Latvijas iedzīvotāji iegādājušies vairākas tonnas zelta. Vai šīs investīcijas var glābt uzkrājumus? (1)

Kā pandēmija ir ietekmējusi zelta monētu un stienīšu tirgu? Kādi zelta izstrādājumi ir pieprasītākie Latvijas iedzīvotāju vidū un cik liela ir to likviditāte? Kā Valsts ieņēmumu dienests skatās uz darījumiem ar zeltu? Kā neiekrist krāpnieku lamatās? Atbildes uz šiem jautājumiem meklēja portāla TVNET versija krievu valodā.

- Kā pēdējo 15 gadu laikā ir mainījusies zelta cena un kā to ir ietekmējis Covid-19?

- Pēdējo 15 gadu laikā vienas unces cena eiro valūtā ir pieaugusi par 225%, bet kopš pandēmijas sākuma - par 7,4%. Pagājušajā gadā tika sasniegtas rekordlielas cenas, un šajā brīdī cena ir stabilizējusies. Interesants fakts ir tas, ka pandēmijas karstākajā laikā (2020. gada pavasarī un vasarā) pasaule piedzīvoja milzīgu fiziskā zelta deficītu. Investoru interese par to bija liela, bet rūpnīcas nespēja piegādāt preci tādēļ, ka bija noteikti dažādi ierobežojumi. Zelta padome (World Gold Council) nesen publicēja statistiku, kurā teikts, ka pandēmijas otrajā vilnī pieprasījums pēc zelta stienīšiem un monētām palielinājās par 49%. 

- Kāda ir zelta stienīšu un monētu likviditāte?

- Fiziskais zelts monētu un stienīšu veidā ir ļoti likvīds. Fiziskā zelta īpašniekam ir izvēles brīvība - viņš nav piesaistīts konkrētam tirgus spēlētājam un viņš var izlemt, kad un kam pārdot monētu vai stienīti. Iegādājoties zeltu, netiek slēgti līgumi, kas paredz liegumu pārdot zeltu pirms noteikta termiņa vai arī pārdot to kādam konkrētam tirgus spēlētājam. 

Piemēram, visi investīciju zelta stienīši, ko piedāvā "Tavex", tiek ražoti vienā no lielākajām zelta pārstrādes rūpnīcām pasaulē, un tiem ir starptautiski atzīti sertifikāti. Tas nozīmē, ka, piemēram, Polijā, Vācijā, Šveicē vai kādā citā valstī zelta īpašniekam nejautās: "Kāda ir konkrētā stienīša prove un kas ir ražotājs?" Profesionālie dārgmetālu dīleri zina lielākos ražotājus un spēj atpazīt autentisku preci.