Pavasarī Bebrenes un Dvietes pusē galvenais jautājums pēc apsveicināšanās ir palu novērojumi un prognozes. Ūdens klaids visapkārt liecina, ka dažos gados martā un aprīlī šis ir “salu novads”, kur senās mājas būvēja prātīgi – neapplūstošajos pauguros, un tāpēc Bebrenes pusē ir salas – Putnu sala, Pūdānu sala, Ūžuļu sala, Būku sala, Sīļu sala.
Palu laiku senie sēļi ierakstījuši kalendārā kā piekto gadalaiku “atbūdu”, kas arī mūsdienās var ilgt trīs mēnešus, un ūdens plesties 20 km2 plašumā, pievilinot laivotājus un putnu vērotājus no malu malām.
Jumstiņu gladiolu pļavas, cilvēku apmetnes, savvaļas govju un zirgu ganāmpulki palienes pļavās – šī joprojām ir mūsdienu Latvijas ainava, kur gadsimtam nav nozīmes. Viena silta diena – un gājputni steidzas šurp! Dzērvju klaigas un ūdensputnu kāši iezīmē putnu galvenās “aviolīnijas” ar nosēšanos palienes ūdeņos. Pavasarī šeit pulcējas ap 30 000 migrējošo putnu vienlaikus. Protams, ūdens spēks pārvalda cilvēka būvju izturību. Neskatoties uz to, cilvēki neapvainojas uz dabu un dzīvo palu ūdeņu apskalotajos pakalnos kā senāk – vienpadsmit tūkstošus gadus atpakaļ. Līdz šim Dvietes senlejā atklātas deviņas dzelzs laikmeta un viduslaiku apmetnes, seno cilvēka liecību atklāšana turpinās, tāpat kā turpinās Dvietes senlejas apdzīvotība.
Kā Ulmanim neizdevās iznīdēt palieņu pļavas
Dvietes upes senlejas teritorijā starp Bebreni un Dvieti atrodas Latvijā lielākie Daugavas palienes ezeri – Skuķu un Dvietes ezers. Abiem ezeriem ir raksturīgas ievērojamas ūdens līmeņa gada svārstības - vidēji 4 līdz 5 metri. 20 gs. 30-jos gados abu ezeru līmenis tika pazemināts un tagad tie ir gandrīz pilnībā aizauguši ar niedrēm un grīšļiem. Pa Dvietes senleju cauri abiem ezeriem plūst Dvietes upe, kuras tecējums sākas Ilūkstes pauguraines rietumu daļā, Asares pagastā. Dvietei saplūstot kopā ar Ilūksti, izveidojas divus kilometrus garā Berezovka, kas ietek Daugavā augšpus Glaudānu salas.
Ik pavasari Dvietes senlejā ieplūst Daugavas palu ūdeņi. Augstākie palu ūdens līmeņi tiek novēroti tajos gados, kad Daugavas baseinā ir uzkrājies liels sniega daudzums, kas pavasarī strauji kūst, un arī tad, kad Daugavā pie Glaudānu salas veidojas ledus sastrēgumi. Daugavas palu ūdeņiem ieplūstot Dvietes senlejā, ūdens līmenis Dvietes upē strauji ceļas un applūst lielas zemes platības ne vien pašā senlejā, bet arī tās apkārtnē. Lielos palos ūdens līmenis Dvietes lejtecē var celties vairāk nekā 6 m virs ziemas ūdens līmeņa. Sevišķi augstos palos Daugavas ūdeņi applūdina Dvietes senleju līdz pat Kaldabruņai. Pavasarī Dvietes senleja kalpo kā nozīmīga Daugavas palu ūdeņu uzkrāšanās vieta, un tam, iespējams, ir būtiska loma Dunavas, Līvānu un Jēkabpils pasargāšanā no katastrofāliem plūdiem.
Ja Kārlim Ulmanim savulaik būtu izdevies realizēt plānu iznīdēt palieņu pļavas Sēlijā, mēs šodien nevarētu skatīt šo unikālo Latvijas dabas ainavu. Jo nekur citur Latvijā Daugavas palu ūdeņi neaizplūst tik tālu prom no gultnes kā šajā vietā. Iespējams, arī nekur citur Latvijā cilvēka un Daugavas attiecības nav tik senas un daudzveidīgas kā šeit.
Par Ulmaņa ieceri 1937. gada jūlijā vēstīja laikraksts “Brīvā Zeme”: “Ilūkstes apriņķī pašlaik vēl bagarē Dvietes upi. Tās rēgulēšanā ieinteresētas kādas 1000 saimniecības. Bagars katru dienu strādā 16 stundas, ar savu pusmetra lielo lāpstu izsmeldams 12.000 kub. metru zemes ik mēnesi. Pēc Dvietes izrēgulēšanas, būs iespēja nosusināt un kultivēt 1300 hekt. līdz šim nederīgas zemes.
Divi ezeri gan tad būs nozuduši no zemes virsus, lai viņu ieplakās viļņotu labība vai sanētu bites, lodādamas pa jaunu pļavu ziediem.
Turpat blakus Ilūkstes upe jau izrēgulēta, un tās krastos kļuvuši sausi un strādājami visi agrākie dūksnāji. Uzsākta sīkā meliorācija un pēc pāris gadiem šinīs vietās, kur nesen vēl stiga zirgi un cilvēki, skanēdami brauks lieli vezumi ar labības un siena birkavām.”
Neskartās palieņu pļavas vilina tūristus
2004. gadā gandrīz 5000 hektāru platībā ar mērķi saglabāt dabiskās palieņu pļavas Dvietes senleja iekļauta Eiropas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura – 2000. Dabas parks “Dvietes paliene" ir viens no lielākajiem un labāk saglabātajiem dabisko upju palieņu paraugiem Latvijā un Eiropā. Tā ir unikāla, pasaules mēroga nozīmes migrējošo putnu pulcēšanās un ligzdošanas vieta, te meklējamas Latvijā un Eiropā retas, dabiskas, maz pārveidotas applūstošu zālāju dzīvotnes, kas dod mājvietu daudzām retām un īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Dabas parka teritorijā konstatētas vairāk kā 12 īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas, vismaz 40 Latvijā vai ES aizsargājamas putnu sugas, 7 Eiropā un 2 Latvijā aizsargājami biotopi.
Dabas parkā „Dvietes paliene" izveidots Dvietes senlejas informācijas centrs „Gulbji", kurā var iegūt informāciju par Dvietes senlejas dabas un kultūrvēsturiskajām bagātībām, par dabas parka apsaimniekošanu, saņemt ekskursijas vadītāja pakalpojumus un izstrādāt ceļojuma maršrutus. Informācijas centrā tiek rīkoti izglītojoši semināri un darbojas bērnu Vides klase, kur pamatskolas vecuma bērni ar skolotājiem tiek aicināti pētīt un iepazīt Dvietes palienes dabu un vēsturi. Piedāvājumā laivu un aprīkojuma izmantošanas iespējas Dvietes upes palu laikā personu grupai līdz 20 cilvēkiem.
