Viens vīruss – dažādas izpausmes: Covid-19 paveidi Latvijā (2)

Rudenī tika identificēts arī tā dēvētais Latvijas variants. Tomēr tā izplatības apjoms bija salīdzinoši neliels un jau šobrīd vīrusa paveids ar šādu mutāciju tiek uzskatīts par neeksistējošu. Neraugoties uz to, šobrīd pastāv arī cits vīrusa paveids, kurš attīstījies no cita, mazāk bīstama Lielbritānijas varianta un kurš cirkulē Latvijā, arī to šobrīd ir nodēvējuši par Latvijas variantu.

Dr. Kloviņš sarunā atklāj, ka vīrusa evolūcija ir normāla parādība. Lai zinātnieki spētu identificēt dažādos vīrusa paveidus un veikt to attiecīgu izpēti, ir pieņemti vairāki kritēriji, pēc kuriem tos izvērtē.

“Ir apmēram 16 dažādi varianti, kas šobrīd cirkulē Latvijā,”

norāda zinātnieks, uzsverot, ka ne visiem ir vienāda izplatība vai bīstamība. Tāpat arī viņš piezīmē, ka šobrīd Latvijā dominē tā dēvētais Lielbritānijas vīrusa paveids jeb B.1.1.7, kas atklāts aptuveni 68% no visiem saslimušajiem. Neraugoties uz to, jau trešo nedēļu šī vīrusa varianta izplatībā nav vērojams ievērojams pieaugums.

“Tas, iespējams, norāda uz to, ka arī pārējie vīrusa paveidi Latvijā nav iznīkuši un turpina arī izplatīties,” izsaka Dr. Kloviņš.

Jāpiebilst, ka arī Lielbritānijas vīrusa variants turpina attīstīties. Tas nozīmē, ka, iespējams, tuvākā vai tālākā nākotnē uzradīsies vēl jauni vīrusa paveidi, kuriem papildus šai mutācijai būs parādījušās arī jaunas.

Vaicāts par to, kas ietekmē vīrusa mutāciju norisi, zinātnieks uzsvēra, ka pagaidām par to grūti spriest. Viņš pauž, ka teorētiski pastāv vairāki veidi, kā vīruss mutējas, kā vienu nosaucot rekombināciju (process, kad vīrusi apmainās ar ģenētisko materiālu), tomēr pateikt precīzi, kas veicinājis esošās Covid-19 vīrusa mutācijas, šobrīd  nevar. Tam trūkst zinātnisku pētījumu, kuri to varētu pierādīt.

Tāpat arī Latvijā ir tikuši reģistrēti jau 11 paraugi ar tā dēvēto Dienvidāfrikas variantu. Dr. Kloviņš uzsver, ka šim vīrusam ir raksturīga cita veida mutācija – tas nav tik lipīgs kā Lielbritānijas vīrusa paveids.

“Šis vīruss satur konkrētu mutāciju, kas samazina vakcīnu efektivitāti pret to, proti, ar šo vīrusa variantu var inficēties arī vakcinēti cilvēki,” norāda Dr. Kloviņš.

Tajā pašā laikā viņš piezīmē, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aktīvi sadarbojas ar BPSC, lai veiktu monitoringu un nodrošinātu šo atsevišķo vīrusa variantu izplatības ierobežošanu. Īpašu uzmanību veltot minētajam Dienvidāfrikas variantam.

Tāpat kā notiek vīrusa attīstība, arī zinātnieki cītīgi strādā, lai adaptētu esošās vakcīnas jaunajiem paveidiem. Kā atklāj Dr. Kloviņš šī brīža vakcīnas varētu dēvēt par “pirmā viļņa” vakcīnām, kas vērstas galvenokārt uz vīrusa izplatības mazināšanu. Tāpat arī trūkst vēl ilglaicīgu pētījumu par šo vakcīnas noturību, tāpēc zinātnieks neizslēdz iespēju, ka pēc kāda laika varētu būt nepieciešama atkārtota vakcinācija ar jaunām, pielāgotām vakcīnām.

“Šīs esošās vakcīnas ir diezgan viegli pielāgojamas, tāpēc, neraugoties uz to, ka šīs vakcīnas [kas izstrādātas pret oriģinālo Covid-19 variantu] varbūt ir mazāk efektīvas pret bīstamajiem variantiem, pielāgojot vakcīnu cīņai ar bīstamajiem variantiem, saglabāsies tāda pati aizsardzība arī pret mazāk bīstamiem paveidiem,” skaidro Dr. Kloviņš.

Turklāt zinātnieks arī uzsver, ka vakcīnu izstrādi un pielāgošanu atvieglo tas, ka pagaidām visas zināmās mutācijas Covid-19 vīrusam notiek vienā proteīnā. “Teorētiski šīs mutācijas varētu notikt vairākās vietās genomā, un tā ir ļoti laba ziņa [ka Covid-19 vīrusam tā notiek pārsvarā tikai vienā proteīnā], jo tas nozīmē, ka mums nav vienlaikus jācīnās ar vairākām problēmām,” saka Dr. Kloviņš.

Šobrīd arī noris aktīvi pētījumi, lai noteiktu, vai papildu vakcīnas deva varētu palīdzēt uzlabot vakcīnas efektivitāti pret dažādajiem Covid-19 paveidiem, īpašu uzmanību pievēršot tieši Dienvidāfrikas variantam.

Tajā pašā laikā, piemēram, Moderna un Pfizer vakcīnu ražotāji jau strādā pie plāna par papildu [trešo] vakcīnu, kas būtu pielāgota, lai uzlabotu esošās vakcīnas efektivitāti.

Arī nesen atklātajā Indijas variantā ir vērojama līdzīga mutācija kā Dienvidāfrikas paveidā. Tomēr, ņemot vērā tā neseno parādīšanos, vēl ir pāragri spriest, vai un par cik šis vīrusa paveids ir infekciozāks vai bīstamāks par jau zināmajiem vīrusa paveidiem. “Šobrīd trūkst aktuālu datu un pētījumu, lai to noskaidrotu,” atklāj Dr. Kloviņš.

Tajā pašā laikā viņš pauž pārsteigumu par to, cik ļoti īsā laikā šim vīrusa paveidam ir izdevies Indijā “izspiest citus vīrusa variantus”.

Dr. Kloviņš arī pieļauj iespējamību, ka šis vīrusa paveids varētu sasniegt Latviju. “Tad jau tas ir konkurences jautājums, ņemot vērā, ka Latvijā šobrīd dominē Lielbritānijas variants, ir jāsaprot, kādas tam [Indijas paveidam] varētu būt priekšrocības, lai izspiestu kādu no jau esošajiem vīrusa paveidiem,” secina zinātnieks.

Tāpat arī būtu nepieciešams būtiski kāpināt vakcinācijas tempu, lai neļautu nedz šādiem, nedz cita veida vīrusiem izplatīties.

Viņš norāda, ka pat ar samazinātu efektivitāti vakcīnas tomēr spēj ierobežot vīrusa paveidu transmisiju.