Pētījums: lidojumi kosmosā un garu distanču peldēšana samazina sirdi (2)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Sirds butaforija.
Sirds butaforija. Foto: Unsplash

Jaunā pētījumā zinātnieki nonākuši pie atklājuma, ka kosmosā un ūdenī sirdij nav nepieciešams tik spēcīgi pumpēt asinis, tāpēc ilgākā laika posmā tā var kļūt mazāka.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Circulation”, abi šie apstākļi samazina gravitācijas ietekmi uz sirdi, kas nozīmē to, ka tai nav tik smagi jāstrādā, lai organismu apgādātu ar asinīm. Sirds ir muskulis, kas, kā jebkurš muskulis mūsu organismā, sarūk, ja tiek darbināts mazāk. 

Lai labāk saprastu, kāda ir mazākas gravitācijas ietekme uz sirdi, zinātnieku grupa izanalizēja  pensionētā astronauta Skota Kellija veselības datus laika posmā no 2015. līdz 2016. gadam, kuru viņš pavadīja uz Starptautiskās kosmosa stacijas klāja; kā arī datus no garo distanču peldētāja Bena Lekomtē, kurš 2018. gadā Klusajā okeānā nopeldēja 2821 kilometru. 

Lekomtē peldēja 159 dienas starp 5. jūniju un 11. novembri 2018. gadā, paņemot 7 un 32 dienu garus pārtraukumus sliktu laikapstākļu dēļ. Vidēji viņš dienā ūdenī pavadīja 5,8 stundas, rakstīts vietnē "Live Science".

Savukārt Skots Kellijs kosmosā pavadīja 340 dienas. Katru dienu dažas stundas sešas dienas nedēļā viņš trenējās uz velotrenažiera, skrejceliņa, un veica pretestības vingrinājumus. 

Pētnieki abu vīru sirdis izanalizēja pirms un pēc attiecīgajiem piedzīvojumiem. 

Viņi atklāja, ka gada laikā kosmosā Kellija sirds nedēļā zaudēja 0,74 gramus masas. Konkrētāk masas zudums bija novērojams tieši kreisajā kambarī, kas ir galvenais asins sūknēšanas kambaris. Pētnieki arī atklāja, ka brīdī, kad Kellijs un Lekomtē sāka savu piedzīvojumu, viņu sirds kreisais kambaris sākumā samazinājās diametrā. 

Par spīti aktīvai vingrošanai bezsvara vidē (kosmoss un ūdens), abu vīriešu sirdis samazinājās izmērā. Zinātniekiem tas bija pārsteigums, ņemot vērā, ka vingrošana 1 līdz 3 stundas dienā vai intensīva peldēšana iepriekš bija saistīta ar gluži pretējo, proti, sirds kreisā kambara masas pieaugumu. 

“Sirds ir ārkārtīgi plastiska, un to īpaši ietekmē gravitācija vai tās zudums,” paziņojumā teica pētījuma vecākais autors Bendžamins Levins. 

Pēc piedzīvojumiem abu vīru sirds atguva savu izmēru un spēku. Tiesa, pētnieki vēl plāno izanalizēt Lekomtē sirds magnētiskās rezonanses uzņēmumus pirms un pēc distances veikšanas, lai noskaidrotu gravitācijas trūkuma ilgtermiņa ietekmi uz cilvēka sirdi.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu