Iemesli, kāpēc Velsas princim Čārlzam nevajadzētu mantot Lielbritānijas troni (4)

Karaliskais eksperts, vairāku grāmatu autors Klaivs Airvings (Clive Irving) izteicies publiski, ka, viņaprāt, Velsas princim nevajadzētu kļūt par Lielbritānijas monarhu, jo viņš vienkārši nav piemērots šai lomai. Autors un žurnālists savā nesenajā grāmatā «Pēdējā karaliene» apraksta karalienes Elizabetes II valdīšanas stāstu un

atklāti secina, ka viņu patiesi uztrauc tas, kurš mantos karalienes troni. 

«Jo vairāk es apzinos, cik perfekta ir bijusi karalienes valdīšana, jo vairāk saprotu, ka princi Čārlzu tas padara teju par nastu šim pienākumam,» Klaivs Airvings stāsta žurnālam «New Idea Royals Monthly».

«Taisnīgi vai nē, bet ir jāparedz, kā turpināsies Lielbritānijas monarhija - vai tā attīstīsies vai, gluži pretēji, stagnēs. Savā grāmatā esmu sīki un smalki pētījis karalienes raksturu un valdīšanas manieri un secinu, ka Velsas princis nav piemērots, lai kļūtu par nākamo Lielbritānijas karali.»

Rūpīgāk pārbaudot Viņas Majestātes gandrīz 70 valdīšanas gadus, Klaivs Airvings identificēja vairākas galvenās īpašības, kas Elizabeti II padara par veiksmīgu valdnieci tik ilgā valdīšanas laika posmā.

«Patiesībā karalienes noslēpums ir ļoti vienkāršs - mēs neko nezinām tikai par divām lietām. Mēs nezinām viņas subjektīvo viedokli par dažādiem politiskiem jautājumiem  un viņas patiesās emocijas,» secina Airvings.

«Čārlza gadījumā ir tieši otrādi. Mēs pārāk daudz zinām par viņa politiskajiem uzskatiem un pat pārāk daudz par viņa emocijām.»

«Vēl viena lieta, kas mani pārsteidz karalienē, ir tas, kā viņa prot būt karaliskās un parastās britu ģimenes pārstāve vienlaikus,» stāsta eksperts.  «Viņa vienmēr ir atvērta un ļoti iejūtīga. Tauta vienmēr atcerēsies karalienes Elizabetes II publisko runu pandēmijas laikā. Viņai ir maigs runas tembrs, kas visiem liek justies vienotiem. Tas savā veidā atgādina mātes rūpes. Tikmēr Čārlzs noteikti asociējas ar augstākās sabiedrības pārstāvi savā ieturētajā komunikācijā.»

Klaivs piebilst, ka prinča pārlieku lielā mīlestība pret aristokrātiju liek domāt, ka viņš aizvien dzīvo 18.gs.

«Es vienmēr esmu izjutis, ka Čārlzs dzīvo 18. gadsimtā un varētu būt 18. gadsimta cilvēks atbilstoši viņa gaumei, visam viņa stilam un dzīves redzējumam,» atzīst Klaivs Airvings.

«Un viņš nepraktizē to, ko sludina! Tā ir ir liekulība. Piemēram, viņam ir veselīgs skats uz klimata pārmaiņām, taču viņš lido ar privātajām lidmašīnām. Vai arī viņš varētu apgādāt karaliskās pilis ar saules enerģiju, uz jumtiem uzstādot saules paneļus, tādējādi rādot piemēru. Viņam pieder arī milzīgi daudz zemes Kornvolā, kāpēc gan neuzstādīt vēja ģeneratorus uz šīs zemes, lai atjaunojam Zemes enerģiju?»

Tomēr, kā apgalvo Klaivs, galvenā problēma ir tā, ka gados veca līdera kāpšana karaliskajā tronī var likt jaunākās paaudzes tautas pārstāvjiem šaubīties par monarhijas nozīmību.

 «Tā nav iedvesmojošā paaudžu maiņa, kas monarhijai patiešām ir nepieciešama! Tas ir tieši otrādi. Patiesībā dažreiz es domāju, ka viņš izskatās vecāks par savu  māti. Daudzējādā ziņā viņš noteikti izklausās vecāks par viņu,» secina Airvings.

«Karaliene ir bijusi ļoti veiksmīga monarhijas zīmola seja!»

Karaliskais eksperts uzskata, ka «zīmola maiņai» vajadzētu būt «drosmīgam solim nezināmā virzienā». «Ja viņš nolemj atkāpties, tam īsti nav precedenta, un tas būs grūti,» zina teikt Klaivs Ērvings.

«Bet, ja viņš to vēlētos, viņš varētu atkāpties un dot iespēju nākamajam pretendentam uz troni - princim Viljamam, kas būtu brīnišķīga rīcība. Viljams ir 21. gadsimta cilvēks. Viņi dzīvo tagadnē.»

Pēc Airvinga domām, Kembridžas hercogiem ir daudz lielāks kontakts ar realitāti nekā Velsas princim. «Es viņus sauktu par labākajiem pretendentiem uz tituliem - karalis un karaliene. Starp viņiem un cilvēkiem nav tādas barjeras vai pompozitātes,» saka rakstnieks.