Nav liecību, ka vakcīna izraisītu citokīnu vētru
Re:Check

FOTO: Re:baltica

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Facebook lietotāji atsākuši aktīvi dalīties ar janvārī ievietotu video, kur apgalvots, ka vakcinēšanās var izraisīt pārmērīgu un bīstami smagu imūno atbildi uz vīrusiem jeb citokīnu vētru. Ar to dalījušies teju divi tūkstoši cilvēku. Patiesībā šādas problēmas nav novērotas, lai gan vakcinēti jau vairāki simti miljoni cilvēku.

Par vakcīnu iedarbību populārajā video stāsta Dublinas universitātes koledžas (University College Dublin) profesore Doloresa Kahila, kurai nesen liegts lasīt lekcijas, iespējams, saistībā ar vairākiem nepatiesiem izteikumiem par Covid-19. Viņas apgalvojumi iepriekš guvuši popularitāti arī Latvijā, un tos pārbaudījis Re:Check.

Šajā video Kahila stāsta par mRNS jeb informāciju nesošā RNS Covid-19 vakcīnām. Šādu tehnoloģiju savām vakcīnām izmanto Pfizer/BioNTech un Moderna.

Kahila video stāsta:

“mRNS sāk radīt vīrusu, un, kad cilvēks saskaras ar dabā cirkulējošu koronavīrusu, kas var būt pēc mēneša, gada vai diviem gadiem, cilvēki kļūst ļoti, ļoti slimi citokīnu vētras dēļ.”

Tā nav taisnība. Pēc vakcinācijas mRNS nonāk šūnas citoplazmā – vielā, kas kalpo kā šūnas iekšējā vide un saista citas šūnas sastāvdaļas. Tur mRNS sniedz instrukciju organismam radīt S proteīnu, kas atrodas uz SARS-CoV-2 vīrusa virsmas, nevis visu vīrusu. Pret šo proteīnu veidojas imūnsistēmas atbildes reakcija. Kad organismam nākas saskarties ar pašu vīrusu, tas atpazīst šo proteīnu un ātri reaģē. Kahila pauž bažas, ka šīs ietrenētās atbildes dēļ organisms, saskaroties ar jebkuru vīrusu no koronavīrusu grupas, reaģēs pārāk spēcīgi un sāksies citokīnu vētra. 

Kā stāsta Zāļu valsts aģentūras Efektivitātes un drošuma izvērtēšanas nodaļas vadītāja Ineta Popēna, citokīns ir proteīns, kas dabiski izdalās cilvēka organismā un kalpo kā signālmolekula, palīdzot šūnām organismā savstarpēji sazināties. Citokīniem ir dažādas funkcijas, bet viena no svarīgākajām – veidot imūnsistēmas atbildi uz infekcijām. Citokīnu atbrīvošanās ir daļa no aizsargreakcijas, bet reizēm reakcija var būt tik asa, ka ir cilvēkam kaitīga. Tas bieži kļūst par iemeslu, kādēļ ar Covid-19 smagi saslimušajiem ir grūti  izārstēties. Ja plaušās un elpceļos vīruss izteikti savairojies, arī citokīni sāk izdalīties arvien vairāk. To sauc par citokīnu vētru. Tās rezultātā plaušās var veidoties sastrēgums un tūska, cieš arī citi orgāni. “Tā patiešām ir ļoti smaga un bīstama reakcija,” saka Popēna.

Taču šāda reakcija līdz šim nav novērota pēc vakcinācijas. Popēna norāda, ka teorētiski šādu iespēju nevar izslēgt, taču tā nav novērota ne dzīvnieku, ne cilvēku pētījumos, ne arī vakcinējot cilvēkus pēc vakcīnu apstiprināšanas. Oksfordas universitātes datu projekta Our World in Data sniegtā informācija liecina, ka līdz 28.martam izmantoti jau 522 miljoni vakcīnu devu, no tām liela daļa mRNS tehnoloģijas vakcīnu.

Popēna arī skaidro, ka nav nekāda iemesla uzskatīt, ka reakcija varētu rasties uz jebkuru vīrusu, jo “citiem koronavīrusiem S proteīni ir uzbūvēti citādā veidā un vakcīna pret SARS-CoV-2 neizraisīs nekādu specifisku reakciju pret šiem vīrusiem”. Popēna rezumē: “Domāju, ka mēs varam justies diezgan droši, ka šāds risks, visticamāk, nepastāv.”

Arī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra studiju direktors un vadošais pētnieks Kaspars Tārs rakstiskā atbildē Re:Check uzsvēra: “Pēc laika cilvēka organismā vairs nav ne injicētās mRNS, ne S proteīna – tikai antivielas. Nav nekāda iemesla uzskatīt, ka tas varētu izsaukt citokīnu vētru.” Arī viņš raksta, ka, ja šādas reakcija tiešām būtu, tā jau būtu pamanīta.

Pati Kahila video atsaucas uz 2012.gadā publicētu pētījumu par SARS vakcīnu kandidātiem, pēc kuru ievadīšanas un saskares ar vīrusu pelēm radās imūnpatoloģijas. Viens no šī pētījuma autoriem jau iepriekš ziņu aģentūrai Reuters norādīja, ka mRNS vakcīnas stipri atšķiras no tām, kas tika testētas viņa pētījumā. Popēna arī skaidro, ka šādi atklājumi agrīnā zāļu izpētes fāzē nav nekas neparasts: “Tieši tāds ir pirmsklīnisko pētījumu mērķis, proti, iegūt pirmās prognozes par to, kā medikaments varētu uzvesties cilvēka organismā, un liela daļa zāļu kandidātvielu atbirst jau šajā izpētes etapā.”  

“Parasti jūs varat atbrīvoties no vīrusa daļiņām. Tas ir lēni, bet, kad jūs injicējat mRNS, tas ir nāvējošs, jo tas iekļūst jūsu gēnos un sāk stimulēt jūsu imūno atbildi no jūsu ķermeņa, un no tā nevar tikt vaļā.”

Re:Check jau iepriekš rakstījis, ka vakcinētais mRNS nevar radīt ģenētiskas izmaiņas un tādēļ vakcīnas nav saucamas par gēnu terapiju. To uzsver arī Tārs un Popēna. “Vakcīnas mRNS nekādā veidā nevar iekļūt šūnas kodolā pēc vakcinēšanas un nespēj mainīt cilvēka ģenētisko informāciju pilnīgi nekādā veidā, tas bioloģiski nav iespējams,” skaidro Popēna. Tāpat kā Tārs, arī Popēna norāda, ka patiesībā mRNS molekula ilgi organismā nesaglabājas, tā ir nestabila un pēc savas funkcijas izpildīšanas ātri noārdās.

Uz augšu
Back