Zinātnieki beidzot noskaidrojuši, cik burbulīšu ir alus glāzē

Alus FOTO: Unsplash

Kad tu glāzē lej alu, tad virspusē paceļas balta putu cepure, kuru strauji papildina sīka burbulīšu gūzma, liekot cepurei kļūt aizvien lielākai un putojošākai. Liekas, ka glāzē ir bezgalīgs daudzums burbulīšu, tomēr tā vis nav.

Ķīmiskās fizikas profesors Žerārs Ližers-Belērs iepriekš jau nodarbojies ar līdzīgi svarīgām lietām un skaitījis burbulīšus šampanieša glāzēs, aplēšot, ka vienā glāzē ir aptuveni viens miljons burbulīšu. Tagad pētnieks ielūkojās arī alus glāzēs un atklāja, ka tajās ir divas reizes vairāk burbulīšu nekā šampanieša glāzē, proti, līdz pat diviem miljoniem burbulīšu puspintes glāzē.

Arheoloģiskie pierādījumi rāda, ka cilvēki dara un dzer alu jau vismaz 5000 gadu, tomēr pastāv liecības, ka tas darīts pat pirms 13 tūkstošiem gadu. Šis dzēriens ir populārākais alkoholiskais dzēriens pasaulē, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “ACS Omega”.

Nav melots, jo katru gadu visā pasaulē tiek saražoti aptuveni 200 miljardi litru šā burvīgā un uzmundrinošā dzēriena. Burbulīši un brangas putas ir neatņemama alus sastāvdaļa. Šķiet, tieši tas mudinājis pētnieku ķerties klāt burbulīšu skaitīšanai.

“Šķiet tikai derīgi vairot mūsu zināšanas par to, kā veidojas šie burbulīši, kāds ir to izmērs un visbeidzot – cik daudz burbulīšu izveidojas alus glāzē dabiskā degazācijas procesa laikā,” izdevumam "Live Science" stāstīja Ližers-Belērs.

5

Alus parasti tiek gatavots no četrām sastāvdaļām – iesala graudiem, apiņiem, rauga un ūdens -, kas pēc tam fermentējas. Procesā noārdās ogļhidrāti, radot alkoholu, cukurus un oglekļa dioksīdu (CO2). Kad alus tiek pildīts pudelēs vai bundžās, tiek pievienots papildu CO2, kas rada spiedienu attiecīgajā iepakojumā. Kad pudele vēlāk tiek attaisīta, šķidrums tajā kļūst superpiesātināts ar CO2, kas savukārt izdalās sīkos burbulīšos.

Pētījumā zinātnieki izmantoja 250 mililitru tilpuma pudeles, kurās bija 5% stiprs alus. Tas tika liets 500 mililitru glāzēs 6 grādu pēc Celsija augstā temperatūrā. Pētnieki zināja, ka kopējo burbulīšu skaitu ietekmēs trīs faktori: CO2 koncentrācija glāzē, burbulīšu lielums un punkts, kad burbulīši pārstāj veidoties jeb alus vienkārši  “atšālējas”.

Arī sīkas glāzes nepilnības var palīdzēt rasties CO2 burbulīšiem, noskaidrojās pētījumā. Savukārt paceļoties augstāk, burbulīši kļuva lielāki. Beigu beigās zinātnieki vienā alus glāzē saskaitīja no 200 tūkstošiem līdz diviem miljoniem burbulīšu.

5

Zinātnieki saka, ka šis pētījums nebija paredzēts tikai, lai skaitītu burbulīšus, bet arī, lai pētītu, kā dzērieni uzvedas dažādos apstākļos, kas savukārt var ietekmēt to garšu.

“Mēs domājam, ka alus industrija varētu tikai iegūt, uzzinot vairāk par burbulīšu zinātni,” piebilda Ližers-Belērs.

Uz augšu
Back