētājs, vēstīja raidījums.

Raidījums uzsvēra, ka te esot meklējams sākums tam, kas prokuratūras ieskatā ir uzskatāma par digitālās televīzijas projekta otro afēru. "Kempmayer" naudu bija paguvis iztērēt digitālās televīzijas iekārtās, kas no 2003.gada stāvēja muitas noliktavās Latvijā, bet vēlāk tika uzstādītas testa režīmā Zaķusalas tornī. "Kempmayer" raidītājus un galvas staciju kopā ar parādu Šķēlem pārpirka Kavača vadīta firma.

Kā vēstīja raidījums, lai iztērētos miljonus Šķēle atgūtu un vecie raidītāji nestu ienākumus, Kavača firmai "Hannu Digital" bija jākļūst par ciparu televīzijas ieviesēju vai partneri, tāpēc 2008.gadā panākta sadarbība ar "Lattelecom", kuru arī tolaik vadīja Gulbis.

"Lattelecom" uzvarēja SM rīkotajā konkursā par ciparu televīzijas ieviešanu kopā ar apakšuzņēmēju "Hannu Digital". Darījumu 2009.gadā apšaubīja Valsts kontrole, kas uzsvēra, ka konkurss speciāli bija organizēts tā, lai bez konkrētās komercfirmas nevarētu iztikt.

Lai gan tehniskā infrastruktūra bijusi LVRTC kompetencē un tā visā Latvijā bijusi gatava pārejai uz ciparu televīziju, nolikums prasījis, lai uzvarētājs tūlītēji nodrošina apraidi Rīgā un tās apkārtnē, bet vienīgā, kas to varējusi izdarīt, bijusi "Hannu Digital".

Valsts kontroles ziņojums nonāca KNAB. 2010.gadā tika ierosināts kriminālprocess, kurā tika vērtēta ne tikai paša konkursa likumība, bet arī vēlāk slēgto līgumu pamatotība.

Rīgas apgabaltiesā patlaban atrodas cita krimināllieta jeb tā dēvētā digitālās televīzijas lieta. Šī lieta saistīta par jau minēto 2003.gadā atklāto afēru.

Lieta līdz šim pabijusi vairākās tiesu instancēs, līdz 2020.gadā Augstākā tiesa, atcēla spriedumu par Ēķa, Jurģa Liepnieka un pārējo apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem, bet atstājusi spēkā sprieduma daļu par iepriekš attaisnotajām personām.

2019.gada vasarā Rīgas apgabaltiesa par vainīgām atzina virkni personu, tostarp polittehnologam Liepniekam apgabaltiesas sastāvs piesprieda 67 080 eiro naudas sodu, bet bijušajam telekanāla "LNT" direktoram Ēķim apelācijas instances tiesa piesprieda 40 850 eiro naudas sodu.

Reālu ieslodzījumu apgabaltiesas tiesneši piesprieda kādreizējam DLRTC ģenerāldirektoram Guntaram Spundem, kuram tika noteikts deviņus mēnešus ilgs cietumsods un naudas sods 26 230 eiro apmērā. Savukārt juristam Jānim Lozem tiesa piesprieda gada un deviņu mēnešu cietumsodu un naudas sodu 33 540 eiro apmērā.

Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Andrejam Zabeckim tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu. Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Zipam tika noteikta brīvības atņemšana uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem, kā arī naudas sods 22 790 eiro apmērā. Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Svārpstonam tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī naudas sodu 22 790 eiro apmērā.

Vienlaikus tiesa attaisnoja pirmās instances tiesā notiesāto bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni. Rīgas apgabaltiesas tiesneši attaisnoja arī bijušo LVRTC valsts pilnvarnieku Didzi Jonovu, biznesa konsultantu Valdi Purvinski un LVRTC valsts pilnvarnieku Adrianu Boldanu. Pirmās instances tiesa katram no viņiem bija piespriedusi naudas sodu 18 000 eiro apmērā.

Arī šīs lietas kontekstā Šķēles vārds tika izskanējis, bet apsūdzības viņam celtas netika.