Mēs pašlaik dzīvojam antropocēnā. Ko tas patiesībā nozīmē? (4)

Lai arī šis koncepts tiek izmantots aizvien biežāk, tā definīcija nav pavisam noteikta. Šodien antropocēna nozīme un periods ir atšķirīgs atkarībā no tā, kurš šo terminu izmanto. Proti, ģeologi un Zemes sistēmu zinātnieki par antropocēna norietu uzskata industriālo revolūciju 18. gadsimtā, kad cilvēka ietekme uz Zemes sistēmām kļuva ievērojama, vēstīts vietnē "Science Alert".

Daudzi antropologi, vēsturnieki un arheologi gan uzskata, ka 18. gadsimts bija tāds kā saullēkts, kad sākās patiesā cilvēces ēra, tomēr arī iepriekš bija manāmas cilvēka kundzības sekas. 

Kopš vēlā pleistocēna līdz visjaunākajam posmam holocēnam cilvēki ir radījuši “atšķirīgas, nosakāmas un bezprecedenta Zemes vides pārmaiņas”, rakstīts pētījumā. 

Lai arī šīs pārmaiņas nevarētu būt pietiekamas, lai tehniski definētu jaunu ģeoloģisko periodu, mums tomēr nepieciešami termini, kas palīdzētu apzīmēt arī šīs agrīnās cilvēku ietekmes. Pagaidām cilvēki bieži izmanto vienus un tos pašus terminus, piešķirot tiem katrs savu nozīmi. 

Tūkstošiem gadu pirms industrializācijas sprādziena, globalizācijas, atombumbām un modernajām klimata pārmaiņām cilvēki jau atradās pirmajā planētas dominantā spēka attīstības stadijā. 

Zemkopības un medniecības sākums, lopkopība un derīgo izrakteņu ieguve, solis pretī urbanizācijai – tas viss ievērojami ietekmēja Zemes augsni un fosilijas, uzņemot kursu uz mūsdienās redzamo. Piemēram, jau ap 3400. gadu pirms mūsu ēras cilvēki Ķīnas teritorijā kausēja varu, bet vēl pirms tam liela daļa augu tika pārvērsti par mednieku rīkiem. 

Lai arī šīs mazās un lēnās reģionālās izmaiņas neizjauca Zemes sistēmas tik ļoti kā mūsdienās, tomēr daži pētnieki domā, ka mēs pietiekami nenovērtējam šo agrīnās zemes izmantošanas ietekmi.

Lai apzīmētu šo ietekmi, daži iesaka lietot terminu “pre-antropocēns” vai “proto-antropocēns”. Citi uzskata, ka laiks pēc industriālās revolūcijas būtu dēvējams par “lielo antropocēnu”. 

Pagaidām nav skaidrs, kāda varētu izskatīties nākošā antropocēna stadija, tomēr ir skaidrs, ka daudzas no mūsu ietekmēm ir neatgriežamas un turpināsies vēl ilgi pēc cilvēces izmiršanas. 

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Earth's Future”.