Latvijas Saeimas deputātu grupas rosinātā deklarācijas projekta par armēņu genocīdu tālākā virzība ir Saeimas morāli politiskā izšķiršanās, norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Rinkēvičs: Deklarācijas projekts par armēņu genocīdu ir morāli politiska izšķiršanās (1)
Viņš pauda cerību, ka Saeima rūpīgi izvērtēs šo jautājumu, ievērojot visus politiskos, vēsturiskos, morālos un juridiskos aspektus.
Pēc Rinkēviča paustā, lai arī jautājuma centrālais fokuss ir vēstures notikumi, kas risinājušies 1915.-1916.gadā, tomēr problēma ir ievērojami daudzšķautņaināka un aptver divu nāciju sarežģīto attiecību vēsturi vairāku gadsimtu garumā.
Tādēļ, ārlietu ministra ieskatā, ir svarīgi gan pieminēt un izvērtēt vēsturi, gan meklēt turpmākas iespējas, lai radītu pamatu Turcijas un Armēnijas tautu samierināšanās procesam.
Armēņu genocīda atceres gadadienā vairāk nekā 40 Saeimas deputāti Saeimas Prezidijā iesnieguši deklarācijas projektu par armēņu genocīda nosodījumu.
Deklarācijas projektā teikts, ka Saeima atzīmē, ka nav ne mazāko šaubu par vēsturiskajiem pierādījumiem, ka Osmaņu impērijas teritorijā no 1915. līdz 1923.gadam tika īstenots armēņu genocīds, likvidējot vairāku tūkstošu gadu ilgo armēņu klātbūtni savā vēsturiskajā dzimtenē.
Dokumentā paredzēts uzsvērt to, ka Saeima nosoda pret armēņu tautu līdz 1923.gadam vērstos genocīda noziegumus, dzimtās zemes atņemšanu, slepkavības un etnisko tīrīšanu nolūkā likvidēt armēņu tautības iedzīvotājus un iznīcināt armēņu kultūrvēsturisko mantojumu.