Pagājušā gada nogalē, kad pasaule svinēja Ziemassvētku vakaru, 24. decembrī Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja, ka Londonai beidzot ir izdevies panākt vienošanos par tālākajām attiecībām ar Briseli. Toreiz Džonsons uzsvēra, ka Lielbritānijas uzņēmumiem būs “vēl lielākas iespējas veidot biznesu ar Eiropas Savienību”.
CNN atgādina, ka Lielbritānija pēc Eiropas Savienības atstāšanas kļūs par “izaugsmes un dinamiskas attīstības vietu”, jo valstij bija izdevies panākt tirdzniecības vienošanos ar Eiropas Savienību, kas ir brīvās tirdzniecības tirgus ar 450 miljoniem patērētāju.
Ir pagājušas 100 dienas pēc “gadsimta šķiršanās” jeb Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības. Kā redzams, Džonsona solījumi nav piepildījušies – daudziem britu eksportētājiem šīs 100 dienas ir bijušas katastrofālas. Daudzi uzņēmumi vairs nespēj tikt galā paši, tādēļ ir lūgta Lielbritānijas valdības palīdzība.
“Mēs aicinām gan Lielbritāniju, gan arī Eiropas Savienību atjaunot tirdzniecības sarunas un radīt visiem pieņemamu tirdzniecības līgumu, kurā tiktu nojauktas jaunās barjeras, kas liedz eksportētājiem sasniegt iepriekšējos rezultātus,” paziņoja Lielbritānijas Tirdzniecības kameras izpilddirektore Hanna Eseksa.
“Šīs problēmas, ar ko saskaramies, nav viegli atrisināt. Tās ir strukturālas problēmas, kuras turpina pieaugt, un ilgtermiņā, ja nekas netiks darīts, tās vājinās Lielbritānijas eksporta sektoru,” piebilda Eseksa.
Tirdzniecības vienošanās ir radījusi problēmas Lielbritānijas tirdzniecības nozarē, turklāt – pieaug arī neapmierinātība Ziemeļīrijā. Sarunu laikā preču kustība starp Īriju, Eiropas Savienības dalībvalsti, un Ziemeļīriju – Lielbritānijas daļu bija teju neaizskarams temats. Ņemot vērā 1998. gadā panākto vienošanos, kas izbeidza teju trīs desmitgades ilgušo vardarbību, robežkontrole starp Īriju un Ziemeļīriju tika atcelta.
Sarunu laikā Džonsons piekrita variantam, ka uz Ziemeļīriju varētu attiecināt Eiropas Savienības tirdzniecības noteikumus, tādējādi izslēdzot iespēju atjaunot “cieto robežu”. Tas savukārt saniknoja Lielbritānijas unionistus, kurus neapmierina fakts, ka pret vienu no Lielbritānijas daļām attiecas vieni noteikumi, bet pret pārējām Lielbritānijas daļām – Skotiju, Velsu un Angliju – citi noteikumi.
Šomēnes Ziemeļīrijas galvaspilsētā Belfāstā notikušas vairākas protesta akcijas, kas beigušās arī ar vardarbību. Tas savukārt licis sarosīties arī politiķiem otrpus okeānam. Tā, piemēram, ASV Valsts departaments brīdināja, ka 1998. gadā panāktā Lielās piektdienas vienošanās nedrīkst kļūt par “Brexit” upuri, jo tas, savukārt, nozīmēs jaunus cilvēkupurus.
Eksporta sabrukums
Lielbritānijas valdība nav apkopojusi “Brexit” radītās ekonomiskās sekas un turpina uzsvērt ieguvumus, ko valsts iegūst no neesamības Eiropas Savienībā. Lielbritānijas valdības pārstāvis “CNN Business” sacīja, ka panāktā tirdzniecības vienošanās ar Briseli ļauj “aizsargāt augstas kvalitātes darba vietas un investīcijas Lielbritānijā, kā arī nodrošina preču piegādi patērētājiem Eiropā.”
Tomēr EY un lobija grupas “London First” veiktais pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 Lielbritānijas biznesa līderu, atklāj pavisam citu ainu – pēc “Brexit” pārejas perioda beigām, respektīvi – janvārī eksports uz Eiropas Savienību samazinājās par 41%, salīdzinot ar decembri. Tiek norādīts, ka tirdzniecības vienošanās radījusi jaunus šķēršļus, kā, piemēram, stundām ilgas muitas pārbaudes, kā arī cita veida kontroli uz robežām.
Lielbritānijas Tirdzniecības palātas veiktais pētījums atklāj, ka vairāk nekā 40% no 2900 eksportētājiem Lielbritānijā ir ievērojami samazinājušies eksporta ienākumi. Tas gan tiek skaidrots arī ar koronavīrusa pandēmijas sekām.
“Britu eksportētāji tagad slīkst papīru kalnos. Tāpat nav skaidrības, kādi nodokļi ir jāmaksā, kādas ir prasības precēm, un ir vēl citas problēmas, kas bremzē eksportu,” norāda Lielbritānijas Tirdzniecības palātas pārstāvis Surens Tiru.
“Patiesība ir tāda, ka britu kompānijas, kas turpina tirgoties ar Eiropas Savienību, tagad ir neizpratnē. Iepriekš ar muitu nebija faktiski nekādu darīšanu, taču tagad ir jāveic visas procedūras, kas nereti ir pat ļoti neizprotamas,” sacīja starptautiskās tirdzniecības konsultāciju aģentūras “Trade & Borders” dibinātāja Anna Jerževska.
Savukārt Mazo biznesu federācijas priekšsēdētājs Maiks Čerijs norāda, ka “britu mazie eksportētāji piedzīvo grūtus laikus un daudzi sāk domāt, vai maz ir vērts eksportēt savu preci uz Eiropu”.
Vai vienošanās ir labojama?
Pirmdien grupa likumdevēju, biznesa līderu un ekonomistu paziņoja, ka Lielbritānijai ir nepieciešams rūpīgi pārskatīt savas tirdzniecības vienošanās ne tikai ar Eiropas Savienību, bet arī ar citām pasaules valstīm. Lielbritānijas Tirdzniecības un biznesa komisija ir gatava sniegt rekomendācijas Lielbritānijas valdībai, kā uzlabot šīs vienošanās.
“Mums ir detalizēti jāpēta, kādu ietekmi uz tirdzniecību atstāj konkrēti punkti. It īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz mazajiem biznesiem, kuriem robeža tagad ir “sarkanā līnija”, ko nedrīkst šķērsot.
Šeit ir jāaizmirst par ideoloģiju un jāatrod pragmatiski, pierādījumos balstīti risinājumi, lai uzlabotu situāciju,” norādīja komisijas pārstāvis, parlamenta deputāts Rodžers Geils.
Īpaši smaga situācija ir pārtikas ražotājiem, kuru eksporta rādītāji ir dramatiski kritušies. 1. janvārī visiem augu un dzīvnieku valsts produktiem, kas tiek ievesti Eiropas Savienībā, ir nepieciešams atbilst eksporta veselības sertifikāta prasībām. Tas, piemēram, Češīras siera ražotnei ir licis apturēt tīmekļa tirdzniecību uz Eiropas Savienību, jo sertifikāts ir pārāk dārgs – no 30 līdz 50 eiro par katru sūtījumu.
Pirms “Brexit” kompānijas pārdošanas rādītāji uz Eiropas Savienību bija aptuveni 230 000 eiro apmērā.
“Mums bija iespēju okeāns, jo bija atvērta pieeja 27 valstu tirgum. Tagad mums ir dīķis,” saka uzņēmuma direktors Saimons Sparels.
Lielbritānijas pārtikas un dzērienu eksports uz Eiropas Savienību janvārī, salīdzinot ar decembri, samazinājās par 76%. Savukārt laša eksports samazinājās pat par 98%.
Tiru atgādina, ka Lielbritānija un Eiropas Savienība panāca vienošanos par brīvu darbaspēka plūsmu, piemēram, mediķiem, arhitektiem un citu jomu pārstāvjiem. Tomēr – arī uz šīm strādājošo grupām attiecas dažādi ierobežojumi, un tā ir liela problēma.
Ņemot vērā, ka arī Eiropas Savienības valstīm un to pilsoņiem pieeja Londonas finanšu tirgiem ir ierobežota, tas savukārt apdraud Londonas kļūšanu par galveno finanšu centru Eiropā.
Kopš “Brexit” referenduma 2016. gadā starptautiskās kompānijas no Lielbritānijas uz Eiropas Savienību ir pārvietojušas vairāk nekā 1,5 miljarda eiro vērtus aktīvus, kā arī pārcēlušas vairāk nekā 7600 darba vietas. Tā, piemēram, Amsterdama ir kļuvusi par galveno akciju tirdzniecības vietu Eiropā.
Ilgtermiņa sekas
Pametot Eiropas Savienības vienoto tirgu, Lielbritānijas kompānijas saskārās ar dārgākiem darījumiem, kā arī zaudētu pieeju lielam brīvajam tirgum. Daļa kompānijas gan ir pielāgojušās jaunajiem apstākļiem.
“Ir svarīgi saprast, ka ir gan mazākas, gan lielākas problēmas, no kurām daļa atstās ilgtermiņa sekas uz Lielbritānijas ekonomiku un to atrisināšana būs ļoti sarežģīta,” sacīja Saseksas universitātes profesors Alans Vinters.
Tas noteikti mazinās tiešās investīcijas Lielbritānijā, jo daļa uzņēmumi ir gatavi pārcelt savu darbību no Lielbritānijas uz kādu citu Eiropas Savienības dalībvalsti.
Ir skaidrs, ka jaunās tirdzniecības attiecības samazinās valsts ekonomisko sniegumu par aptuveni 4%. Savukārt eksporta kritums ilgāku periodu saglabāsies aptuveni 15% zemāks nekā tad, ja Lielbritānija paliktu Eiropas Savienībā.
Jerževska min, ka galvenās sekas būs saistītas ar to, ka Eiropas Savienības ražotāji spēs ātri atrast izejvielu avotus.
“Bizness seko principam, ka bizness jāveic vietās, kurās ir mazāka pretestība un barjeras. Līdz ar to, Lielbritānijas izejvielu ražotāji kļūs mazāk konkurētspējīgi Eiropas Savienības tirgū,” sacīja Jerževska.
