Pirms vairāk nekā trim gadiem “Nekā personīga” atklātās afēras rezultātā OIK licenci zaudēja vairāki desmiti komersantu. Ekonomikas ministrija deva tiesības saņemt miljonus lielu valsts atbalstu ražotājiem, kas zaļās enerģijas stacijas nebija uzbūvējuši un testus izgājuši, viltojot dokumentus.
Pēc “Nekā personīga” raidījumiem policija sāka kriminālizmeklēšanu, un dažās lietās komersantiem pieņemti nelabvēlīgi tiesas spriedumi. Taču gandrīz gadu virsprokurors Sergejs Noviks kavējās uzrādīt apsūdzības uzņēmējiem par septiņām neuzbūvētām stacijām Vidzemē. Aprīlī Noviks izbeidzis lietu daļā par krāpšanu; turklāt aizliedzis šai lietā cietušā intereses pārstāvēt Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB).
”Mūs tagad apsūdz likumu neievērošanā – tas ir absurds! Stacijas top!” Tā 2017.gada rudenī uzreiz pēc ”Nekā personīga” atklātā par šmaukšanos ar OIK licencēm laikrakstam ”Latvijas Avīze” sašutis stāstīja Andis Dābols - četru uzņēmumu valdes loceklis. Viņa pārstāvētās firmas bija to ekskluzīvo atļauju saņēmēju vidū, kam Ekonomikas ministrija ļāva ražot elektrību par četrkārt paaugstināto cenu un zaļajām stacijām togad bija jāsāk strādāt. Bet Dābola pārstāvētās firmas, līdzīgi vēl trim kompānijām Vidzemē, Ekonomikas ministrijai bija iesniegušas apliecinājumus, ka siltumu un elektrību ražo, bet patiesībā testus izgāja ar pārvietojamā konteinerā ievietotu ģeneratoru ar daudzkārt mazāku jaudu, nekā minēts licencē. Pēc testa iziešanas zilais konteiners pazuda, bet koģenerācijas staciju vietā pletās tukšas pļavas un laukumi.
Komersanti uzstāja, ka šmaukšanās nav notikusi, bet tas bijis legāls veids kā atļaujas, kas vēlāk nestu miljonus no valsts kabatas, noteiktajā termiņā nepazaudēt.
”Kvotas saglābšana, sauksim viņu tā, obligātā iepirkuma, es nedaru neko nelikumīgu. Tai ziņā, lai, teiksim, tagad brutāli šmauktos. Nezinu, atvestu iekārtu, kas neatbilst nekam. Arī ”Sadales tīkls” neļauj,” tā 2017.gada oktobrī teica Dābols.
Šādai komersantu interpretācijai par Ministru kabineta noteikumiem nepiekrita Valsts policija un sāka lietu par krāpšanu lielā apmērā un dokumentu viltošanu pret uzņēmumu valdes locekļiem Andi Dābolu, Armandu Zemīti un Uldi Laizānu.
Policija uzskatīja, ka šīs personas, izmantojot Ekonomikas ministrijas uzticēšanos, ar viltu mēģināja iegūt tiesības uzņēmumiem uz 10 gadiem tirgot elektrību par valsts garantētu summu lielā apmērā obligātā iepirkuma ietvaros.
Valsts Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks Raitis Kalnačs 2020.gada jūnijā pauda: “Šajā lietā ir dzelžaini pierādījumi. Dabā fiksēts, ka šīs koģenerācijas stacijas nav izbūvētas, pēc dokumentiem, tās jau skaitās nodotas (ekspluatācijā) jau pirms vairākiem gadiem. Visi ir uzņēmuma amatpersonas, valdes locekļi vai pilnvarotās personas, un sods, ko krāpšana paredz, maksimāli ir līdz 12 gadiem cietumā, jo tas ir sevišķi smags noziegums.”
Arī Administratīvā tiesa, kas analizējusi tai skaitā kriminālprocesā iesaistītās firmas prasību par licences anulēšanu, apraksta komersantu darbības kā maldinošas: ”(..) faktiski tika īstenota darbības imitācija, kas saistīta ar īslaicīgu koģenerācijas un siltuma ģeneratora pieslēgšanu, kas pēc būtības ir maldinoša rakstura. Šādu darbību vienīgais mērķis bija saglabāt tiesības, kas piešķirtas ar sākotnējo lēmumu. Darbību mērķis nekādā veidā nav saistāms ar faktiski funkcionējošas koģenerācijas stacijas izveidi. Līdz ar to šādu darbību prettiesiskums ir acīmredzams.”
Uz ”Nekā personīga” izgaismotā skandāla brīdi visām krimināllietā iesaistītajām firmām atļaujas saņemt valsts atbalstu bija spēkā. Licences anulēja vairākus mēnešus pēc raidījumiem. Uzņēmējiem nekas neliedza deklarēties kā parastam elektrības ražotājam, kas valsts atbalstu negūst. Taču pēc vairākiem gadiem, lietā iesaistītās firmas vai nu likvidētas, bankrotējušas, vai nekādu saimniecisku darbību neveic. Kas ļauj secināt, ka viss to bizness bija orientēts uz valsts miljonu saņemšanu. Un pēc policijas domām šīs tiesības bija gūtas noziedzīgā ceļā.
Šā gada 16.aprīlī Vidzemes apgabala prokuratūras virsprokurors Sergejs Noviks izbeidzis kriminālprocesu daļā par krāpšanu pret visiem trim uzņēmējiem. Un apsūdzība par dokumentu viltošanu celta tikai pret vienu- Andi Dābolu.
BVKB direktore Svetlana Mjakuškina norāda: “Viņš nav saprotams un mums nav pieņemams.”
BVKB pērn pārņēma no Ekonomikas ministrijas visu zaļo staciju uzraudzību, un šai lietā bija cietušais. Birojs ir neizpratnē par virsprokurora Sergeja Novika lēmumu. Jo uzņēmēju nodoms bijis ar viltu iegūt valsts garantētus naudas līdzekļus. Tādējādi bijis pietiekams pamats secināt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Birojs savu viedokli aizstāvēt tiesā vairs nevarēs, jo virsprokurors Noviks atņēmis tam šajā lietā cietušā statusu.
“Lēmums par to, ka izbeigt daļā, bija pieņemts burtiski dažas dienas pirms tam, kad mums tika noņemts cietušā statuss. Mums kā Latvijas Republikai, jo mēs pārstāvam valsti. Kas nozīmē, ka mums tālāk ir liegtas tiesības piedalīties kriminālprocesā. Šādā veidā mūsu tiesības ir ierobežotas un neļauj mums pilnvērtīgi pārstāvēt Latvijas Republikas intereses,” saka Mjakuškina.
Birojs prokuratūras Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļai iesniedzis sūdzību, kurā lūdz atcelt virsprokurora Novika lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu daļā un lūdz atjaunot savas kā cietušā tiesības.
Virsprokurors Sergejs Noviks nepiekrita intervijā izklāstīt savus argumentus lietas izbeigšanai daļā par krāpšanu. Jo lēmums vēl neesot stājies spēkā un ir pārsūdzēts amatā augstākam prokuroram.
“Un mēs ceram, ka mūsu sūdzība pēc būtības tiks izskatīta. Un tiks pieņemts savādāks lēmums,” norāda Mjakuškina.
Ekonomikas ministrijas amatpersonu nepietiekamas uzraudzības dēļ daudzām zaļajām stacijām tika sniegts nepamatots valsts atbalsts. Arī par to sākta izmeklēšana, un mums zināms, ka drīzumā šo kriminālprocesu policija nodos prokuratūrai vajāšanai. Apsūdzības lūgs uzrādīt trim ministrijas amatpersonām.