Plāno likvidēt LDz nopirktu un ar ukraiņu oligarhu saistītu uzņēmumu RVU "Baltija"

FOTO: Zane Bitere/LETA

Satiksmes ministrija (SM) plāno vērsties valdībā ar ierosinājumu likvidēt VAS "Latvijas Dzelzceļš" iegādātu uzņēmumu "Rīgas vagonbūves uzņēmumu "Baltija"" (RVU "Baltija"), kuras pārdevējs varētu būt bijis saistīts ar smagos noziegumos apsūdzēto ukraiņu oligarhu Dmitro Firtašu, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

2016.gadā Māra Kučinska (ZZS) valdība uzdeva "Latvijas dzelzceļam" ieguldīt 1,3 miljonus eiro, lai pielāgotu dzelzceļu NATO militārās tehnikas pārvadāšanai. Šo naudu un NATO līdzfinansējumu izmantoja, lai pārbūvētu Garkalnes staciju. Vēl pusmiljons eiro tika atvēlēts, lai vecas dzelzceļa kravas platformas pārbūvētu par tādām, uz kurām var pārvadāt amerikāņu tankus, kā arī izgatavotu iekārtas kravas nostiprināšanai.

Aizbildinoties ar šo vajadzību, "Latvijas dzelzceļš" nolēma pirkt mazu, neveiksmīgi strādājošu firmu RVU "Baltija". Bijušā "Latvijas dzelzceļa" prezidenta Uģa Magoņa laikā dzelzceļš jau bija ieguldījis firmā, tai piešķirot īpašumu Daugavpilī. Valdība atļāva dzelzceļam pirkt kompāniju par 330 000 eiro.

Lēmums valdībā nebija vienbalsīgs. Medijos darījums tika dēvēts par savādu, taču "Latvijas Dzelzceļš" visas bažas noraidīja, sakot, ka RVU "Baltija"" ir unikālas zināšanas un ģeniāls biznesa plāns.

Formāli RVU "Baltija" uzdevumu izpildīja - pārbūvēja desmit kravas platformas, tam iztērējot divreiz lielāku summu par solīto. Taču izgatavotie stiprinājumi izrādījās brāķis un netiek izmantoti.

5

Raidījumā pauda, ka uzņēmums visus šos gadus darbojies kā čaula un reālu darbību nav veicis, bet caur to izlaisti 900 000 eiro.

Nevienu no darbiem uzņēmums pats neveica, bet pasūtīja citām firmām, savukārt pašā RVU "Baltija" visus šos gadus bijis viens darbinieks - tās vadītājs Guntis Innuss, kurš tagad aizgājis no darba "Latvijas dzelzceļa" koncernā.

Tagad Satiksmes ministrija gatavojas valdībā iesniegt lēmumu par RVU "Baltija" likvidēšanu.

RVU "Baltija" dzelzceļš 2016.gadā nopirka no Lielbritānijas pilsoņa Ģeorgija Česnokova, par kura naudas izcelsmi toreiz nekas neesot bijis zināms. "Nekā personīga" skaidroja, ka pastāv Česnokova saistība ar Austrijā arestēto ukraiņu oligarhu Firtašu.

Česnokovs bijis Lielbritānijas kompānijas "Longridge Capital Limited" direktors. Kopā ar viņu uzņēmuma vadībā bija Deniss Slobodjans. Viņš ir Firtaša dibinātā fonda "Firtash Foundation" vadītājs. Fonds 2017.gadā tika likvidēts. Česnokovam Latvijā piederēja vēl divas firmas, kuras darbu pārtrauca ap to pašu laiku, kad Česnokovs "Latvijas Dzelzceļam" pārdeva ražotni Daugavpilī.

Raidījumā uzsvēra, ka

gan Latvijas biznesu slēgšana, gan Firtaša fonda likvidēšana sakrīt ar laiku, kad ASV oligarham tika uzrādīta apsūdzība korupcijā un darījumos ar Krievijas organizētās noziedzības grupējumiem.

5

Viņa zināmie aktīvi Eiropā tika arestēti. Firtašs Austrijā arestēts 2014.gadā saistībā ar ASV apsūdzībām par korupciju darījumos Indijā.

Firtašs bija viens no svarīgākajiem prokremliskā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča sponsoriem. Savukārt

pie bagātības viņš tika, pateicoties darījumiem, kas raidījuma ieskatā nevarēja notikt bez Krievijas prezidenta Vladimira Putina akcepta.

5

Firtaša kompānija "RosUkrEnergo" gāzi no krievu "Gazprom" iepirka zem tirgus cenas, četros gados vien ļaujot nopelnīt trīs miljardus dolāru.

Valsts drošības dienests un Satversmes aizsardzības birojs raidījumu informēja, ka šīm iestādēm valdība nav lūgusi viedokli par dzelzceļa darījumu ar Česnokovu. Jautājums esot Militārās izlūkošanas un drošības dienesta kompetencē, kas gan atbildi nesniedza.

Uz augšu
Back