Rūpniecība spēj pārdot. Vai tā spēs saražot?

FOTO: Ieva Leiniša / LETA

Ražošana martā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga nedaudz, taču nozaru noskaņojuma dati un ekonomiskās tendences pasaulē liecina, ka aprīlī kāpums paātrināsies. Arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībai apstākļi būs labvēlīgi, taču tās rādītāji visdrīzāk nebūs spoži uz ES kopējā fona un salīdzinājumā ar Lietuvu, raksta "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. 

Pieprasījuma apstākļi lielākajā daļā nozaru ir labi, par ko liecina arī nozares apgrozījuma kāpums (faktiskajās cenās) par 14,3% salīdzinājumā ar pērno martu. Diemžēl šo situāciju izmantot traucē iepriekšējo gadu vājie panākumi investīciju piesaistē lielā daļā Latvijas pilsētu un novadu – situācija, ko kļūst arvien vieglāk pamanīt uz atsevišķo patīkamo izņēmumu fona.

Apstrādes rūpniecības izlaide martā pieauga par 0,6% salīdzinājumā ar februāri un par 3,8% salīdzinājumā ar pērnā gada martu. Apakšnozaru dati ir kontrastaini kā laika apstākļi šajā pavasarī.

Ir nozares, kurās spoži pieauguma skaitļi ir drīzāk kā spoguļattēls iepriekšējā gada “avārijām”, tāda ir apģērbu ražošana, kurā kāpums salīdzinājumā ar pērno martu ir par 33,1%, arī kopumā 1. ceturksnis ir ar ļoti iespaidīgu 22,4% kāpumu.

2

Arī mašīnbūves nozarēm, no kurām divās martā gada kāpums pārsniedza 20%, piepalīdzēja bāzes efekti, taču šeit tas ir drīzāk ilglaicīga progresa vainagojums. Vislielākā bēdu ieleja šobrīd ir iekārtu remonts un uzstādīšana (martā kritums par 34,1% gada griezumā), kur noieta tirgu samazinājusi tranzīta un aviācijas krīze.

Diemžēl turpinās izlaides samazināšanās pārtikas pārstrādē (par 2,9% martā un par 4,5% 1. ceturksnī). Jau ilgi gaidu, kad ambiciozie apakšnozaru līderi – "Dobeles Dzirnavnieks", "Food Union", "Karavela", "Orkla", "Forevers" un vēl daži citi sāks noteikt pārtikas ražošanas kopējo statistisko toni un tonusu, bet acīmredzot jāapbruņojas ar pacietību. Kopējos skaitļus joprojām ietekmē uzņēmumi, kuru stratēģija ir lēnām vilkt dzīvību, kamēr to ražošanas vietās vēl ir pieejams lēts darbaspēks.

Reti kura nozare pēdējā laikā sagādājusi vēl vairāk patīkamu emociju nekā ķīmijas rūpniecība, gan ar spilgtām uzņēmumu ziņām, gan kopējiem rezultātiem, kas martā un 1. ceturksnī pieauga attiecīgi par 15,8% un 12,1%. Ražošanu ir atsācis vēsturiskā nozares līdera tradīciju turpinātājs "Dzintars Production", kam gan būs ļoti jāpiepūlas, lai atgūtu vadošo lomu, jo "Madara Cosmetics" apgrozījums šī gada 1. ceturksnī audzis par 38% jau no tā ļoti iespaidīgās bāzes.

Ražošanas kāpums martā būtu bijis krietni straujāks, ja nebūtu gadījies mazs klupiens kokapstrādē, kur ražošana salīdzinājumā ar februāri samazinājās par 4,1%, saglabājot minimālu (1,3%) pieaugumu gada griezumā.

Nozares noskaņojuma dati, kas jau ir pieejami arī par aprīli, signalizē, ka turpmākajos mēnešos tās rezultāti būs atbilstoši valdošajai ažiotāžai šīs nozares tirgos pasaulē.

2

Kokrūpniecībā kopējais noskaņojums ir vislabvēlīgākais kopš 2007. gada februāra, kaut tikai pirms gada tas bija zemākajā punktā kopš 2009. gada aprīļa. Tuvākās nākotnes ražošanas apjomu prognozes ir visoptimistiskākās kopš 2012. gada decembra. Nozare arī prognozē strauju nodarbinātības kāpumu, bet produktu pārdošanas cenu vērtējums ir vēsturiski visaugstākais.

Mežsaimniecības un kokapstrādes devums reģionu ekonomikā ir milzīgs, vairākos topošajos novados tās veido vairāk nekā pusi no uzņēmumu nopelnītā eksportā uz pārējo Latviju un pasauli. Tādi ir Smiltenes, Gulbenes, Alūksnes, Aizkraukles, Ventspils un Rēzeknes novadi.

Tālākā nākotnē šiem novadiem ir jādiversificē ekonomika, lai samazinātu šādas specializācijas makroekonomiskos riskus un dažādotu ienākumu palielināšanas iespējas. Tiem būs arī jāpielāgojas ciršanas ierobežojumu ietekmei, kas drīzāk kļūs stingrāki, jo politika arvien vairāk atspoguļos no meža nozares tiešā veidā maz atkarīgo lielpilsētu iedzīvotāju vērtības, kā arī ārējo ietekmi.

Diemžēl dalītas jūtas šobrīd rada nākotnes zīmes metālapstrādē, mašīnbūvē un elektronikā – nozarēs, kuras var dot vislielāko pienesumu reģionu ekonomiku diversifikācijā. No vienas puses, to jaunākie ražošanas rādītāji ir lieliski, tāpat arī pēdējo piecu gadu kopējais stāsts. Diemžēl neredz lielu optimisma dzirksti to noskaņojuma indeksos.

Vidējais rādītājs šajās nozarēs (C.24 - C.30 nozares NACE klasifikācijā) aprīlī bija gandrīz tāds pats kā iepriekšējo 10 gadu vidējais (-3 pret -5), turpretim ES vidējais garastāvokļa mērījums aprīlī bija +10 punkti, bet ilgtermiņa vidējais – tieši tāds kā Latvijā. Šajās nozarēs ir liela investīciju aktivitāte Kurzemes pilsētās – pirmkārt, Liepājā, arī Ventspilī un Saldū.

Taču ar to nepietiek, viens reģions nevar nodrošināt šo nozaru attīstību. Vāji ir investīciju piesaistes darba rezultāti Latgales pilsētās, kurās ir liels bezdarbs, turklāt dzelzceļa pārvadājumu krīze draud situāciju vēl pasliktināt. Ja par Rīgu var teikt, ka tās ekonomikas attīstību var nodrošināt pakalpojumu eksports, tad pārējos reģionos bez rūpniecības attīstība nav iespējama. Savukārt vislielākais ilglaicīgās izaugsmes potenciāls rūpniecībā ir tieši inženierijas nozarēs.

Tuvojas pašvaldību vēlēšanas un vairāku Latvijas reģionu iedzīvotājiem būtu vērts uzdot saviem pārstāvjiem jautājumus par to, kā tieši viņi redz savu pilsētu un novadu nākotni.

2
Uz augšu
Back