LIAA: Latvijas un Baltkrievijas interesēs ir attiecību normalizēšana

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns. FOTO: Evija Trifanova/LETA

Ņemot vērā politiski saspīlēto situāciju starpvalstu ekonomiskā aktivitāte pakāpeniski krītas, tomēr Baltkrievija ir Latvijas kaimiņvalsts ar augstu ekonomiskās sadarbības potenciālu, tādēļ abu valstu interesēs ir rast risinājumus, lai nākotnē normalizētu attiecības un izmantotu ekonomiskās sadarbības potenciālu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Starpvalstu sankcijas nevar pozitīvi ietekmēt ekonomiskās attiecības, tādēļ varam prognozēt, ka savstarpējā preču aprite var samazināties, arī tāpēc ka liela daļa uzņēmumu Baltkrievijā ir ar valsts kapitālu. Būs apgrūtināta uzņēmēju ceļošana, bankas kontu atvēršana kā arī citi šķēršļi ērtai darījumu veikšanai," teica Rožkalns.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, balstoties uz vēsturisko pieredzi saistībā ar Krievijas atbildes sankcijām pret Eiropu 2014.gadā, ietekme ir vērtējama kā maza.

"Sankcijas tradicionāli vairāk skāra lauksaimniecības vai loģistikas uzņēmumus kā tas bija gadījumā ar Krievijas noteiktajām atbildes sankcijām,"

8

atzina Rožkalns.

Tomēr pēdējās tendences liecinot, ka lielāka interese par sadarbību ar Latviju ir tehnoloģiju, elektronikas un metālapstrādes nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem. "Pārskatāmā nākotnē un attālinātā darba apstākļos sankciju ietekme nebūs liela. Tādēļ bažām par to, ka Latvijas ekonomika būtiski cietīs pēc sankciju noteikšanas nevajadzētu būt. Jautājums drīzāk ir par to, ka būs apgrūtināta iespēja izmantot to potenciālu, kuru var sniegt savstarpēji noregulētas attiecības starp kaimiņvalstīm," sacīja Rožkalns.

Viņš atzīmēja, ka preču aprite starp Latviju un Baltkrieviju kopš 2015.gada nav būtiski mainījusies. "Atšķirībā no citām kaimiņvalstīm ar jau stabilu divpusējo tirdzniecību, Baltkrievijā saskatām neizmantotu potenciālu," sacīja Rožkalns un piebilda, ka LIAA seko līdz situācijas attīstībai un meklē iespējas kuros virzienos ir iespējams paplašināt ekonomisko sadarbību.

Rožkalns norādīja, ka, pēc 2020.gada prezidenta vēlēšanām Baltkrievijas iekšpolitiskā situācija saasinājās un daļa šīs valsts uzņēmumu sāka izskatīt iespēju pārcelt savu darbību uz kaimiņvalstīm. "Tā bija iespēja piesaistīt jaunus investorus no Baltkrievijas. Tādēļ sagatavojām savu piedāvājumu, fokusējoties uz tehnoloģiju nozari. Tā bija īstermiņa iniciatīva, kurā akcentējām Latvijas priekšrocības," viņš teica.

Kopumā šim piedāvājumam, pēc Rožkalna teiktā, atsaucās 17 uzņēmumi, kuri pieņēma lēmumu pilnībā vai daļēji pārcelt savu darbību uz Latviju. Pārsvarā tie bijuši informācijas tehnoloģiju (IT) nozares uzņēmumi, bet daži no viņiem pārstāvēja arī ražošanas un citas nozares.

Rožkalns arī vērsa uzmanību, ka pēdējā starpvalstu līmeņa iniciatīva uzlabot ekonomiskās attiecības ar Baltkrieviju bija 2018.gadā, kad tika saskaņots vidēja termiņa pasākumu plāns ekonomiskās sadarbības jomā, paredzot stiprināt ekonomisko sadarbību tādās nozarēs kā kokrūpniecība, enerģētika, ķīmiskā rūpniecība, farmācija un medicīna, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, metālapstrāde, pārtikas rūpniecība, transports un loģistika. Tomēr, saasinoties starpvalstu attiecībām, plāns netika īstenots.

"Pēdējā gada laikā veiktās iestrādnes apliecina, ka augsts attīstības potenciāls ir sadarbībai starp abu valstu tehnoloģiju nozares jaunuzņēmumiem. Baltkrievijas klientu visbiežāk minētie iemesli kāpēc viņi izvēlējušies Latviju kā valsti no kuras attīstīt savu uzņēmējdarbību ir politiskā stabilitāte, sakārtota uzņēmējdarbības vide, iespēja kļūt par Eiropas Savienības (ES) ražotāju kā arī ģeogrāfiski ērtā atrašanās vieta.

Rožkalns arī pastāstīja, ka, pēc statistiski atspoguļotajiem ieguldījumiem Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā Baltkrievijas kopējais uzkrātais ieguldījumu apjoms uz šā gada 26.maiju pēc ieguldījumiem Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā ir 17,5 miljoni eiro un ieguldījumi ir veikti 785 uzņēmumos.

Uzkrātie ieguldījumi ir veikti tādās nozarēs kā datu apstrāde, kravu pārvadājumi uzturēšana, vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un ar to saistītās darbības; nekustamā īpašuma pārvaldīšana, hidraulisko iekārtu ražošana, uzglabāšana un noliktavu saimniecība.

2020.gadā abu valstu preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums bija 567 miljoni eiro un veidoja 1,61% no kopējā ārējās tirdzniecības apgrozījuma, ierindojot Baltkrieviju ceturtajā vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū ārpus Eiropas Savienības (ES) pēc Krievijas, Ķīnas un ASV. Kopumā Baltkrievija pērn ierindojās 15. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā.

Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Baltkrieviju 2020.gadā bija 225,8 miljoni eiro, kas veido 1,3% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports - 341,6 miljoni eiro, kas veido 1,9% no Latvijas importa. Salīdzinājumā ar 2019.gadu eksports ir samazinājies par 4%, bet imports krities par 12%. 2020.gadā Baltkrievija bija Latvijas 17.nozīmīgākais eksporta un 13.nozīmīgākais importa partneris.

2020.gadā Latvijas pakalpojumu eksports uz Baltkrieviju bija 44 miljoni eiro, kas pieauga par 2%, salīdzinot ar 2019.gadu, bet pakalpojumu imports - 43 miljoni eiro, samazinoties par 39% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Pērn 20% jeb 35,646 miljonus eiro no kopējā Latvijas preču eksporta uz Baltkrieviju veidoja mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas, 16% jeb 29,528 miljonus eiro - pārtikas rūpniecības produkti, savukārt 15% jeb 28,271 miljonu eiro - ķīmiskās rūpniecības produkcija.

Savukārt lielāko īpatsvaru preču importā no Baltkrievijas pērn ar 171,478 miljoniem eiro jeb 57% no kopējā preču importa no kaimiņvalsts veidoja koksne un tās izstrādājumi. Minerālie produkti veidoja 9% jeb 25,659 miljonus eiro no kopējā apjoma, bet plastmasas un gumijas izstrādājumi - 8% jeb 24,883 miljonus eiro.

2020.gada beigās Baltkrievijas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā bija 79 miljoni eiro, savukārt Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Baltkrievijā bija 84 miljoni eiro. Pagājušā gada beigās pēc investīcijām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā Baltkrievijas ierindojās 32. vietā ar kopējo investīciju apjomu 10,5 miljoni eiro un 842 uzņēmumiem.

Jau vēstīts, ka Eiropadome šīs nedēļas sākumā vienojās par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot Baltkrievijas aviosabiedrībām lidojumus ES gaisa telpā un liedzot tām piekļuvi ES lidostām. Eiropadome šādi atbildēja uz pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā, kas tika veikta ar mērķi aizturēt Baltkrievijas opozīcijas žurnālistu.

Reaģējot uz minēto notikumu, pirmdien Rīgā, pie viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija", kur izlikti pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Saistībā ar to Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einārs Semanis 24.maijā izsaukts uz Baltkrievijas Ārlietu ministriju, kur iepazīstināts ar lēmumu likt Latvijas vēstniecības Minskā diplomātiem atstāt valsti. Savukārt reaģējot uz Baltkrievijas rīcību, Latvijas Ārlietu ministrija informēja Baltkrievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi par identisku rīcību un baltkrievu diplomātu izraidīšanu līdz attiecību normalizēšanas brīdim.

Uz augšu
Back