Dzīvojot laikā, kad attālinātas mācības, studijas un darbs ir kļuvis par ierastu mūsu ikdienas elementu, kā saziņas rīku regulāri izmantojam dažādas videokonferenču platformas. Tomēr kāda ir to ietekme uz mūsu smadzeņu darbību? Lai sniegtu atbildi uz jautājumu, “Microsoft” ir veicis pētījumu un noskaidrojis, ka pastāvīgi videozvani palielina stresu un trauksmes sajūtu.
Pētījuma ietvaros 14 cilvēki piedalījās astoņos pusstundas ilgos videozvanos. Plānotās sanāksmes norisinājās divas dienas, tomēr būtiska atšķirība starp tām ir 10 minūšu pārtraukums, kas dalībniekiem tiek nodrošināts starp sarunām tikai pirmās dienas laikā. Veicot eksperimentu, tika lietota nekaitīga un nesāpīga metode EEG jeb elektroencefalogrāfija, kas sniedz vispārēju priekšstatu par izmaiņām cilvēka smadzeņu darbībā.
Fiksējot pētījuma dalībnieku smadzeņu izraisītos elektriskos impulsus, iegūtie dati norāda uz augstu beta viļņu līmeni, kas saistīts ar stresu, trauksmi un koncentrēšanos. Sanāksmju laikā dalībniekiem līknes bija svārstīgas, tomēr tām piemita tendence pieaugt un sasniegt augstus stresa līmeņa rādītājus. Savukārt, ievērojot 10 minūšu pārtraukumu principu, stresa rādītāji bija zemāki par vidējo un neļāva tiem arī paaugstināties.
Lai gan EEG rādījumi nav visprecīzākā stresa mērīšanas metode, tā ir diezgan ticama un labāka nekā retrospektīvs pašnovērtējums pēc principa “Kāds ir jūsu stresa līmenis pēc otrās tikšanās reizes skalā no 1 līdz 5?”
Piemēram, Stenfordas Universitātes pētnieki, izmantojot citu pieeju, noskaidrojuši videozvanu ietekmi uz cilvēku labsajūtu. Saskaņā arī pētījuma rezultātiem, sievietes pēc video sanāksmēm jūtas vairāk nogurušas nekā vīrieši - viena no septiņām sievietēm (13,8%) ziņoja, ka pēc “Zoom” zvaniem jūtas “ļoti” līdz “ārkārtīgi” nogurusi. Tam par iemeslu tiek uzskatīta pastiprināta sievietes uzmanības pievēršana savam izskatam, kas tiek darīts ar mērķi izvairīties no nepatīkamiem mirkļiem sanāksmes laikā. Kā otru iemeslu pētnieki min laika izjūtas zaudēšanu, ja sanāksmes norisinās tikai starp daiļā dzimuma pārstāvēm – novirzīšanās no tēmas vai ieilgušas sarunas. Rezultātā tiek zaudēts laiks, ko varētu veltīt atpūtai līdz nākamai sarunai.
Ņemot vērā pandēmijas spēju būtiski ietekmēt nepieciešamību pēc šāda formāta sanāksmēm, uzņēmumiem ir jāapzinās iespējamie riski un jāmeklē risinājumi, kas tos mazina. Uzņēmumu vadībai tas var kļūt par būtisku pagrieziena punktu, lai nezaudētu komandas garu un labsajūtu.
