Pirms nedēļas TV3 raidījums "Nekā Personīga" jau ziņoja par kriminālprocesu, kas sākts pret Ventspils baseinā noslīkušā zēna vecākiem. Viņi bija no baseina vadības saņēmuši sāpju naudu par traģisko nelaimi, bet nebija to uzrādījuši savās deklarācijās. Šonedēļ par iespējams nesamērīgo vēršanos pret abiem vecākiem Saeimā skaidrojumu sniegt tika aicināts ģenerālprokurors.
Tomēr viņš gan deputātiem, gan arī intervijā "Nekā personīga" apgalvo - lieta sākta un izmeklēta pamatoti. Pārkāpums, iespējams, ir formāls, bet likums par lielu summu nedeklarēšanu paredz kriminālatbildību.
Advokāts Edgars Pastars, vērtējot šo lietu, atzīst, ka ir lietas, ko var saprast, un ir lietas, ko principā nevar saprast. "Ja mēs atejam no likuma burta, bet paskatāmies uz būtību - šis ir gadījums, ko neatceros sen. Ir daudz visādu jokainu lietu redzēts, bet kaut kas tāds vēl nebija," norāda advokāts.
Vairāki šonedēļ aptaujātie juristi un advokāti pārmet policijai, VID un prokuratūrai, ka tā vietā, lai atvainotos vecākiem, ka ir “pāršauts pār strīpu”, notiek skaidrošanās, ka likums šādu rīcību pieprasīja. Un pie vainas ir nevis izmeklējošo iestāžu formālā pieeja, bet Saeimas slikti un neprecīzi uzrakstīti likumu panti.
Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins "Nekā personīga" sacīja, ka likums nav instrukcija un tas ir domāts cilvēkiem, kas strādā ar galvu. Pēc viņa teiktā, ja mums būtu vajadzīga mehāniska pieeja, mums prokuroru un tiesnešu vietā būtu datori, kas visu precīzi aprēķinātu. Un šeit nebija gadījums, kur bija jāizmanto krimināltiesiska norma. Nevis tāpēc, ka tas nebija ļoti labi, jo tam nebija arī juridiska pamata. Un faktu, ka visa situācija sākās ar ļoti lielu nelaimi, cilvēki, kas strādāja, ignorēja.
Lietas būtība saistīta ar Krimināllikuma 219.pantu - tas nosaka, ka par nepatiesu ziņu sniegšanu deklarācijā lielā apmērā var draudēt īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.
Pants uzrakstīts tā, ka tik bargu sodu var piemērot gan amatpersonai, kas apzināti slēpusi miljonus ofšoros, gan vecākiem, kuri saņēmuši par 10 tūkstoš eiro lielāku kompensāciju pēc traģiskas bērna nāves.
Saeimas deputāts (JKP), bijušais vecākais izmeklētājs Valsts ieņēmumu dienestā Juris Rancāns norāda, ka ir absolūti būtiska atšķirība, vai korumpēta amatpersona ar advokātu palīdzību mēģina zīmēt shēmas, lai noslēptu, ko viņš korupcijas rezultātā sagrābies, tas ir viens stāsts. Otrs stāsts - parasts cilvēks, kas nekad nav saskāries ne ar kādu nodokļu likumdošanu, kuram dzīvē var būt nekad nav bijušas tādas summas, kuras būtu pakļaujamas šādai deklarācijai.
Bet tikmēr ģenerālprokurors Juris Stukāns uz jautājumu, vai lieta ierosināta pamatoti, atbild apstiprinoši.
Pēc viņa teiktā, ja izmeklēšanas iestāde to ir lēmusi un virzījusi uz prokuratūru, tad prokuratūrai bija vissaudzīgākais un atbilstošākais risinājums - izbeigt lietu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.
Vecāku advokāts un ģenerālprokurors ir atšķirīgās domās, kā šajā gadījumā jātulko likumi. Juris Stukāns atsaucas uz likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tajā teikts - ja ienākumi pārsniedz 10 tūkstošus eiro gadā, deklarācija jāiesniedz tekošā gada laikā. Ja tas nav noticis - tas ir pārkāpums. Papildināt vai labot neuzrādīto lielā apmēra summu deklarācijā nevar.
Vecāku advokāts Didzis Vilemsons uzskata - likums par nodokļiem un nodevām deklarāciju ļauj labot turpmākos 3 gadus. Vecāki to izdarījuši. Kaitējums tautsaimniecībai nav nodarīts. Tāpēc principiāli viņi arī nepiekrīt kriminālprocesa izbeigšanai tā, kā to piedāvājusi prokurore. Jo šādā scenārijā vecāki netiek reabilitēti. Vienkāršoti sakot - tiek pateikts, ka viņi bija vainīgi, bet sodu nesaņems.
Saeimas deputāta Andreja Judina Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē šo otrdien parlamentārieši izvaicāja ģenerālprokuroru par to, kāpēc rīcība pret vecākiem bijusi tik barga. Secināts - Krimināllikuma pants ir neskaidrs un arī nākotnē varam piedzīvot līdzīgus gadījumus. Tāpēc tuvākajā laikā varētu lemt par tā mainīšanu.