Pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu ietekmē vissmagāk cietusi tūrisma un ar to saistītās nozares. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pagājušajā gadā Latviju apmeklēja 3,2 miljoni ārvalstu ceļotāju, kas ir par aptuveni 60% mazāk nekā 2019. gadā, bet viņu izdevumi samazinājās pat par 70%.
Tieši tādēļ rodas jautājums par to, kādas perspektīvas ir tūrisma un viesmīlības nozarei pandēmijas apstākļos un kas būtu nepieciešams, lai spētu atgūties no šā “nokdauna”.
Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes loceklis Ēriks Lingebērziņš norāda, ka Latvija tik tiešām ir pieredzējusi ievērojamu ārvalstu tūristu skaita kritumu pagājušajā gadā un, raugoties uz ienākošā tūrisma struktūru, varam redzēt, ka 2020.gada vasarā Lietuva, Igaunija un Somija veidoja ievērojamu daļu no ārvalstu tūristu skaita Latvijā.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, visvairāk Latvijā ieradās ceļotāji no Lietuvas (1,3 milj.), Igaunijas (800 tūkst.), Krievijas (300 tūkst.), Polijas (147 tūkst.) un Vācijas (100 tūkst.).
“Kā atceramies, tas bija iespējams tāpēc, ka Latvija un citas Baltijas valstis bija pirmās, kuras drošos apstākļos, ņemot vērā tā brīža epidemioloģisko situāciju, atļāva ceļošanu. Šobrīd situācija ir atšķirīga un, saglabājoties nebūtiskas ceļošanas ierobežojumiem, ārvalstu tūristu skaita deficītu izjūt visa tūrisma nozare Latvijā,” norāda Lingebērziņš.
Vienlaikus ir jāņem vērā šī brīža situācija kopumā Eiropas Savienībā, kur ir vērojami ļoti nopietni centieni rast risinājumus starptautiskā tūrisma plūsmas atjaunošanai šovasar, joprojām esot pandēmijas apstākļiem.
Savukārt Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste pauž, ka pagājušajā gadā Rīga, kas ir tūrisma nozares "mugurkauls", Covid-19 krīzē cieta visvairāk.
“Labā ziņa - mēs nevaram runāt, ka visā valstī situācija ir bijusi vienlīdz smaga. Ir uzņēmēji Latvijas reģionos, kam 2020. gads ir bijis labākais gads darbības vēsturē. Tas parāda, cik nozīmīgs nozarei bija tā saucamais Baltijas burbulis, ko papildināja galvenokārt tūristi no Somijas. Pateicoties valsts sniegtajam atbalstam, ceru, nu jau varam teikt - nozare ir izdzīvojusi un cerīgi skatās uz EK lēmumu par "Zaļā sertifikāta" ieviešanu, kas palīdzēs atcelt "nebūtiskās" ceļošanas principu un dos iespēju Latviju bez pašizolācijas noteiktajām 10 dienām apmeklēt visiem, kas ir vakcinēti un izslimojuši Covid-19,” norāda Graikste.
Protams, nozares atjaunošanās notiks pakāpeniski, atkarībā no tā, cik drīz būs iespējams sniegt spa, labjūtes, konferenču, pasākumu, restorāna pakalpojumu, tai skaitā brokastis tradicionālā veidā - restorānā vai brokastu zālē.
“Uzskatām, ka Eiropas Padomes 20.maijā pieņemtajiem “Ieteikumiem ES dalībvalstīm par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu” ir jākalpo par pamatu starptautiskā tūrisma atjaunošanai, un gaidām, ka šiem ieteikumiem sekos arī Latvija.
Tāpēc jautājums, vai tūrisma un viesmīlības nozarei pandēmijas apstākļos vispār ir nākotne, nav aktuāls.
Jautājums šobrīd ir par apstākļiem, kādos tūrisma nozare var atsākt darbu un turpināt savu attīstību, un kāda jau tuvākajā laikā būs kārtība, kas ļaus ceļot, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, un kā tā tiks uzraudzīta.
Eiropas Savienības Covid-19 sertifikāts ir risinājums, kura ieviešana jau tuvākajā laikā kalpos par pamatu nozares atjaunošanai,” skaidro Lingebērziņš.
Viņš bilst, ka situācija 2020.gada vasarā un pieprasījuma tendences pēc tūrisma pakalpojumiem gan Latvijā, gan Eiropā, gan pasaulē liecina, ka tūrisma un viesmīlības nozarei ir nākotne un tuvāko gadu laikā ir sagaidāma nozares atjaunošanās un turpmāka attīstība, kāda tā ir bijusi laika posmā no pagājušā gadsimta vidus.
Tūrisma nozare visu pandēmijas laiku ir atbildīgi izturējusies pret epidemioloģiskās drošības jautājumiem un Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, nākusi ar priekšlikumiem un aicinājusi rast risinājumus drošas darbības atjaunošanai. Ceļošana un ar viesmīlību saistītie pakalpojumi mūsdienu sabiedrībā ir kļuvuši par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, un arī šobrīd redzam, ka tieši pieprasījums pēc tūrisma un ar to saistītajiem pakalpojumiem rada pamatu pozitīvai nākotnes perspektīvai gan ienākošajā, gan izejošajā tūrismā.
Kā diversificēt riskus un kļūt interesantākiem pašmāju ceļotājiem?
Graikste pauž, ka, runājot konkrēti par 2020. gadu un situāciju saistībā ar Covid-19, nav pamata uzskatīt, ka pie ārvalstu tūristu skaita samazinājuma ir novedusi uzņēmēju nezināšana vai neprasme.
“Kā redzam, iepriekšējie gadi rāda nozares pastāvīgu izaugsmi - tātad katrs sektors savā jomā ir darbojies veiksmīgi. Nākas atkārtoties - 2020. gada situācija Rīgā un reģionos bija atšķirīga: kamēr reģionos dažkārt trūka vietu, Rīgai nācās domāt par dažādām jaunām aktivitātēm, lai piesaistītu klientus. Kaut ļoti ierobežotu laiku strādājot, 2020. gadā redzējām, ka mūsu naktsmītnes un ēdināšanas uzņēmumi Rīgā ir interesanti arī pašmāju klientam.
Tikai diemžēl vai par prieku rīdzinieki ir naskāki izbraukt uz reģioniem nekā reģionu iedzīvotāji apmeklēt Rīgu. Iespējams, to ietekmēja arī fakts, ka nevarēja notikt pasākumi un teātra izrādes.
Pilnīgi noteikti - ja būtu atļauta spa, labjūtes un restorānu pakalpojumu sniegšana, protams, nosakot stingrus epidemioloģiskos noteikumus, Rīgas uzņēmumu klientu vidū vietējie iedzīvotāji veidotu lielāku daļu un darbības rādītāji būtu būtiski labāki,” skaidro Graikste.
Lingebērziņš skaidro, ka Latvija kā tūrisma galamērķis pēdējo vairāk nekā 10 gadu laikā ir pietiekami veiksmīgi attīstījies, diversificējot biznesa riskus.
“Redzam, ka ienākošā tūrisma struktūru veido ārvalstu viesi no Baltijas valstīm, Skandināvijas, Krievijas, Rietumeiropas valstīm un tā sauktajiem tālajiem tirgiem – Ķīnas, Japānas, ASV un citām valstīm. Iepriekšējo gadu statistika rāda, ka ārvalstu viesu skaits ir stabili pieaudzis ilgākā periodā, vienlaikus dažādojoties tirgiem.
Tāpat Latvija ir īstenojusi pasākumus, lai nodrošinātu gan atpūtas, gan darījumu tūristu skaita pieaugumu, ir attīstīta atpūtas un darījumu tūrisma infrastruktūra, ir īstenoti projekti reģionos un ir bijusi vērojama veiksmīga tūrisma produktu attīstība daudzviet Latvijā. Līdz ar to, raugoties no klasiskas risku diversificēšanas pieejas, nav pamata uzskatīt, ka tūrisma nozare Latvijā nav ņēmusi vērā iespējamos riskus. Pandēmijas radītie apstākļi un to ietekme uz tūrisma nozari visā pasaulē tomēr ir ārkārtēji, neparedzami apstākļi,” tā Lingebērziņš.
2020.gadā, saglabājoties ierobežotam izejošā tūrisma piedāvājumam, varējām vērot vietējā tūrisma pieaugumu, kas apliecina Latvijas tūrisma piedāvājuma atbilstību arī vietējam tūristam. Tomēr nozares attīstība ilgtermiņā ir iespējama, sekmējot tūrisma nozares starptautisko konkurētspēju, piesaistot ārvalstu viesus un veicinot nozares eksportspēju. Tūrisma nozares pakalpojumu eksports līdz pandēmijas sākumam veidoja ievērojamu daļu no pakalpojumu eksporta bilances.
“Tieši pandēmijas laiks ir kalpojis tam, lai ne viens vien vietējā tūrisma produkts piedzīvotu izaugsmi, un ir sagaidāms, ka, mazinoties starptautiskās ceļošanas ierobežojumiem, daļa no tiem tiks piedāvāti arī ārvalstu visiem, audzējot eksporta apjomu un ārvalstu tūristu tēriņus Latvijā,” bilst Lingebērziņš
Vai Latvijas iedzīvotāji ir ienesīgi lokālā tūrisma klienti?
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Graikste norāda, ka šobrīd Latvijas iedzīvotāji ir vienīgie klienti un asociācija patiesi novērtē, ka viņi ceļo pa Latviju, nakšņo un ietur maltītes (šobrīd - likumdošanā atļautajā veidā).
“Ņemot vērā salīdzinoši nelielos attālumus, nebūtu grūti no rīta izbraukt uz gandrīz jebkuru vietu Latvijā, lai vakarā atgrieztos mājās.
Ir prieks, ka Latvijas iedzīvotāju daļa tūrisma statistikā aug, ka viņi arvien vairāk apmeklē naktsmītnes, ēdināšanas uzņēmumus, kad epidemioloģiskās situācija ļauj, - izbauda spa pakalpojumus un organizē ģimenes svinības, pasākumus,” saka Graikste.
“Ilgu laiku mūsu statistikā dominēja ārvalstu tūristi, sasniedzot pat 70% no kopējā tūristu skaita, līdzīgi, kā tas ir, piemēram, Maltā. Ļoti ceram, ka šis laiks būs devis stimulu vietējiem iedzīvotājiem tikpat aktīvi ceļot, baudīt spa pakalpojumus, nakšņot viesnīcās un lauku mājās un apmeklēt ēdināšanas uzņēmumus arī tad, kad atgriezīsies aktīva ārvalstu tūristu plūsma,” tā Graikste.
Savukārt Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes loceklis Lingebērziņš skaidro, ka ir jāņem vērā Latvijas vietējā tirgus izmērs – nepilni divi miljoni iedzīvotāju nevar kompensēt ārvalstu tūristu skaita kritumu ne apjoma, ne maksātspējas ziņā.
“Latvijas iedzīvotāju tēriņi vietējam tūrismam ir mazāki nekā ārvalstu tūristu tēriņi, un tie ir izteikti zemāki, salīdzinot, piemēram, ar ārvalstu darījumu tūristu tēriņiem. Mūsu tuvākās kaimiņvalstis, kas veido lielu daļu no ārvalstu visiem Latvijā, ir ar salīdzinoši līdzīgu pirktspēju un ceļošanas uzvedību, tādēļ jo īpaši svarīga ir tūrisma pakalpojumu eksportspēja tālākos tirgos, vispirms jau Eiropā,” stāsta Lingebērziņš.
Turklāt ir jāņem vērā vēl citi faktori, kas raksturo tūrisma struktūru Latvijā, – visplašākā un attīstītākā tūrisma infrastruktūra un pakalpojumu daudzveidība ir koncentrēta Rīgā, savukārt vietējā tūrisma pieprasījums pamatā ir vērsts uz Latvijas reģioniem.
To nosaka arī Latvijas iedzīvotāju dzīvesvietas ģeogrāfija – lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā un tās apkaimē, kas faktiski paredz vietējā tūrisma pieprasījumu ārpus Rīgas.
“Atsevišķiem pakalpojumiem, piemēram, ēdināšanā, Rīgas iedzīvotāji veido nozīmīgu klientu daļu, tomēr to nevar attiecināt uz visu Latviju kopumā. Vienlaikus var piekrist apgalvojumam, ka reģionālā tūrisma piedāvājumam ir plašas attīstības iespējas, veicinot Latvijas iedzīvotāju vietējā tūrisma pieprasījumu,” saka Lingebērziņš.
Tam ir nepieciešama tālāka reģionālo tūrisma produktu attīstība, pakalpojumu klāsta daudzveidošana un pakalpojumu pieejamība. Tomēr, lai nodrošinātu produktu ekonomisko izdevīgumu tikai ar Latvijas iedzīvotājiem nepietiks. Tam ir nepieciešami ārvalstu tūristi, kas skaidrots jau iepriekš.
“Kopumā vērtējot situāciju, lai gan tā ir sarežģīta un pandēmijas rezultātā nozare ir ļoti smagi cietusi,
Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta, galamērķa piedāvājums un spēja sniegt kvalitatīvus pakalpojumus joprojām ir priekšnoteikumi nozares tālākai pastāvēšanai un veiksmīgai attīstībai nākotnē,” pauž Lingebērziņš.
Raksts tapis sadarbībā ar ERST Finance
