Sašaurinās uzņēmumu loku, kas var pretendēt uz valsts atbalstu

Ilustratīvs foto. FOTO: Marian Weyo, Shutterstock.

​Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu sašaurināt uzņēmumu loku, kas var pretendēt uz valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem.

EM bija iesniegusi izskatīšanai valdībā grozījumus noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

Ministrijā norādīja, ka kopš šā gada 6.aprīļa ir pārtraukta valstī izsludinātā ārkārtējā situācija, tādējādi virkne nozaru, kuru darbība ārkārtējā situācijā tika apturēta, patlaban var saimniecisko darbību nodrošināt.

Ņemot to vērā, EM aicināja valdību lemt par atbalsta pārskatīšanu 54 nozarēm. Pēc EM skaidrotā, minētie uzņēmumi vēl līdz jūnija vidum varēs pieteikt iesniegumus par atbalstu šā gada maijā.

No valdībā lemtā izriet, ka maijs būs pēdējais mēnesis, kad uz valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem varēs pretendēt uzņēmumi, kas nodarbojas ar grants un smilts karjeru izstrādi, kūdras ieguvi, elektroenerģijas ražošanu, elektroenerģijas tirdzniecību, ūdenssaminiecību, atkritumu savākšanu, sanitāriju, kā arī dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību.

Valsts atbalsta kritērijiem turpmāk neatbildīs uzņēmumi, kas nodarbojas ar ceļu un maģistrāļu būvniecību, dzelzceļu un metro būvniecību, ūdensapgādes sistēmu būvniecību, elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecību, hidrotehnisko objektu būvniecību, ēku nojaukšanu, būvlaukuma sagatavošanu, pētniecisko urbumu veikšanu, elektroinstalācijas ierīkošanu, kā arī cauruļvadu, apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšanu.

Atbalstu vairs nesaņems uzņēmumi, kas nodarbojas ar galdnieku darbu, grīdas un sienu apdari, krāsotāju un stiklinieku darbiem, jumta seguma uzklāšanu, kabeļu telekomunikācijas pakalpojumiem, bezvadu telekomunikācijas pakalpojumiem, pavadoņu telekomunikācijas pakalpojumiem, datorprogrammēšanu, konsultēšanu datoru pielietojumu jautājumos, kā arī datoriekārtu darbības pārvaldīšanu.

Atbalstam nevarēs kvalificēties arī uzņēmumi, kas nodarbojas ar datu apstrādi un uzturēšanu, interneta portālu darbību, nodarbinātības aģentūru darbību, cilvēkresursu nodrošināšanu, ainavu veidošanu un uzturēšanu, kombinētiem biroju administratīviem pakalpojumiem, kā arī kopēšanu, dokumentu sagatavošanu un citām specializētām biroju palīgdarbībām.

Valsts atbalstam nevarēs kvalificēties arī uzņēmumi, kas nodarbojas ar informācijas zvanu centru darbību, datoru un perifēro iekārtu remontu, sakaru iekārtu remontu, sadzīves elektronisko iekārtu remontu, mājsaimniecības piederumu, mājas un dārzu iekārtu remontu, apavu un ādas izstrādājumu remontu, kā arī pulksteņu un juvelierizstrādājumu remontu.

Tāpat valdība atbalstīja palielināt atbalsta programmas finansējumu līdz 483,8 miljoniem eiro līdzšinējo 310,8 miljonu eiro vietā.

LETA jau vēstīja, ka pagājušajā nedēļā valdības sēdē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosināja domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem.

Savukārt Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts aģentūrai LETA atzina, ka patlaban ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem. "Par atbalsta pasākumu izbeigšanu jādomā brīdī, kad vīrusa izplatība būs apturēta un vairs nebūs epidemioloģiskie ierobežojumi. Kamēr ir pandēmija, tikmēr atbalsta pasākumi ir jāsaglabā," uzsvēra Latvijas Bankas eksperts.

Uz augšu
Back