Vai zvejniecība tiešām tik ļoti kaitē okeāniem, kā apgalvots skandalozajā filmā “Seaspiracy”?

Ilustratīvs attēls FOTO: EPA/Pablo Tosco

Filmu un seriālu straumēšanas vietnē “Netflix” nupat kā publicētā dokumentālā filma par zvejniecības nozares graujošo ietekmi uz okeānu un jūru dzīvību izraisījusi vētrainas diskusijas. Daudzi no skatītājiem pat paziņojuši, ka pēc filmas noskatīšanās atteikušies no zivīm savā uzturā, kā arī bargi nosodījuši zvejniecību. 

Citi savukārt saka, ka filmā pārāk vienkāršo visai sarežģītu lietu, proti, no zvejniecības ir atkarīgas ļoti daudzas cilvēku grupas, kuras turklāt piekopj ilgtspējīgas zvejošanas metodes. 

Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, “BBC” faktu pārbaudes komanda veica nelielu pētījumu. Lūk, rezultāts. 

Apgalvojums: okeāni līdz 2048. gadam būs faktiski tukši  

“Ja tagadējās zvejniecības tendences turpināsies, tad līdz 2048. gadam mēs pieredzēsim faktiski tukšus okeānus,” saka filmas režisors un teicējs, 27 gadus vecais Alī Tabrizi. 

Šis apgalvojums oriģināli ir cēlies no 2006. gada pētījuma, un filmā Alī atsaucas uz tā laika “New York Times” rakstu “Study Sees 'Global Collapse' of Fish Species”. Tiesa, pētījuma autori mūsdienās apšauba savus tā laika secinājumus. 

“2006. gada pētījums tagad ir 15 gadus vecs, un lielākā daļai izmantotās informācijas tajā ir teju 20 gadu veca. Kopš tā laika mēs esam redzējuši, kā daudzos reģionos zivju populācijas tiek atjaunotas,” izdevumam “BBC” teica pētnieks Boriss Vorms. 

2

Pastāv daudz piemēru par pārzvejotām vietām un to dzīves vides zudumu, nemaz nerunājot par piesārņojumu un klimata pārmaiņām. Tomēr jāņem vērā arī neskaitāmie darbi, kas veikti, lai šo situāciju uzlabotu. 

Citi pētnieki arī ir apstrīdējuši 2006. gadā izteiktos apgalvojumus.  

Tur bija “nereāla ekstrapolācija, kas krietni pārsniedza pieejamās informācijas robežas,” teica zvejniecības eksperts Maikls Melničuks. 

Viņā arī teica, ka pētījumu zvejniecības zinātnes komūna uztvēra ar skepsi, un šī skepse ir saglabājusies joprojām. 

“Pārzveja pavisam noteikti ir liela problēma daudzos pasaules reģionos, tomēr reģionos, kur zivsaimniecības pārvaldības noteikumi ir balstīti zinātnē un ir pareizi pielietoti, lielākajai daļai zivju saimju klājas labi,” skaidroja Melničuks. 

2

Apgalvojums: teju 50% plastmasas Klusajā okeānā veido zvejas tīkli 

Galvenā tēma šajā dokumentālajā filmā ir zvejniecības industrijas ietekme uz okeānu un piesārņojumus, kuru radījuši zvejas tīkli un aprīkojums. Filmā tiek norādīts uz Lielo Klusā okeāna atkritumu plankumu, kurā ir daudz zvejas tīklu.  

“Mēs daudz dzirdam par Lielo Klusā okeāna atkritumu plankumu... 46% no tā sastāda zvejas tīkli, kas ir daudz bīstamāki jūras dzīvībai par plastmasas salmiņiem,” saka vides aizstāvis Džordžs Monbiots, kurš piedalījās filmas veidošanā. 

Pētījums, ko viņš piesauc, atbilst teiktajam, tiesa, šeit ir nepieciešams konteksts.

“Zvejas aprīkojums parasti ir “biezs”. Aplūko bojas, krātiņus un tīklus. Šie atkritumi sadalās daudz lēnāk un ir ļoti peldoši. Tie ir pirmie kandidāti, kas veidos atkritumu plankumu,” stāstīja pētījuma autors Bojans Sleits. 

Zvejas tīkli FOTO: AP/Scanpix

Savukārt “plānā” plastmasa, piemēram, maisiņi un salmiņi mēdz sadalīties un nogrimt okeāna dibenā. 

Apgalvojums: plastmasas salmiņi sastāda tikai 0,03% no plastmasas okeānā 

Tabrizi filmā saka, ka globālās kampaņas, lai rosinātu neizmantot plastmasas salmiņus, ir kā “censties glābt Amazones lietus mežus no izciršanas, boikotējot zobu bakstāmos”. 

Statistikas, ka 0,03% plastmasas okeānā ir salmiņi, avots ir divi pētījumi, kas atklāti filmā. Vienu vadījusi Dženna Džembeka no Džordžijas Universitātes, bet otru divi Austrālijas zinātnieki – Denīza Hārdestija un Kriss Vilkoks. 

Profesore Džembeka savā 2015. gada pētījumā sniedz globālas aplēses par to, “cik daudz plastmasas nonāk okeānā”. Otrs pētījums ir aplēse par salmiņu daudzumu pasaules piekrastēs. 

Izskatās, ka filmā atklātie aprēķini ir balstīti uz šiem pētījumiem. 

Jāņem vērā, ka tās ir tikai aplēses, un neviens īsti nezina, cik daudz no šiem 0,03% ir salmiņi. Tiesa, eksperti ir vienisprātis, ka to tiešām ir mazāk nekā zvejas aprīkojuma. 

Apgalvojums: mikroorganismi absorbē četras reizes vairāk CO2 nekā Amazones lietus meži

Šis apgalvojums ir par to, cik liela ir okeāna nozīme cīņā ar globālo sasilšanu. Mikroskopiskie organismi okeānā, kurus dēvē par fitoplanktonu, līdzīgi kā augi absorbē oglekļa dioksīdu un izdala skābekli. 

Dokumentālajā filmā autori atsaucas uz ziņojumu, kurā teikts: “Mēs aprēķinājām, ka tas ir CO2 daudzums, kuru absorbē 1,70 miljardi koku – četri Amazones lietus meži.” 

2

Eksperti saka, ka šis skaitlis ir pareizs un varbūt pat mazāks nekā patiesībā. 

Ir pareizi teikt, ka pasaules okeānu fitoplanktons absorbē aptuveni četras reizes vairāk oglekļa dioksīda nekā Amazone. Okeāns arī saglabā oglekļa dioksīdu ilgāku laiku, proti, daļa fitoplanktona absorbētā CO2 nogrimst okeāna dzīlēs un paliek tur simtiem, tūkstošiem gadu ilgi, līdz lēnām, lēnām atkal nonāk okeāna virspusē. Pēdējos pētījumos parādīts arī, ka daži fitoplanktoni spēj labāk absorbēt CO2 nekā citi.  

Ja okeāns neuzglabātu CO2, tad Zeme mūsdienās būtu vēl siltāka.

FILMAS "SEASPIRACY" KACEKLIS

Uz augšu
Back