Eirovīzija, bitkoins un pārējie popularitātes upuri (1)

Tātad var secināt, ka varbūtība, ka starp šā populārā konkursa uzvarētājiem ilgtermiņā parādīsies jauni pasaules vai Eiropas līmeņa mākslinieki, ir ārkārtīgi maza. Skaidrojums ir diezgan vienkāršs: balsošana notiek pēc kritērijiem, kuri nebalstās uz ilgtermiņa panākumu prognozēm.

Var izklausīties nedaudz pārsteidzoši, bet līdzīgu dinamiku var sastapt arī finanšu pasaulē. Atbilstoši «Bank of America» veiktās aptaujas rezultātiem, līdzekļu ieguldīšana bitkoinos (“Long Bitcoin”) bija maija vispopulārākā investīciju stratēģija. Otrajā vietā bija ieguldīšana tehnoloģiju kompāniju akcijās (“Long Tech”), trešo vietu ieņemot ieguldīšanai ESG (“environment, social, governance”) kompāniju akcijās.

Ceturtajā vietā bija «īsās» pozīcijas ASV valsts obligācijās, spēlējot uz to cenu krišanu, un piektajā vietā ieguldīšana infrastruktūras kompāniju akcijās. Izskatās un izklausās diezgan loģiski un, pats galvenais, populāri, stilīgi un mūsdienīgi.

Tomēr ir viena nianse: vēsturiski kādam aktīvam atrodoties vispopulārākās investīciju stratēģijas statusā, bieži, bet ne vienmēr, nozīmēja to, ka tā cena ir tuvu maksimālās vērtības sasniegšanai: piemēram, ieguldīšana tehnoloģiju kompāniju akcijās (“Long Tech” 2020. gada septembrī un 2018. gada septembrī), ASV valsts obligācijās (“Long UST” 2020. gada martā), ASV dolārā (“Long US$” 2017. gada janvārī un 2015. gada februārī). Bitkoins jau bija vispopulārākais aktīvs šī gada janvārī (“Long Bitcoin”).

Tomēr toreiz tas neapturēja tā turpmāko “ralliju”. Savukārt pirmo reizi tas ierindojās šī saraksta pirmajā vietā 2017. gada beigās tieši pirms tā cenas korekcijas no 20 000 ASV dolāriem līdz 3000 dolāru.

Brokeru kompānijas «StoneX» analītiķi arī secina, ka kompānijas akciju iekļaušana biržā tirgotajos fondos (ETF) samazina tās perspektīvas. Turklāt pēdējo 3 gadu laikā šī negatīvā korelācija kļūst arvien spēcīgāka. Tas varētu nozīmēt, ka, augot kādas akcijas popularitātei, tās cena sāk pārsniegt tās fundamentālo vērtību.

Attiecīgi investori, kuri iegādājas jau populāro akciju, saskaras ar lielāku varbūtību, ka tās cena jau ir pārvērtēta un nākotnē, visdrīzāk, tā uzrādīs viduvēju dinamiku.

Brokeru kompānijas analītiķi arī secina, ka «vislabākais veids palielināt savu labklājību ir meklējams ārpus populāriem fondiem un indeksiem».

Iespējams, ne visi zina, ka ASV prezidenta Džona Kenedija tēvs Džozefs Kenedijs bija slavens finansists. “Rēcošajos” 1920. gados viņš aktīvi darbojās strauji augošajā ASV akciju tirgū. Bet viens nejaušs notikums 1929. gadā kardināli mainīja viņa investīciju stratēģiju.

Apavu tīrīšanas laikā zēns - apavu tīrītājs - sāka dot viņam padomus, kuru kompāniju akcijas viņam vajadzētu iegādāties. Pirmā lieta, ko Džozefs Kenedijs izdarīja pēc šā notikuma, - atgriezās savā birojā un sāka izpārdot savu akciju portfeli. Tieši pirms 1929. gada “melnā rudens”, akciju tirgum krītot par 40% un sākoties Lielajai depresijai…

Ko darīt? Tad vispār labāk nepirkt populārākos aktīvus?

Nē, to var darīt, bet tad jāņem vērā, ka tai ir jābūt īstermiņa, “impulsa” (“momentum”) stratēģijai, kura ir orientēta uz ātru aktīva pirkšanu un pārdošanu. Un pats galvenais atcerēties, ka, īstenojot šo stratēģiju, jums nāksies konkurēt ar profesionāļiem, kuriem ir vairāk resursu, laika un pieredzes. Tātad viņiem ir arī lielākas izredzes gūt panākumus uz jūsu rēķina!

Savukārt, veicot ilgtermiņa ieguldījumus, labāk paļauties uz vecajām, pārbaudītajām un “nepopulārajām” metodēm: veselo saprātu, loģiku un fundamentālo analīzi.

Un veselais saprāts, loģika un fundamentālā analīze saka, ka spekulācijas biržā nevar aizliegt. Tomēr šīs metodes arī saka, ka neprofesionāļiem novirzīt spekulatīva rakstura darījumiem vairāk nekā 10% no sava investīciju portfeļa apmēra ir riskanti. Jo neveiksmīgas īstermiņa spekulācijas var viegli pārvērsties par ilgtermiņa investīcijām. Un ar šādu investīciju portfeli būvēt savas labklājības pamatu būs grūti.