Valsts prezidents izsludinājis Dzīvojamo telpu īres likumu

Valsts prezidents Egils Levits. FOTO: Paula Čurkste/LETA

Neskatoties uz denacionalizēto namu īrnieku un to biedrību lūgumiem prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu, Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis Dzīvojamo telpu īres likumu, uzskatot, ka tas ir nepieciešams un tajā ir ietverts rūpīgi pārdomāts un līdzsvarots regulējums visas sabiedrības kopējās interesēs.

Prezidents paziņojumā uzsvēra, ka likumā ievērotas arī vienas atsevišķas sabiedrības grupas - denacionalizēto namu īrnieku intereses, paredzot teicamu pāreju uz jauno regulējumu.

Valsts pirmā persona norādīja, ka namīpašumu denacionalizācija un atdošana to likumīgajiem īpašniekiem vai viņu pēctečiem, kas notika īpašuma reformas ietvaros pēc valsts neatkarības atjaunošanas, radīja likumdevēja pienākumu taisnīgi atrisināt arī denacionalizēto īrnieku un to vēl pirms īpašuma reformas noslēgto īres līgumu jautājumu.

Valsts prezidents uzsvēra, ka, lai arī Latvijas valsts nav atbildīga par okupācijas varas nodarītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, Latvijas likumdevējam pēc neatkarības atjaunošanas ir pienākums iespēju robežās izlīdzināt padomju okupācijas režīma nodarītos zaudējumus, atjaunot taisnīgumu un atrast iespējami taisnīgu līdzsvaru starp dažādu sabiedrības locekļu pretrunīgajām interesēm.

Levits tāpat akcentēja, ka denacionalizēto namu īrnieku jautājumu likumdevējs pēc būtības nebija spējis atrisināt ļoti ilgu laiku un faktiski teju visas ar to saistītās problēmas atstājot pašu denacionalizēto namu īrnieku un šo namu īpašnieku ziņā.

Prezidents vērsa uzmanību, ka

Latvijas likumdevējs nekad nav radījis tiesisko paļāvību denacionalizēto namu īrniekiem, ka viņu tiesiskais stāvoklis netiks pārskatīts un varēs turpināties bezgalīgi ilgi.

4

Pēc Levita paustā, tieši pretēji - no īpašuma reformas sākuma likumos ietvertajām garantijām, kas aizsargāja denacionalizēto namu īrniekus, bija pagaidu raksturs, un tās konkrētā brīdī taisnīgi izbeidzamas, atverot dzīvojamo telpu īres tirgu brīvai civiltiesiskai apgrozībai.

"Šajā gadījumā visu laiku ir bijusi zināma likumdevēja griba, ka likumos ietvertās garantijas denacionalizēto namu īrniekiem ir tikai pagaidu risinājums, kas tiks pārskatīts. Tāpat denacionalizēto namu īrniekiem un šo namu īpašniekiem bija zināms, ka pēc īpašuma reformas izveidojušos situāciju likumdevējam ir pienākums taisnīgi atrisināt, lai atgrieztos pie brīvas civiltiesiskas apgrozības dzīvojamo telpu īres tirgū," pauda Levits.

Paziņojumā prezidents īpaši uzteica Saeimu par likuma pārejas noteikumos ietverto rūpīgi pārdomāto un sabalansēto regulējumu saudzējošai un taisnīgai pārejai uz jauno tiesisko un sociālo realitāti pēc likuma spēkā stāšanās. Pēc prezidenta domām, tā ir viena no labākajām pārejām, kuru likumdevējs spējis konstruēt likumos.

Levits vērsa uzmanību, ka likuma pārejas noteikumos Saeima paredzējusi, ka īres līgumi, kas noslēgti pirms likuma spēkā stāšanās 2021.gada 1.maijā, paliek spēkā, bet izīrētājam un īrniekam ir pienākums vienošanās ceļā tos grozīt, lai saskaņotu ar likuma prasībām.

Prezidents skaidroja, ka

izīrētājam un īrniekam likumdevējs ir devis laiku līdz 2026.gada 31.decembrim, lai vienotos gan par īres līguma termiņu, gan par citām būtiskām līguma sastāvdaļām,

4

kuras pārskatāmas pēc likuma spēkā stāšanās. Savukārt, ja puses nespēj savstarpēji vienoties, attiecīgo strīdu izšķir tiesa. Savukārt likuma pārejas noteikumi dod iespēju īres līgumu ierakstīt zemesgrāmatā, tā termiņu nosakot līdz 2036.gada 31.decembrim.

"Uzskatu, ka šis likuma pārejas noteikumos ietvertais regulējums nodrošina taisnīgu pāreju un saprātīgi līdzsvaro iesaistīto pušu intereses visas sabiedrības kopējās interesēs. Vienojoties par īres līgumu grozījumiem vai par to lemjot tiesas ceļā, vajadzētu ievērot taisnības apziņas un vispārējo tiesību principu prasības, jo īpaši taisnīguma un samērīguma principu," uzsvēra Levits.

Pēc prezidenta paustā,

likums neparedz īpašas kompensācijas denacionalizēto namu īrniekiem, un, viņa ieskatā, tas arī nav šajā likumā risināms jautājums.

4

Levits vērsa uzmanību, ka attiecīgais jautājums jau sen ir regulēts likumā "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", paredzot vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu denacionalizēto namu īrniekiem.

Tāpat valsts pirmā persona norādīja, ka likumā "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ir ietverts pietiekams tiesiskais pamats, lai ar šādiem pabalstiem nepieciešamības gadījumā sniegtu vajadzīgo atbalstu denacionalizēto namu īrniekiem un nodrošinātu individuālo taisnīgumu konkrētos dzīves gadījumos, kad tas ir nepieciešams.

"Augstu vērtēju Saeimas pieņemto lēmumu atkal paredzēt finansējumu valsts līdzfinansējumam šā pabalsta izmaksai. Tam vajadzētu sekmēt pašvaldību jēgpilnu līdzdalību denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanā, lai pienācīgi nokārtotu šo sarežģīto un pietiekami daudziem sabiedrības locekļiem sāpīgo, bet ilgstoši novārtā atstāto jautājumu," pauda Valsts prezidents.

Viņš akcentēja, ka likumdevēja pienākums gādāt par personas tiesību efektīvu aizsardzību, ievērošanu un nodrošināšanu nevar tikt uzskatīts par pilnībā izpildītu tikai ar likuma pieņemšanu un spēkā stāšanos vien. Levits norādīja, ka atbilstoši labas likumdošanas principiem likumdevējam pašam arī pēc likuma spēkā stāšanās iespēju robežās jāseko līdzi tam, vai tiesību piemērošanas praksē šīs normas patiešām efektīvi pilda savu uzdevumu.

"Ja tiek konstatēts, ka tiesību piemērošanas praksē tiesību normas nefunkcionē, tad likumdevējam ir pienākums veikt nepieciešamos grozījumus to pilnveidei. Likumdevējam vienmēr ir jāraugās, lai tā noteiktais regulējums būtu efektīvs, piemērots un nodrošinātu taisnīgumu konkrētu dzīves gadījumu risināšanā," klāstīja valsts pirmā persona.

Pēc prezidenta paustā, viņš sagaida, ka Saeima arī pēc likuma stāšanās spējā turpinās sekot līdzi šim jautājumam un likuma piemērošanai praksē. Viņa ieskatā, īpaša uzmanība būtu pievēršama tam, lai likumā "Par pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" paredzētais pabalsts ir pieejams denacionalizēto namu īrniekiem un sniedz nepieciešamo atbalstu konkrētā dzīves gadījumā.

Jau ziņots, ka Saeima 17.martā galīgajā lasījumā pieņēma Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumus, kas paredz ieviest atbildības un tiesību līdzsvaru starp izīrētāju un īrnieku.

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā šā gada 1.maijā.

4

Pieņemtajos grozījumos iestrādāts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ja pēc likuma spēkā stāšanās tiks atsavināta dzīvojamā telpa, par kuras lietošanu līdz likuma spēkā stāšanās dienai būs noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, kurš nav ierakstīts zemesgrāmatā, dzīvojamās telpas ieguvējam būs saistošs šis līgums līdz 2026.gada 31.decembrim, bet gadījumā, ja noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma termiņš beigsies laikā līdz 2026.gada 31.decembrim - līdz līgumā noteiktā termiņa beigām.

Atbalstīts arī regulējums citā jautājumā - brīdinot īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu vai par atkāpšanos no dzīvojamās telpas īres līguma pirms vēršanās tiesā, izīrētājs brīdinājumā obligāti norāda saistību, tās kavējuma periodu, kavēto maksājumu apmēru un saistības neizpildes sekas.

Pieņemta arī norma, ka īrnieka ģimenes loceklim, kā arī citai iemitinātajai personai, kura pārjaunos īres līgumu saskaņā ar specifiskiem, atsevišķā likuma normā paredzētiem noteikumiem, būs pienākums segt iepriekšējā īrnieka nesamaksāto īres maksu un citus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus.

Tāpat jaunajā regulējumā noteikts, ka īrnieka pienākums būs atbrīvot īrēto dzīvojamo telpu, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, izņemot gadījumu, ja īrnieks par šīs telpas turpmāku lietošanu būs noslēdzis jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu vai tiesa būs apmierinājusi īrnieka pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanas apturēšanu.

Izīrētājs varēs izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja īrnieks nemaksā īres maksu, lai gan viņam ir nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, un kavēto maksājumu apmērs pārsniedz divu mēnešu īres maksu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts lielāks pieļaujamais kavēto maksājumu apmērs.

Vienlaikus NĪAA biedru apkopotie dati, pēc asociācijā vēstītā, liecina, ka, stājoties spēkā jaunajam īres regulējumam, sagaidāmas gan nekustamā īpašuma attīstītāju, gan ieguldījumu fondu investīcijas jaunu īres namu būvniecībā un vēsturisku namu atjaunošanā, kopējam ieguldījumu apmēram sasniedzot līdz 100 miljoniem eiro gadā.

NĪAA pauda uzskatu, ka likuma pieņemšana ir liels solis ceļā uz mūsdienīgu īres tirgu Latvijā, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāju un īrnieku interesēm.

Uz augšu
Back