Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzkrājumus joprojām labprātāk "glabā zeķē" (23)

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Publicitātes foto

Piektā daļa jeb 20% Latvijas iedzīvotāju savus naudas uzkrājumus nevēlas uzticēt ne bankām, ne citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, izvēloties savus uzkrājumus glabāt mājās, skaidrā naudā, liecina "Expobank" sadarbībā ar pētījumu kompāniju "Norstat" veiktās aptaujas dati.

Aptaujāto respondentu vidū gandrīz trešdaļa – 30% norādījuši, ka savus uzkrājumus veido vienkārši bankas kontā, neizmantojot nekādas noguldījumu vai investīciju iespējas. 11% aptaujāto uzskata, ka labākais naudas uzkrāšanas veids ir ieguldījumi nekustamajā īpašumā, 9% izvēlējušies naudu krāt 3. pensiju līmenī, 7% iedzīvotāju ir depozīta konts bankā, tikpat daudz izmanto arī uzkrājošo apdrošināšanu.

Depozīta kontus naudas uzkrāšanai biežāk izvēlas cilvēki 40 līdz 49 vecumā (10%), personas ar augstāko izglītību (8%) un ārpus pilsētām dzīvojošie (10%). Pētot respondentu sniegtās atbildes par nodarbošanos, secināts, ka depozīta kontiem savu naudu visbiežāk uztic pensionāri (10%).

Savukārt skaidrā naudā uzkrājumus visbiežāk veido jaunieši līdz 30 gadu vecumam (30%), pilsētās dzīvojošie (23%) un personas ar pamatizglītību (49%).

“Aptaujas dati parāda, ka cilvēki domā par nākotni, proti – veido uzkrājumus, taču liela daļa joprojām nedod iespēju savai naudai “strādāt” un nest peļņu, glabājot savas finanses vai nu mājās vai vienkārši bankas kontā. Šāda uzkrājumu veidošana ir ne vien nedroša, bet arī neefektīva. Naudas būtība ir būt apritē un veidot ienākumus, nevis kā skaistai rotai glabāties skapī,” komentē "Expobank" valdes priekšsēdētājs Rolands Legzdiņš.

Kā norāda "Expobank" valdes priekšsēdētājs, lai arī 20% iedzīvotāju nevēlas savu naudu uzticēt bankām vai citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, tai pašā laikā 66% aptaujas dalībnieku saka, ka viņi uzticētos pilnībā attālinātam termiņnoguldījuma izveidošanas procesam bankā – sākot ar konta atvēršanu un līguma slēgšanu, beidzot ar nopelnīto procentu saņemšanu.

Aptaujas dalībniekiem arī tika vaicāts, vai pilnībā attālināts termiņnoguldījuma izveidošanas process mudinātu viņus uzkrāt naudu bankā, uz ko vairāk nekā 30% atbildējuši, ka pilnībā vai daļēji tas mudinātu veidot uzkrājumus bankā. Kā pauž bankas pārstāvis,

“šeit veidojas tāds zināms paradokss – cilvēki labprāt izvēlas un atbalsta banku un citu uzņēmumu pakalpojumu saņemšanu attālināti, tai skaitā bezskaidras naudas norēķinus un elektronisku dokumentu apriti, bet naudu tik un tā labāk glabās “zeķē”.”

Viņš aicina iedzīvotājus rūpīgāk papētīt banku piedāvājumus termiņnoguldījumiem un nebaidīties izmantot šo pakalpojumu, turklāt ieguldījumu drošību bankās nodrošina Noguldījumu garantiju likums.

Aptauju par iedzīvotāju attieksmi pret finanšu tehnoloģiju risinājumiem "Expobank" veica sadarbībā ar pētījumu centru "Norstat" šā gada februārī. Aptaujā piedalījās 1400 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Komentāri (23)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu