Kopš pagājušā gada rudenī Eiropas Centrālā banka (ECB) publicēja ziņojumu par digitālo eiro, publiskajā telpā izskanējuši dažādi viedokļi par to, vai un kāpēc tāds būtu vajadzīgs. Kamēr vieni pauž atbalstu, sakot, ka tas ir tikai loģisks solis, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un digitalizācijas tempus, tikmēr citi gānās, ka kriptoaktīvi jāatstāj privātajam sektoram un digitāls eiro būtu tikai jauns veids, kā pie varas esošajiem izsekot viņu gaitas.
Lai gan oficiāli tiek pausts, ka lēmums, vai sākt digitālā eiro projektu, gaidāms vien šā gada vidū, ECB priekšsēdētāja Kristīne Lagarda šā gada janvārī pieļāva, ka tas varētu notikt jau aprīlī. Turklāt izskatās, ka šaubu par to, kāds būs šis lēmums, vairs nav. ECB viceprezidents Luiss Degindoss martā intervijā Portugāles laikrakstam "Publico" apliecināja, ka "mums digitālais eiro nav izvēle, tas ir kaut kas, kas mums ir jādara".
Skaidrās naudas noriets
Jau vairākus gadus ir vērojama tendence pieaugt elektroniski veikto maksājumu īpatsvaram, un nav pārsteigums, ka Covid-19 izraisītā pandēmija šai tendencei ir piemetusi vēl pāris pagales. Līdz ar dažādiem pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumiem ir mainījušies arī cilvēku paradumi. Arvien vairāk iedzīvotāju strādā no mājām, attiecīgi arvien vairāk darījumu tiek veikti attālināti un arvien vairāk pirkumu tiek veikti tiešsaistē. Savukārt klātienē tirdzniecības vietās iedzīvotāji dod priekšroku iespējai norēķināties ar maksājumu kartēm, īpaši bezkontakta.
Tirgus un sociālo pētījumu centra "Latvijas fakti" pērn augustā veiktās aptaujas rezultāti liecināja, ka vienas nedēļas laikā viens Latvijas iedzīvotājs 68% maksājumu veic bezskaidrā, bet 32% - skaidrā naudā. Savukārt šā gada februāra aptaujas rezultāti liecina, ka skaidrās naudas maksājumu īpatsvars ir sarucis par pieciem procentpunktiem - līdz 27%.
Attiecīgi vienā nedēļā bezskaidrā naudā viens iedzīvotājs veic jau 73% maksājumu. Būtiski piebilst: lai gan samazinājies arī vidējais maksājumu skaits, ko iedzīvotāji veic vienā nedēļā skaidrā naudā (2020.gada februārī vienā nedēļā iedzīvotāji skaidrā naudā veica vidēji 4,5 maksājumus, bet 2021.gada februārī skaidrā naudā nedēļā tika veikti vidēji trīs maksājumi), bezskaidras naudas maksājumu skaits teju nav mainījies. Bezskaidrā naudā šogad februārī Latvijas iedzīvotāji vienā nedēļā veica vidēji 8,3 maksājumus, kamēr pērn februārī - vidēji astoņus maksājumus.
Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldes Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Deniss Fiļipovs atzīmē, ka pandēmija ir būtiski veicinājusi patērētāju iekļaušanos digitālajā pasaulē un veicinājusi nozīmīgas pārmaiņas e-komercijā, kuras, viņaprāt, visticamāk, būs ar paliekošu ietekmi.
"Lai gan [pērnā gada - red.] pavasarī e-komercijā tika piedzīvots būtisks darījumu skaita un apjoma kritums, 2020.gads daudzus piespieda iegūt savu pirmo tiešsaistes pirkumu pieredzi, un izrādījās, ka tas nav ne sarežģīti, ne apgrūtinoši. Nenoliedzami, tas veicinās arī sabiedrības digitālās prasmes kopumā," saka Fiļipovs.
Taču jāsaprot, ka ne visās Eiropas valstīs situācija maksājumu jomā ir identiska. Latvijā, lai gan skaidrās naudas apjoms apritē samazinās, tas joprojām ir ievērojams, tikmēr vairākas valstis jau šobrīd saskaras ar skaidrās naudas pieejamības problēmām. Piemēram, Zviedrija, kur ir bijusi ļoti strauja pāreja uz bezskaidrās naudas norēķiniem, tagad ir spiesta risināt skaidrās naudas pieejamības jautājumu. Somija, Spānija, Portugāle, Austrija un Nīderlande vismaz daļēji ar šo problēmu ir saskārušās un bijušas spiestas likumos paredzēt dažādas skaidrās naudas pieejamību garantējošas normas.
"Naudas lietošanas paradumu ziņā situācija Latvijā ir līdzsvarota, un pieprasīta ir gan skaidrā, gan bezskaidrā nauda. Ne iedzīvotāji, ne uzņēmēji nav gatavi un nemaz nevēlas atteikties no skaidrās naudas nodrošinātajām ērtībām.
Turklāt daļa sabiedrības mūsdienu tehnoloģijas nelieto vai lieto ierobežotā līmenī, arī maksājumu jomā," norāda Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms.
Viņš arī atzīmē, ka skaidrā nauda ir un paliks nozīmīgs norēķinu un uzkrāšanas instruments. "Tas, lai paliktu izvēles brīvība, tostarp būtu norēķinu alternatīvas dažādās situācijās, piemēram, kad bezskaidrās naudas norēķini nav iespējami, ir sabiedrības un tautsaimniecības drošības jautājums," uzsver Blūms.
Tāpat viņš komentē, ka bezskaidrās naudas nozīmes pieaugums ir viens no iemesliem, kāpēc pēdējos gados vērojama tendence komercbankām arvien plašāku pakalpojumu klāstu pārcelt uz interneta vidi, veidojot attālinātu saskarsmi ar saviem klientiem. Līdz ar to samazinās gan filiāļu, gan bankomātu tīkls. Rīgā tas būtiskas problēmas nesagādā, taču reģionos šis jau ir "sāpīgs process".
Uz šā fona, kad digitalizācija ir izplatījusies līdz katram mūsu ikdienas solim un pārveidojusi to, kā mēs norēķināmies, ECB atzīmē, ka laikā, kad digitālās maksājumu iespējas kļūst arvien populārākas, globālās uzņēmumu iniciatīvas digitālās naudas jomā rada privāta monopola risku, savukārt centrālo banku digitālā valūta ļautu iedzīvotājiem arī jaunajos apstākļos paļauties uz centrālo banku solījumu nodrošināt cenu stabilitāti un uzturēt drošas un modernas maksājumu sistēmas. Vienlaikus ECB uzsver, ka digitālais eiro būtu papildinājums skaidrajai naudai, nevis tās aizstājējs.
Ko par to saka iedzīvotāji un uzņēmēji?
Šā gada janvārī tika noslēgtas publiskās konsultācijas, lai apzinātu iedzīvotāju viedokli par eiro jaunās formas svarīgākajām vēlamajām iezīmēm. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 8000 fizisku un juridisku personu, tostarp, pēc Latvijas Bankā paustā, arī Latvijas iedzīvotāju atsaucība bija salīdzinoši liela. Tās rezultāti liecina, ka vairākumam (41%) Eiropas Savienības iedzīvotāju vissvarīgākā prasība ir, lai digitālais eiro nodrošinātu darījumu privātumu. Saraksta augšgalā ierindojas arī vēlme pēc drošiem maksājumiem (17%) un digitālā eiro izmantojamība visā Eiropā (10%).
Savukārt "Latvijas faktu" veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 35% Latvijas respondentu uzskata, ka digitālajam eiro jābūt kā universālam maksāšanas līdzeklim dažādos gan esošos, gan tikai topošos veidos. 25% pauž, ka tas varētu darboties kā nauda bankas kontā - līdzīgi kā līdz šim, bet 11% min, ka tas varētu darboties kā nauda elektroniskā maciņā vai kartē, kur to ieliek līdzīgi kā skaidro naudu makā. Savukārt tikai 1% atzīmē, ka tas varētu darboties līdzīgi kā, iespējams, pazīstamākā kriptovalūta "Bitcoin".
Vienlaikus jāpiebilst, ka vien nepilna trešā daļa (31%) aptaujāto bija dzirdējuši par iespējamu digitālā eiro ieviešanu nākotnē.
Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa norāda, ka apkopotie sabiedrības viedokļi, papildinot tos ar centrālo banku ekspertu atziņām, tiks izmantoti kā nozīmīgi principi, veidojot digitālās valūtas dizainu.
"Strādājot pie digitālā eiro izveides, būtisks nosacījums ir arī jaunās formas darbināšanas efektivitāte un ietekme uz vidi - digitālajam eiro veiksmīgi jāiekļaujas esošajā infrastruktūrā bez augstām papildu izmaksām," viņa piebilst.
Veselīga konkurence vai drauds finanšu nozarei
Par šo jautājumu domas dalās. Latvijas Bankas padomes locekle Zariņa skaidro, ka eiro digitālās formas nolūks ir radīt jaunas un modernas iespējas izmantot centrālās bankas naudu ikdienas norēķiniem tiem iedzīvotājiem, kas to vēlas.
"Digitālais eiro neaizstās fizisko eiro, bet papildinās to - būs naudas jauns papildu veidols, kas darbosies līdztekus jau pastāvošajai sistēmai. Līdz ar to iedzīvotāji, kuri nevēlas mainīt savus maksāšanas paradumus, izmaiņas ikdienas dzīvē līdz ar digitālā eiro ieviešanu nejutīs," atzīmē Latvijas Bankas padomes locekle.
Viņa arī pauž, ka digitālā eiro ieviešana stiprinās sabiedrības iespējas ērti un droši norēķināties digitālajā laikmetā, "kas ir īpaši svarīgi vismaz 80% Latvijas iedzīvotāju, kuri saskaņā ar "Eurostat" datiem jau šobrīd ikdienā finanšu darījumus veic internetā".
Taču, kamēr lielākā daļa parasto iedzīvotāju vēl pat nav dzirdējusi par digitālā eiro ieviešanas ideju, komercbankas jau kļūst tramīgas. Atsevišķi eksperti pauž bažas, ka digitālā eiro ieviešanas gadījumā eiropieši steigsies atvērt digitālos kontus ECB, tādējādi no saviem algas kontiem komercbankās aizpludinot triljonus eiro, bet uz šo naudu novārdzinātās eirozonas bankas ļoti paļaujas. It īpaši šajā pandēmijas radītajā situācijā, kad ir gaidāms ievērojams "slikto" aizdevumu pieaugums, jo lielas daļas uzņēmumu darbību negatīvi ietekmējusi vai pat apturējusi pandēmija.
Eiropas Banku federācija (EBF) uzsver, ka digitālajam eiro galvenokārt būtu jābūt kā risinājumam skaidri definētai, šobrīd neapmierinātai tirgus vajadzībai, kuru citādā veidā efektīvi nevar apmierināt. Turklāt tam vajadzētu dot labumu kā privātpersonām, tā juridiskajām personām un ekonomikai kopumā, izvairoties no finanšu sistēmas destabilizēšanas.
"Pirms ECB lemj par centrālās bankas digitālā eiro izlaišanu, ir jābūt ļoti skaidram, kādu labumu tas dos, nepārklājoties ar jau esošiem privāto maksājumu un noguldījumu risinājumiem," norāda federācijā.
EBF arī pauž atbalstu turpmākai informācijas apmaiņai ar ECB par digitālā eiro projektu, vienlaikus atzīmējot, ka pamatvajadzības, iespējamās un efektīvās alternatīvas, kā arī dizaina principi būtu tālāk jāizpēta kopā ar Eiropas sabiedrības pārstāvjiem kopumā. Tāpat EBF ir gatava iesaistīties, veicot papildu novērtējumus un izpēti papildus jau uzsāktajām publiskajām konsultācijām.
Komercbanku satraukums ir saprotams, ņemot vērā, ka par pīrāgu jeb iedzīvotāju un uzņēmumu ieguldījumiem tās jau šobrīd cīnās ar strauji augošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru ekspansija savukārt uztrauc ECB, jo to darbība pagaidām īsti netiek regulēta.
Digitālās valūtas laikmetu jau 2008.gadā aizsāka "Bitcoin", un laika gaitā "Bitcoin" ir pievienojušies vairāki citi kolēģi, piemēram, "Ethereum", "Litecoin", "Cardano" u.c. Lai gan pagājuši jau 12 gadi, kopš to parādīšanās, ECB tos joprojām uzskata par riskantu aktīvu, ko izmanto pelēkiem un, iespējams, arī nelegāliem darījumiem.
Taču, kā atzīmē IT kompānijas "TietoEVRY" maksājumu, zibmaksājumu un karšu vienības vadītājs Valdis Janovs, intensīvais mārketings panācis savu - pieprasījums pēc šādiem naudas instrumentiem palielinās.
"Digitālās valūtas ir pievilcīgas un piesaista arvien vairāk cilvēku, par spīti ECB mēģinājumiem atturēt no investīcijām šajā spekulatīvajā tirgū. Tāpēc visā pasaulē centrālās bankas meklē alternatīvus risinājumus fiziskās naudas nākotnei digitalizācijas laikmetā," saka Janovs.
Savukārt ECB valdes loceklis Fabio Paneta norāda, ka Eiropā lielo tehnoloģiju uzņēmumu paplašināšanās var padarīt mūs atkarīgus no tehnoloģijām, kas tiek pārvaldītas citur. "Lielās tehnoloģiju kompānijas var veicināt strauju stabilo kriptomonētu (stablecoins) ieviešanu gan iekšzemē, gan pāri robežām, kas var radīt sistēmiskus riskus un pat apdraudēt monetāro suverenitāti," pauž Paneta.
Tāpēc centralizētās bankas vēlas spert soli šajā nišā. ASV bankas "Bank of America" meitasuzņēmums "BofA Securities" pauž, ka "digitālais eiro ir preventīva ECB atbilde - "kripto kriptonīts" -, lai neitralizētu lielās finanšu kompānijas".
Tikmēr Paneta arī apliecina, ka ECB apzinās komercbanku bažas un izstrādās sistēmu, lai eiropieši masveidā neiztukšotu savus kontus, kas savukārt varētu rezultēties banku izmaksu pieaugumā un attiecīgi dārgos un neizdevīgos aizdevumu produktos. Paneta pieļauj, ka sistēma varētu ļaut digitālos eiro izmantot vietējo un starptautisko maksājumu veikšanai, bet neļaut tos izmantot investīciju vajadzībām. Tostarp viena iespēja, pēc viņa teiktā, būtu ierobežot pieļaujamo digitālo eiro apjomu uz vienu cilvēku.
"Viens no veidiem, kā to izdarīt, ļaujot digitālo eiro izmantot lieliem darījumiem, būtu pieprasīt ienākošos līdzekļus, kas pārsniedz lietotāja limitus, novirzīt uz bankas kontu," skaidro Paneta. Otrs veids būtu noteikt negatīvas noguldījumu likmes digitālajiem aktīviem, kas pārsniedz noteiktu summu.
Jāatzīmē, ka ECB nav vienīgā, kas pēta iespējas izlaist centrālās bankas digitālo valūtu. Tāpat dara, piemēram, arī ASV, bet Ķīnā sadarbībā ar komercbankām nesen jau ir sākts pilotprojekts, kura ietvaros 50 000 Pekinas iedzīvotāju ir piešķirta digitālā valūta. Jāpiebilst, ka ASV gadījumā tiek pieļauts, ka digitālā valūta varētu būt veids, kā valstij, piemēram, ar pabalstiem sasniegt tos iedzīvotājus, kuriem dažādu iemeslu dēļ vispār nav bankas konta - aplēses liecina, ka tādi ir nepilni 6% ASV iedzīvotāju.
Izaicinājumi
ECB jau pērn rudenī prognozēja, ar kādiem izaicinājumiem tā varētu saskarties, virzoties uz priekšu ar digitālā eiro projektu. Tostarp tika minēts, ka viens no izaicinājumiem būs nodrošināt darījumu privātumu, par ko atbilstoši iepriekš aprakstītajai eiropiešu aptaujai visvairāk satraucas iedzīvotāji.
No vienas puses, digitālo maksājumu pārraudzība varētu dot valdībām jaunu spēcīgu instrumentu cīņai pret noziedzību, naudas atmazgāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, no otras puses, cilvēkus arvien vairāk dara bažīgus, cik ļoti viņu darbībām internetā tiek sekots un kas ar šo informāciju tiek darīts. Protams, narkotiku tirgotāji un noziedznieki lielākoties dod priekšroku skaidras naudas anonimitātei un diezin vai cierē uz digitālo eiro kā ērtāku turpmāko norēķinu veidu, bet agri vai vēlu arī šī nauda nonāk vispārējā apritē.
Vēl pie izaicinājumiem ir minēta regulējuma izstrāde, kā arī tehnoloģiskie riski, piemēram, saistībā ar elektrības un interneta piegādi un pieejamības nodrošināšanu tiem, kas ar tehnoloģijām ir uz jūs.
Dažkārt gadās dzirdēt teicienu "Neesmu nauda, lai visiem patiktu". Digitālais eiro beidzot varētu būt tā nauda, kas tiešām kādam nepatīk.
