To, ka "Kempmayer" bija izveidota kā čaula viena mērķa sasniegšanai, atzina arī Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa un lika samaksāt valstij vairāk nekā piecus miljonus eiro. Tos par Šķēles aizdotu naudu samaksājis Andrejs Ēķis, kurš bijis "Kempmayer" akcionāru sastāva organizētājs, vēstīja raidījums.
Raidījums uzsvēra, ka te esot meklējams sākums tam, kas prokuratūras ieskatā ir uzskatāma par digitālās televīzijas projekta otro afēru. "Kempmayer" naudu bija paguvis iztērēt digitālās televīzijas iekārtās, kas no 2003.gada stāvēja muitas noliktavās Latvijā, bet vēlāk tika uzstādītas testa režīmā Zaķusalas tornī. "Kempmayer" raidītājus un galvas staciju kopā ar parādu Šķēlem pārpirka Kavača vadīta firma.
Kā vēstīja raidījums, lai iztērētos miljonus Šķēle atgūtu un vecie raidītāji nestu ienākumus, Kavača firmai "Hannu Digital" bija jākļūst par ciparu televīzijas ieviesēju vai partneri, tāpēc 2008.gadā panākta sadarbība ar "Lattelecom", kuru arī tolaik vadīja Gulbis.
"Lattelecom" uzvarēja SM rīkotajā konkursā par ciparu televīzijas ieviešanu kopā ar apakšuzņēmēju "Hannu Digital". Darījumu 2009.gadā apšaubīja Valsts kontrole, kas uzsvēra, ka konkurss speciāli bija organizēts tā, lai bez konkrētās komercfirmas nevarētu iztikt.
Lai gan tehniskā infrastruktūra bijusi LVRTC kompetencē un tā visā Latvijā bijusi gatava pārejai uz ciparu televīziju, nolikums prasījis, lai uzvarētājs tūlītēji nodrošina apraidi Rīgā un tās apkārtnē, bet vienīgā, kas to varējusi izdarīt, bijusi "Hannu Digital".
Valsts kontroles ziņojums nonāca KNAB. 2010.gadā tika ierosināts kriminālprocess, kurā tika vērtēta ne tikai paša konkursa likumība, bet arī vēlāk slēgto līgumu pamatotība.
Rīgas apgabaltiesā patlaban atrodas cita krimināllieta jeb tā dēvētā digitālās televīzijas lieta. Šī lieta saistīta par jau minēto 2003.gadā atklāto afēru.
Lieta līdz šim pabijusi vairākās tiesu instancēs, līdz 2020.gadā Augstākā tiesa, atcēla spriedumu par Ēķa, Jurģa Liepnieka un pārējo apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem, bet atstājusi spēkā sprieduma daļu par iepriekš attaisnotajām personām.
2019.gada vasarā Rīgas apgabaltiesa par vainīgām atzina virkni personu, tostarp polittehnologam Liepniekam apgabaltiesas sastāvs piesprieda 67 080 eiro naudas sodu, bet bijušajam telekanāla "LNT" direktoram Ēķim apelācijas instances tiesa piesprieda 40 850 eiro naudas sodu.
Reālu ieslodzījumu apgabaltiesas tiesneši piesprieda kādreizējam DLRTC ģenerāldirektoram Guntaram Spundem, kuram tika noteikts deviņus mēnešus ilgs cietumsods un naudas sods 26 230 eiro apmērā. Savukārt juristam Jānim Lozem tiesa piesprieda gada un deviņu mēnešu cietumsodu un naudas sodu 33 540 eiro apmērā.
Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Andrejam Zabeckim tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu. Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Zipam tika noteikta brīvības atņemšana uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem, kā arī naudas sods 22 790 eiro apmērā. Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Svārpstonam tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī naudas sodu 22 790 eiro apmērā.
Vienlaikus tiesa attaisnoja pirmās instances tiesā notiesāto bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni. Rīgas apgabaltiesas tiesneši attaisnoja arī bijušo LVRTC valsts pilnvarnieku Didzi Jonovu, biznesa konsultantu Valdi Purvinski un LVRTC valsts pilnvarnieku Adrianu Boldanu. Pirmās instances tiesa katram no viņiem bija piespriedusi naudas sodu 18 000 eiro apmērā.
Arī šīs lietas kontekstā Šķēles vārds tika izskanējis, bet apsūdzības viņam celtas netika.