Četras vietas pasaulē, kas var teju nobloķēt starptautisko tirdzniecību

FOTO: EPA/Scanpix

Milzīgais konteinerkuģis “Ever Given”, kas aizsprostoja Suecas kanālu, ir izgaismojis pasaules tirdzniecības ķēdes vājākās vietas. “Deutsche Welle” apkopoja galvenos kuģniecības maršrutus, kas ir visvairāk apdraudēti neparedzētu apstākļu dēļ.

400 metru garais kuģis “Ever Given” pagājušajā otrdienā iestrēga Ēģiptes Suecas kanālā un teju nedēļu ir bloķējis vitāli svarīgo jūras eju starp Āziju un Eiropu.

Satiksmes apturēšana šaurajā kanālā ir padziļinājusi problēmas pasaules tirdzniecības sistēmā, ko jau ietekmē koronavīrusa pandēmija.

Desmitiem kuģu, tostarp vairāki naftas tankkuģi, gaidīja rindās abās kanāla pusēs, bet vairāki citi kuģi ir novirzīti apkārt Āfrikai. Tas, visticamāk, viņu ceļam pievienos līdz pat 15 dienām.

Piektdien aģentūra “Reuters” ziņu aģentūra ziņoja, ka centieni atbrīvot kuģi bijuši neveiksmīgi un var ilgt pat vairākas nedēļas. Nestabili laika apstākļi varētu vēl vairāk sarežģīt “kuģa glābšanas operāciju”. Tomēr pirmdien jau ziņots, ka kuģi ir izdevies iekustināt, taču to vēl nav izdevies nocelt no sēkļa.

Suecas kanāla blokāde pasaules tirdzniecībai varētu izmaksāt no 5 līdz 8,5 miljardiem eiro nedēļā, aprēķinājis Vācijas apdrošinātājs “Allianz”. Piemēram, naftas produktu pārvadājumu izmaksas jau ir divkāršojušās, un kavēšanās pasaules ražošanas piegādes ķēdē, jo īpaši automobiļu rūpniecībā, var skart arī patērētājus.

Tomēr Sueca nav vienīgais vājais punkts pasaules tirdzniecības ķēdē. Kopumā pasaulē ir jāuztraucas par četriem vitāli svarīgiem punktiem, uz kuriem paļaujas visa pasaules tirdzniecības nozare.

Hormuza šaurums

Jūras ceļš starp Persijas līci un Omānas līci, kas ved uz Indijas okeānu, ir viskritiskākais punkts naftas un gāzes transportēšanai.

Šaurums ir aptuveni 167 kilometrus garš, un caur to tiek nodrošināta aptuveni ceturtā daļa naftas un trešā daļa sašķidrinātās dabasgāzes transportēšanas.

Šis jūras ceļš ir īpaši neaizsargāts Tuvo Austrumu ģeopolitikas dēļ. Šaurums apvieno daudz dažādu lielvaru un naftas tirgus dalībniekus, tostarp Saūda Arābiju, Irānu, Apvienotos Arābu Emirātus, Kuveitu un Irāku.

Šis šaurums gan ir visai plats - ceļa faktiskais platums lielākajiem tankkuģiem ir aptuveni trīs kilometri katrā virzienā. Tas nozīmē, ka ūdensceļš konflikta laikā var būt viegli vadāms.

1980. - 1988. gada Irānas-Irākas kara laikā abas valstis centās izjaukt viena otras naftas eksportu, kas tika īstenots caur Hormuza šaurumu.

Mūsdienās Irāna vairākkārt ir draudējusi izjaukt naftas eksportēšanu caur šaurumu, atriebjoties par ASV sankcijām, kas vērstas uz Irānas enerģētikas sektoru. Teherāna faktiski ir draudējusi ar ūdensceļu bloķēšanu.

Viens no skaļākajiem incidentiem bija šā gada janvārī, kad Irāna apturēja Dienvidkorejā reģistrētu tankkuģi Persijas līča ūdeņos un aizturēja tā apkalpi.

Malakas šaurums

900 kilometrus garais šaurums ir Āzijas galvenais “potenciālais strupceļš” un viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē. Ūdensceļš saista Āziju ar Tuvajiem Austrumiem un Eiropu, nodrošinot aptuveni 40% no pasaules tirdzniecības pārvadājumu apjoma. Katru gadu ūdensceļa maršrutā ir sastopami vairāk nekā 100 000 kuģu.

Tā šaurākajā punktā, netālu no Singapūras, šaurums ir tikai 2,7 kilometru plats, kur rodas dabisks sašaurinājums, kā arī palielinās sadursmju, zemes iegruvumu vai naftas noplūdes riski.

2016. gadā pa ūdensceļu tika pārvadāti aptuveni 16 miljoni barelu naftas dienā, padarot to par pasaulē otru svarīgāko enerģijas koridoru.

Šis posms ir kļuvis stratēģiski svarīgāks Pekinai, un gandrīz 80% no Ķīnas importētās jēlnaftas tiek saņemta no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas.

Suecas kanāls

Šis mākslīgais ūdensceļš savieno Vidusjūru ar Sarkano jūru, tādējādi ļaujot kuģiem izvairīties no braukšanas ap Labās Cerības ragu, kas atrodas pie Dienvidāfrikas. Kanāls saīsina aptuveni 8900 kilometrus no kuģu maršruta.

Ēģiptes valdība 2014. gadā paplašināja kanālu, gandrīz divkāršojot kuģu skaitu no 49 līdz 97, kas dienas laikā var izmantot ūdensceļu. Neraugoties uz to, daži tankkuģi joprojām nevar šķērsot kanālu, bet dažiem tankeriem ir jāpārkrauj daļa kravas uz mazākiem kuģiem.

Pagājušajā gadā Suecas kanālā pārvadāto preču apjoms sasniedza aptuveni 12% no pasaules tirdzniecības apjoma. Suecas kanāla pārvalde ziņoja, ka 2020. gadā šo ūdensceļu šķērsoja 18880 kuģi, pārvadājot vairāk nekā vienu miljardu tonnu kravu.

Kopš 2008. gada kanālā iestrēguši vismaz divi kuģi — viena kuģa dēļ piespiedu kārtā kanāls bija slēgts trīs dienas.

Tāpat tiek uzskatīts, ka kanāls ir ļoti neaizsargāts politisko nemieru dēļ Tuvajos Austrumos. Tomēr tā saucamais arābu pavasaris un 2011. gada nemieri tikpat kā neietekmēja satiksmi kanālā.

2013. gadā Ēģipte paziņoja, ka tā ir aizliegusi kanālā iebraukt konteinerkuģim, kura mērķis bija traucēt kuģošanu jau tā noslogotajā Suecas kanālā.

Panamas kanāls

80 kilometrus garais Panamas kanāls aptver šaurāko Panamas daļu un savieno Kluso un Atlantijas okeānus. Tas ir viens no noslogotākajiem kuģošanas ceļiem pasaulē, un vēsturiski ir apkalpojis aptuveni 5% no pasaules tirdzniecības apjoma, un pagājušajā gadā šeit tika veikti gandrīz 14 000 pārvadājumi.

Panama 2016. gadā atvēra kanālu pēc tā paplašināšanas, ļaujot trīskāršot to kuģu apjomu, kas var šķērsot kanālu.

Teorētiski 98% no pasaules kuģniecības tagad var kuģot pa īsāku maršrutu, izvairoties no garā un bīstamā ceļa apkārt visai Dienvidamerikai gar Horna ragu, kas ir tālākais kontinenta dienvidu punkts.

Lai gan šis kanāls nav pakļauts tādiem ģeopolitiskiem riskiem kā iepriekš aplūkotie punkti, pēdējo mēnešu laikā koronavīrusa pandēmija un nelabvēlīgie laikapstākļi ir radījuši sastrēgumus kanāla apkārtnē, kavējot konteinerkuģu transportu un gāzes piegādes no ASV.

Uz augšu
Back