Varētu domāt, ka iepriekš kriptovalūtu investori dzīvojuši ar moto “dzīvojam tikai vienreiz”. Jā, ja kriptovalūtas vērtība dienas laikā nokrītas par 10% un vēlāk atgūstas, tad nekādu problēmu nav. Bet ko darīt, ja kritpovalūtas cena dienas laikā zaudē trešdaļu vērtības, bet mēneša griezumā šis rādītājs ir pat 50%? Iespējams, ka šajā gadījumā jau var runāt par paniku, vēsta “The Guardian”.
Kritpovalūtu cienītājiem ikviens brīdis, kad krītas tās vērtība, ir kā jauna iespēja iegādāties bitkoinus vai kādu citu digitālo valūtu. Tomēr citiem cilvēkiem, kuri ar kriptovalūtām nav īpaši saistīti, ievērojamie “Bitcoin”, “Ethereum” un citu kriptovalūtu vērtību kritumi liek domāt par kārtējiem spekulāciju viļņiem un iespējamām neveiksmēm.
“Ja redzi reklāmu ielās ar “Bitcoin”, var likties – šis ir īstais laiks, kad iegādāties bitkoinus. Nē, ir laiks domāt, ka ballīte beigusies un nauda dodas mājās,” raksta “The Guardian” apskatnieks Nils Pretlijs.
Ļoti iespējams, ka ballīti varētu būt izbeigusi Ķīnas Tautas banka, kā arī kriptovalūtu entuziasts, miljardieris Īlons Masks. Negaidīta un visai nereāla kombinācija. Masks februārī paziņoja, ka viņa vadītais uzņēmums “Tesla” pieņems kā maksāšanas līdzekli bitkoinus un turklāt – investēs kriptovalūtā vairāk nekā miljardu dolāru. Tomēr pagājušajā nedēļā Masks aizdomājās par “Bitcoin” ieguves negatīvajām sekām uz apkārtējo vidi un pārdomāja.
Kas attiecas uz Ķīnas banku, tā aicināja citas bankas un finanšu insitūcijas vairs nepieņemt digitālās monētas, norādot, ka “tās nav īsta valūta”.
“Ja skatāmies uz kriptovalūtām, tad tās tiek uzlūkotas kā aktīvi vai inflācijas kavēklis, un tām nav noteikta maiņas kursa, ko izmantot kā mērauklu. Tas pats attiecas arī uz zeltu, kas tiek uzskatīts par kriptovalūtu galveno konkurentu, tomēr zelts par ļoti lielu vērtību tiek uzskatīts vairākus simtus gadu. No ilgtspējas viedokļa skatoties, datora koda virknes ir relatīvi jauna un mazattīstīta nozare,” norāda Pretlijs.
Pagaidām, kad “Bitcoin” cena lēkā kā jo-jo un tā izmantošana ikdienas dzīvē, maigi izsakoties, ir visai ierobežota, ir skaidrs, ka centrālās bankas nebūs ar mieru pielāgot monetāro sistēmu kriptovalūtām. Piemērs ir jau iepriekš pieminētā Ķīna, kas bitkoinus un tamlīdzīgas valūtas neuzskata par īstu valūtu. Lai arī kriptovalūtu pamatā esošā blokķēžu tehnoloģija ir tiešām lieliska un tai nākotnē var būt pielietojumi, arī šai nozarei ir nepieciešams regulējums.
Pastāv iespēja, ka pēc šīs nedēļas drāmas nākamnedēļ redzēsim kriptovalūtu atkopšanos. Tomēr izteikt kādas precīzas prognozes ir pāragri, jo kriptovalūtu tirgus ir ļoti neprognozējams.
Masks, ļoti iespējams, sāk nožēlot savu iepriekš ieņemto pozīciju attiecībā uz “Bitcoin”, arī pašam veicinot tās vērtības pieaugumu ar saviem tvītiem par “kompānijas ”Tesla” dimanta rokām”, liekot noprast, ka kompānija nepārdos iepriekš iegādātās digitālās monētas.
Viņam ir viegli to teikt - “Tesla” piederošie bitkoini viena miljarda dolāru vērtībā ir aptuveni 5% no uzņēmuma kases apjoma.
“Tiem, kuri investējuši bitkoinos ilgtermiņā, psiholoģija noteikti mainīsies, jo radīsies bažas par iespēju “kārtīgi apdedzināties”. Pieļauju, ka trešdiena varētu būt pagrieziena punkts,” norāda Pretlijs.
Trešdien “Bitcoin” zaudēja aptuveni trešo daļu savas vērtības. Ievērojamais kritums saistāms ar Ķīnas Tautas bankas paziņojumu, kas aizliedz izmantot kriptovalūtu norēķinos. Tāpat liels trieciens ir kompānijas "Tesla" lēmums atteikties no bitkoinu izmantošanas.
Pagājušajā mēnesī “Bitcoin” sasniedza jaunu vērtības rekordu – pārsniedzot 62 700 dolāru par vienu vienību. Tomēr tagad bitkoins ir zaudējis aptuveni pusi no tā vērtības, tagad tai esot ap 36 tūkstošiem dolāru. Arī Ķīnas oficiālās varas iestādes brīdinājušas, ka “Bitcoin” nedrīkst izmantot norēķinos, kā arī investoriem nevajadzētu nenodarboties ar bitkoinu spekulāciju.
