Sergejs Bratarčuks ir pieredzes bagāts starptautiskās vidusskolas "Ekziperī" fizikas skolotājs. Viņu aizrauj interesantas un daudzpusīgas mācību vides radīšana, kurā skolēniem ir iespēja ieraudzīt ne tikai fizikas teorētisko, bet arī aizraujošo pusi. "Fizika nav ne nežēlīga, ne pārāk sarežģīta, tā gluži vienkārši pieradina pie tā, ka vari kļūdīties, un, manuprāt, to cilvēkiem pieņemt ir visgrūtāk," pārdomās dalās skolotājs.
Pedagogs – pasaules ceļvedis
Sergejs stāsta, ka bijis starp tiem jauniešiem, kuri, būdami skolas solā, nezināja, par ko dzīvē vēlas kļūt. Līdz pat programmēšanas fakultātes absolvēšanai viņam šķitis, ka karjeras ceļi visdrīzāk vedīs programmētāja profesijas virzienā. Bet ar laiku sapratis, ka šis nav viņa aicinājums.
Brīdis, kad kāds draugs piedāvājis iespēju reizi nedēļā vadīt informātikas stundu nelielā Rīgas skolā, bijis liktenīgais pagrieziena punkts, pēc kura secināts: "Skolotājs ir profesija, kuru es protu, jūtu un kurā vēlos attīstīties. Pedagoģijā vislielāko prieku saņemu no iespējas piederēt vairāk nekā vienai paaudzei, iespējas saprast tos, kuri ir jaunāki par mani – runāt viņu valodā, parādīt, kā darbojas pasaule un būt tās ceļvedim," stāsta Sergejs.
Tā nu pēdējo desmit gadu laikā turpināts pilnveides process, absolvēta Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultāte, iegūts fizikas skolotāja grāds, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes inženierzinātņu doktora grāds.
Sergejs uzskata, ka pedagogiem ir liela loma skolēna nākotnes profesijas izvēlē. Viņa misija ir apsvērt un identificēt skolēnu interesi, kas ir ļoti personisks process, šajā gadījumā neesot veidnes un parauga, no kā “nošpikot”.
Datori skolotājus nenomainīs
Sergejs pēc 18 gadu ilga darba valsts izglītības sistēmā uzsāka darbu starptautiskajā vidusskolā "Ekziperī". Tajā mācās bērni no dažādām valstīm, un mācību procesā tiek iesaistīti pedagogi no dažādām izglītības sistēmām. Sergejs stāsta: "Esmu pievienojies patiešām interesantai un daudzpusīgai skolai ar absolūti pārsteidzošu vidi un atmosfēru. Šī ir skola, kurā profesionāļiem dota brīvība un resursi.
turklāt fizika kā mācību priekšmets ir eksperimentāla zinātne. Apguves procesā īpaši liela nozīme ir ne tikai uzdevumu risināšanai, bet arī praktiskajiem darbiem."
Dzīve nesastāv tikai no uzvarām
Viens no fizikas apguves mācību līdzekļiem ir dalība AS “Latvenergo" rīkotajā skolēnu erudīcijas konkursā "FIZMIX Eksperiments". Arī šogad skolēni no starptautiskās vidusskolas "Ekziperī" kopā ar skolotāju Sergeju piedalījušies konkursā. Patlaban, norisinoties atlases posmiem, komanda Rīgas reģionā ieņem 5. vietu, tādēļ izredzes iekļūt pusfinālā ir lielas. Sergejs uzskata, ka skolēniem, kuriem fizika šķiet aizraujoša, nepieciešamas ar to saistītas aktivitātes, kas notur interesi.
"Konkurss ilgst divus mēnešus, kas nozīmē, ka piecu skolēnu komandai ir kopīga iespēja piedalīties piedzīvojumā, uzturēt cīņassparu, turklāt regulāri komunicēt par visiem interesējošu tēmu. Konkurss ir iespēja saņemt daļu no tā, kas pandēmijas dēļ ticis upurēts, turklāt ienes svaigu elpu pašreizējā ikdienā," stāsta skolotājs.
Iesākumā skolēnus bijis grūti pierunāt izveidot komandu, jo pandēmija visus nogurdinājusi, taču lielākā motivācija bijusi nezaudēt pūles, kas ieguldītas skolēnos vairāku gadu garumā. "Tagad, kad norit sacensības, komanda ir lieliskā darba noskaņojumā un entuziasms ir atgriezies," ar prieku atzīst pedagogs.
Dalība konkursos veicina skolā iegūto zināšanu izmantošanu, kā arī skolēni saredz jēgu to pielietojumā. Fizikas uzdevumi mēdz būt komplicēti, taču, kad līdzīgas problēmas jāatrisina sacensības gaisotnē, parādās cita veida motivācija un interese. Sergejs uzsver: "Dalība konkursos un olimpiādēs iemāca, kā efektīvi uzvarēt, un, protams, sliktākajā gadījumā arī, kā efektīvi zaudēt, jo dzīve taču nesastāv tikai no uzvarām."
Patstāvīgi iegūti secinājumi – vērtīgāki
22. aprīlī konkursa "FIZMIX Eksperiments" fināla ietvaros tiešsaistē norisināsies Latvijas Fizikas diena, kurā piedalīties aicināts ikviens interesants. Pasākuma programmā fiziķis un konkursa mentors Kārlis Dreimanis iepazīstinās skatītājus un konkursa dalībniekus ar Eiropas kodolpētījumu organizācijas jeb CERN virtuālo tūri.
Skolotājs Sergejs iesaka nepalaist garām šo iespēju: "Esmu vairākkārt bijis CERN, un nebija nevienas dienas, kad šķistu, ka pārstās būt interesanti! CERN ir pasaules zinātnes galvaspilsēta un lielākais cilvēces radītais eksperiments. Virtuālā tūre var būt iegansts pēc pandēmijas īstenot ceļojumu uz Ženēvu, lai šo visu redzētu ar savām acīm."
"Manuprāt, ir atbalstāmi, ka šī gada erudīcijas konkursa tēma ir zaļā fizika. Uzdevumi saistīti ar patlaban aktuālajām problēmām, turklāt ir daudz jēgpilnāki," uzsver skolotājs. Sergejs atzīst, ka pats skolēniem necenšas uzspiest savu viedokli, tostarp par to, kas, viņaprāt, ir vai nav “zaļš” un ilgtspējīgs, jo skolēnu patstāvīgi iegūti secinājumi uzdevumu risināšanas gaitā ir daudz vērtīgāki.
