Kā Latvijas uzņēmumiem sekmējas ar pāreju uz zaļāku autoparku?

FOTO: Lita Krone / LETA

Klimata pārmaiņas ir tās, kas 21. gadsimtā visai nozīmīgi nosaka biznesa galveno virzienu un to, kā dzīvot tālāk. Reti kurš nav dzirdējis tādus vārdu salikumus kā “zaļais kurss”, “zaļais dzīvesveids”, kā arī “ilgtspēja”. Tas attiecas arī uz transportlīdzekļiem. Kā Latvijas uzņēmumiem sokas ar pāreju uz “zaļāku” – videi draudzīgāka transporta ieviešanu?

Rīgas un citu Latvijas pilsētu ielās mēs bieži redzam “Bolt” taksometrus. Uzņēmuma reģionālais vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis skaidro, ka Latvijā pāreja uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem notiek gausi, un tam ir vairāki iemesli.

“Pagaidām Latvija pretim nākotnei sper salīdzinoši piesardzīgus soļus, tomēr kopumā valda patīkams satraukums pirms “nākotnes” durvju vēršanas, par ko liecina arī “Latvenergo” optimistiskais noskaņojums, kad uzņēmums 2019. gadā atvēra jaunas uzlādes stacijas un prognozēja, ka nākamajā desmitgadē Latvijas elektroauto skaits sasniegs 30 tūkstošus,” saka Ķezberis.

“Latvenergo” pārstāve Ivita Bidere skaidro: koncernā ir izstrādāts transporta parka atjaunošanas plāns līdz 2030.gadam, pakāpeniskai pārejai uz videi draudzīgām tehnoloģijām, ņemot vērā aktuālo tirgus piedāvājumu un nozares organizāciju prognozes, - tai skaitā iekļaujot arī elektromobiļus.

“Savā pieredzē, esot pirmajiem, kas Latvijā pirms 10 gadiem reģistrēja elektromobiļus, esam pārliecinājušies par to piemērotību mūsu prasībām un paredzam to skaita pieaugumu,” norāda Bidere.

Par to, vai un kā uzņēmumā tiek īstenota pāreja uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, kompānijas “Conexus Baltic Grid” transporta departamenta vadītājs Arvīds Fišers skaidro, ka 2021. gads ir tas, kad “Conexus” tiek plānota pirmo sašķidrinātās dabasgāzes (CNG) un elektroautomobiļu ekspluatācijas sākšana.

“Šis gan pagaidām var tikt attiecināts tikai uz uzņēmumā izmantotajām vieglajām automašīnām, jo paaugstinātas caurgājības un citi specifiska lietojuma transportlīdzekļi, ko ikdienas darbā izmanto “Conexus Baltic Grid”, patlaban netiek piedāvāti elektroautomobiļu un CNG izpildījumā,” norāda Fišers.

Aptaujātie uzņēmēji norāda, ka valsts un pašvaldību līmenī nav ieviesti atbalsta pasākumi autoparku nomaiņai.

“Liela nozīme ir tam, ka šobrīd valsts līmenī nav iniciatīvu vai subsīdiju, lai veicinātu plašu videi draudzīgu transportlīdzekļu infrastruktūru.

Piemēram, no vienas puses, cilvēku interese par elektroauto lēnām sāk pieaugt (kā liecina uzladets.lv publicētie dati, šobrīd Latvijā ir reģistrēti 1205 elektroauto), tomēr uzlādes infrastruktūra ir attīstības sākumposmā un pagaidām pārvietoties zaļi “neatmaksājas" intensīvākas transportlīdzekļa izmantošanas apstākļos, kā tas ir mūsu biznesā. Tāpat arī automašīnām, kas darbināmas ar CNG, ir liels potenciāls, bet infrastruktūra tikai šobrīd sāk veidoties,” skaidro “Bolt” vadītājs Latvijā Ķezberis.

“Lai gan Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam ir minēts tas, ka vajadzētu veicināt attiecīgo transportlīdzekļu, bet jo īpaši bezemisiju transportlīdzekļu iegādi gan privātpersonām un komersantiem, gan publiskajos iepirkumos, šobrīd atbalsta instrumenti, kas būtu attiecināmi uz transportlīdzekļu iegādi, nav ieviesti,” saka “Conexus” pārstāvis Fišers.

“Latvenergo” pārstāve norāda, ka šobrīd tiešs līdzfinansējuma atbalsts nav paredzēts, taču tas ir netiešā veidā – atbrīvojot no nodokļiem, vairākās pilsētās nodrošinot autostāvvietas par brīvu, Rīgā ir arī iespēja izmantot sabiedriskā transporta joslas. Tāpat zināms, ka atsevišķas bankas piedāvā zemāku līzinga procentu likmi.

Jautāts, vai pandēmijas laiks ir īstais brīdis, kad sākt domāt par ilgtspēju autoparkā, Fišers skaidro, ka uzņēmums par ilgtspēju domā nepārtraukti un pandēmijas laiks nav izņēmums.

“Tas pat daudz labāk palīdz ieraudzīt nepieciešamās izmaiņas autoparka pārvaldībā un nākotnes projektu virzībā,” norāda Fišers.

“Šajā jautājumā nav "pirms vai pēc pandēmijas" pieejas – “Latvenergo” koncernā atbildība pret vidi ir klātesoša visās darbības jomās, izprotot tās nozīmi koncerna ilgtspējīgā attīstībā un ieviešot vides aizsardzības pamatprincipus visās jomās, tajā skaitā arī autoparka pārvaldībā - gan pirms pandēmijas, gan turpmāk. Jāpiebilst, ka tieši šajā gadā ilgtspējīgi risinājumi ir izvirzījušies priekšplānā - faktiski vairs nav neviena lielā autoražotāja, kurš nepiedāvātu elektromobiļus, kuru attīstība ir ļoti strauja arī izmaksu ziņā pircējam,” skaidro Bidere.

Tāpat no videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem uzņēmumiem ir savi ieguvumi.

Fišers norāda, ka saistībā ar elektroautomobiļiem nozīmīgs finansiālais ieguvums ir bezmaksas auto stāvvietas Rīgā, iespēja braukt pa sabiedriskā transporta joslu, atbrīvojums no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, kā arī zemākas brauciena izmaksas. 

“Tomēr, ja ņem vērā to, ka līdzvērtīgs elektroautomobilis ir krietni dārgāks iegādes brīdī, tad šā ieguvuma iegūšanai būs nepieciešams ilgāks laiks,” saka Fišers.

Ieguvums “Latvenergo” koncernam ir tieši tāds pats kā katram transporta īpašniekam - zemāks degvielas patēriņš, attiecīgi zemākas SEG emisijas, drošāki transportlīdzekļi un samazināti satiksmes drošības riski.

“”Latvenergo” koncerns transporta iegādē regulāri lieto "Zaļā iepirkuma" kritērijus, kas paredz saimnieciski izdevīgāko transportlīdzekļu iegādi, kas atbilst aktuālajiem vides saudzēšanas standartiem,” norāda Bidere.

Raksts tapis sadarbībā ar ERST Finance

Uz augšu
Back