/nginx/o/2021/04/04/13712601t1hce4f.jpg)
Noslēgumam tuvojas viens no dārgākajiem un lielākajiem pirkumiem aizsardzības ministrijas vēsturē - tiek plānots iegādāties kaujas bruņutransportierus Latvijas aizstāvībai, šim mērķim tērējot 200 miljonus eiro. Kā sadarbības partneris jau otro reizi izvēlēta kompānija no Somijas, kuras piedāvājums iepriekš izbrāķēts kā prasībām neatbilstošs un pārāk dārgs, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".
Pirmajā reizē konkurss izgāzās, jo tika izvēlēta mašīna, kas neatbilda tehniskajām prasībām. Pirms līguma slēgšanas ar somu "Patria" dārdzības un priekšrocības trūkumu dēļ savu dalību projektā apturējusi Igaunija. Pastāv arī aizdomas par mūsu aizsardzības ministrijas pārāk ciešu sadarbību ar Somijas militārās industrijas pārstāvjiem, norāda raidījums.
2017.gada vidū Aizsardzības ministrija sāka lielāko un dārgāko bruņotu kaujas transportlīdzekļu iepirkumu. Tā plānoja pirkt vairākus simtus 4X4 bruņutransportieru Latvijas armijai.
Līdz konkursa finālam tika četri pretendenti – amerikāņu HMMWV, somu SISU GTP 4X4, dienvidāfrikāņu Marauder LAV un turku ražotais "Otocar Cobra". Par uzvarētāju pasludināja somu kompāniju, par ko neizpratnē bija pārējie pretendenti. SISU uz Latviju atveda savu vienīgo šādas mašīnas prototipu.
Piedāvājums neatbilda tehniskajiem parametriem - tas bija divas reizes smagāks par prasīto un arī braukšanas testā SISU palika pēdējais.
Konkurentu sūdzībās lasāms, ka ”Alūksnē atvestais transportlīdzeklis tā gabarītu dēļ nepiedalījās testā, kura ietvaros tika pārbaudīta transportlīdzekļa vadāmība pa meža ceļu. Kā arī masas dēļ nespēja pabeigt testu, kura ietvaros tika pārbaudīta transportlīdzekļa vadāmība pa smilšaino ceļa segumu.” SISU modelim nebija iespēju noņemt bruņas, bet
priekšējās durvis, auto sasveroties sāņus pie 45 grādu leņķa, to smaguma dēļ nebija vairs aizveramas.
Arī finansiāli Somijas piedāvājums bija otrs dārgākais, taču uzvaru SISU palīdzēja iegūt maksimāli iegūstamie punkti par garantiju, rezerves daļām un citiem rādītājiem, ko objektīvi nevar novērtēt, ja mašīna nav sērijveida ražošanā.
Divi no pretendentiem sūdzējās Iepirkumu uzraudzības birojā un konkursu 2019.gada sākumā pārtrauca.
"2019.gada lēmumā tika vērtēti diezgan liels skaits iesniedzēju argumenti. Bet apkopjot bija divi bloki, kuru dēļ tika aizliegts slēgt līgumu. Viens bija jautājums par atbilstību tehniskajām specifikācijām. Un otrs bija par vērtēšanas kritērijiem, to piemērošanu, skaidroja Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons skaidro, ka SISU izdevās tikt līdz finālam un tikt pasludinātam par uzvarētāju, jo "tas bija pirmais šāda veida komplicēts iepirkums, kurā ministrija ar saviem ekspertiem centās nodrošināt juridisko un likumisko rāmi." Bruņoto spēku ekspertiem tas esot bijis liels izaicinājums un "labi, ka tas mēģinājums neizdevās".
Pēc tam, kad IUB aizliedza slēgt līgumu ar SISU, aizsardzības ministrija taktiku mainīja. Taču arī jaunajā 6X6 projektā izvēle ir par labu Somijai.
2019.gada maijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks uz 16 valstīm izsūtīja vēstuli ar aicinājumu piedalīties starpvaldību projektā.
Latvija esot gatava iegādāties 300 pilnīgi jaunus bruņutransportierus 8-9 personām ne dārgākus par 700 000, un 150 tādus pašus piecu karavīru vešanai ar maksimālo cenu 500 000 eiro.
Tas ir likumīgs, tomēr grūtāk pārskatāms iepirkuma veids. Valstīm jāsadarbojas kopīgā pētniecībā un produkta attīstībā. Ieguvumam jābūt arī Latvijas tautsaimniecībai, iesaistot projektā vietējos uzņēmumus. Uz Arta Pabrika vēstuli atsaucās 12 valstis, bet Aizsardzības ministrija kā ražotāju izvēlējās Somijas kompāniju “Patria”, kam ir vēsturiskas saites ar “Sisu”.
Pirms lēmuma pieņemšanas par sadarbību ar "Patria" Latvijas delegācija 11.-12.septembrī apmeklēja Somiju. Delegācijas vadītājs bija Māris Ķuda, kas iepriekšējā, pārtrauktajā iepirkumā vadīja konkursa komisiju. “Nekā personīga” rīcībā ir ziņas, ka
Ķuda kā ministrijas pārstāvis brauca pie Somijas ražotāja arī iepriekš konkursa norises laikā. Ne pie viena cita pretendenta šādas vizītes nenotika.
Garisons skaidro, ka Ķuda braucis kā atbildīgais par iepirkumiem un viņš esot vienīgais speciālists, kas ļoti labi pārzina iepirkumu sistēmu. "Es teiktu, ka šī ir sakritība, kas iepriekšējā iepirkumā uzvarēja SISU. Lai arī ar iepriekšējām saitēm, tie ir divi dažādi uzņēmumi," piebilda AM valsts sekretārs.
Somu ražotājs ir izveidojis vietējo kompāniju "Patria Latvija", ko vada atvaļināts armijas virsnieks Uģis Romanovs. Viņš nodienējis 20 gadus. AM saņēma ziņas, ka Romanovam bijusi piekļuve slepenai, tikai NBS rīcībā esošai informācijai. Viņam arī tikusi dota iespēja piedalīties visos ar iegādes procesu saistītos pasākumos. Aizsardzības ministrija veica pārbaudi, taču neko pretlikumīgu nekonstatēja.
Starpvalstu līgumu par pētniecību un attīstību jauno bruņutransportieru ražošanā uz "Patria" bāzes sākumā parakstīja trīs valstis, taču Igaunija gada sākumā no projekta izstājās. Kaimiņvalsts mediji ziņo, ka igauņu bruņotie spēki nevienojās par izpētes un izstrādes cenu, mašīnas gala cenu un igauņu militārās industrijas uzņēmumu iesaisti ražošanā. Un vismaz pašreizējā sadarbības posmā igauņi latviešiem un somiem nepiebiedrojas.
Mūsu AM nevar pateikt, cik finālā maksāsim par mašīnām. Zināms tikai, ka Latvija atteiksies no 150 bruņutransportieriem, jo tomēr nevaram to atļauties.
Somi paturēs intelektuālā īpašuma tiesības uz saviem ražojumiem, un pirmie testa braucieni Alūksnē ar Latvijas armijai domāto kaujas tehniku iecerēti jau septembrī.
Taču ministrija nevar nosaukt priekšrocības, kādas no šī projekta ir Latvijas tautsaimniecībai.
“Patria Latvija” vadītājs pagaidām runā par aptuvenu sadarbību ar 12 Latvijas firmām. Reāli šobrīd projektā darbojas divas. “EMJ Metāla” droša dalība būs zināma tikai pēc šomēnes gaidāmā pirmā pasūtījuma testa partijai.
“Patria Latvija” izveidojusi kopuzņēmumu ar “Unitruck”, lai Cēsīs, iespējams, veiktu bruņutransportieru remontu un apkopi.
"Nekā personīga" zināms, ka pirmais tests ar "Patria" Latvijas armijai domāto bruņutransportieri nebija veiksmīgs. Mīnas sprādzienā gāja bojā manekens šoferis.
Tam sekojošie testi bijuši veiksmīgi.
Ministrija apgalvo - ja testa braucieni pierādīs, ka tehnika nav piemērota Latvijas armijai, pirkuma līgums ar "Patria" slēgts netiks.
Tomēr tiesības pārliecināties, vai darījums ir likumīgs un atbilst pasūtījumam Iepirkuma uzraudzības birojs varēs tikai jau pēc vienošanās parakstīšanas un pirmo mašīnu piegādes.
Pagaidām šajā projektā pētniecībā iztērēti 8 miljoni. Tā kā izmaksas bija plānots dalīt uz trim, pēc Igaunijas izstāšanās Latvijai būs jāmaksā puse no šīs summas.