Nākotnes perspektīvas naudas pasaulē: vai kriptovalūtas spēs aizstāt tradicionālo naudu?

FOTO: Reuters / Scanpix

“Bitcoin” vērtības kāpums bija tik pārliecinošs, ka daudzi eksperti sāka šaubīties par tradicionālo valūtu un pat zelta nākotni nākotnes finanšu sistēmā. Tā tas bija līdz maijam – mēnesim, kurā “Bitcoin” zaudēja 44% no savas vērtības.

ASV dolārs un eiro ir galvenie tradicionālo valūtu piemēri – banknotes un monētas, ko izdod valstu valdības, un to vērtība ir atkarīga no ekonomiskās politikas un valsts ekonomiskā stāvokļa.

Piemēram, dolārs saglabā savu vērtību ASV, kas ir lielākā ekonomika pasaulē. Tirdzniecība ar naftu, zeltu un citiem derīgajiem izrakteņiem notiek tieši dolāros, dodot ASV valūtai tā saukto rezerves statusu (daudzu valstu centrālās bankas uzglabā savas valūtas rezerves dolāros). Līdzīgi ir arī ar eirozonas ekonomiku, kas spēj uzturēt savu vērtību, kā arī eiro ir otra lielākā rezerves valūta pasaulē.

Papildus banknotēm un monētām, kas atrodas apgrozībā, lielākā daļa tradicionālo valūtu tiek radītas digitāli, bankām izsniedzot naudu valdībām, uzņēmumiem un patērētājiem.

No otras puses, kriptovalūtas ir privātas un darbojas neatkarīgi no valdībām. “Bitcoin” ir slavenākais piemērs. Tā radusies 2009. gada finanšu krīzes laikā, kad pastāvēja bažas par globālās finanšu sistēmas stabilitāti. Bitkoini ātri guva atbalstu, ņemot vērā pieaugošās bailes par politisko nestabilitāti un valstu ārējo parādu līmeni.

Pašlaik vairāk nekā viena triljona dolāru vērtajā tirgū pastāv vairāk nekā 5000 kriptovalūtas.

20

“Bitcoin” transakcijas tiek veiktas digitāli, izmantojot blokķēžu tehnoloģiju, kas nav piesaistīta vienam serverim, bet gan globālam datoru tīklam, tādējādi zināmā mērā pasargājot šo kriptovalūtu pret krāpniecību. Tāpat norisinās procesi, kuru laikā tiek iegūtas jaunas digitālās monētas – kopumā ir iespējams iegūt 21 miljonu bitkoinu. Šo skaitu varētu izdoties sasniegt ap 2040. gadu.

Tiek norādīts, ka “Bitcoin” savas pastāvēšanas pirmajā dienā bija 0,0008 dolāru vērts, bet piecas dienas vēlāk – jau 0,08 dolārus vērts. Šā gada aprīlī tā vērtība pieauga līdz pat 60 000 dolāru par vienu vienību, taču... Maijā sekoja vairāk nekā 40% liels kritums.

Kas notiek ar zeltu un tradicionālajām valūtām?

Daudzas tradicionālās valūtas, kā dolārs un Lielbritānijas sterliņu mārciņa (kas agrāk bija galvenā rezerves valūta pasaulē), bija cieši saistītas ar zeltu un sudrabu, kas arī ļāva šīm valūtām iegūt un saglabāt savu vērtību.

Tradicionālā valūta var kļūt nevērtīga gadījumā, ja valdības sāk drukāt pārāk daudz naudas, līdzīgi, kā tas bija pagājušā gadsimta divdesmitajos gados Vācijā. Pēckara Vācija bija parādu nomākta valsts, pret kuru tika noteiktas smagas sankcijas. Pirmā pasaules kara zaudētājvalsts valdība parādus centās atmaksāt, masveidā drukājot banknotes. 1923. gada novembrī viens dolārs bija 4,2 triljonu marku vērts.

Tajā pašā laikā ASV līdz Lielajai depresijai dolāru turētāji teorētiski varēja mainīt dolārus pret zeltu, kas atrodas ASV federālajās zelta glabātuvēs. 1971. gadā ASV prezidents Ričards Niksons lēma atsaistīt zeltu no dolāra, tādējādi padarot dolāru par tradicionālu valūtu. Tolaik viena unce (31,1 grams) zelta maksāja 35 dolārus. Šodien viena unce zelta maksā 1920 dolāru.

Zelts (un arī sudrabs) joprojām ir populāri aktīvi, it īpaši ekonomiskās lejupslīdes laikā, un vairāki ekonomisti pauduši, ka pasaules lielākajām valūtām būtu vērts atgriezties pie tā sauktā Zelta standarta.

20

Tikmēr jauno tehnoloģiju atbalstītāji norāda, ka “Bitcoin” un citas kriptovalūtas tiek iegūtas tādā veidā, ka tās ir ļoti uzticami investīciju aktīvi, gluži tāpat kā zelts. Tiek prognozēts, ka brīdī, kad tirgū nonāks maksimāli iespējamais “Bitcoin” skaits (21 miljons digitālo monētu), tad kriptovalūtas vērtība varētu pārsniegt pat pusmiljonu par vienu monētu.

Kriptovalūtu kritiķi gan norāda, ka “Bitcoin”, “Ethereum” un citas kriptovalūtas ir ārkārtīgi volatilas un biznesam ir ļoti grūti tās pieņemt kā stabilu maksājumu līdzekli. Piemēram, “Tesla” martā paziņoja, ka pieņems “Bitcoin” kā maksāšanas līdzekli, bet divus mēnešus vēlāk pārdomāja.

Vai kriptovalūtas aizstās tradicionālo naudu?

Ķīna pašlaik testē savu digitālo valūtu, bet ASV un Eiropas Savienība ir pārliecinātas, ka tas ir tikai laika jautājums, kad arī tradicionālās valūtas kļūs par pilnībā digitālām valūtām, kas atgādinās kriptovalūtas. Daudzi finanšu analītiķi uzskata, ka blokķēdes tehnoloģija, ko izmanto “Bitcoin”, būtu ļoti noderīga valdību izdotajām digitālajām valūtām.

“Bitcoin” atbalstītāji norāda, ka privātās kriptovalūtas sevi pilnīgi noteikti spēs pierādīt investoru un citu cilvēku acīs kā līdzekli pret valdību īstenoto naudas drukāšanas politiku. It īpaši aktuāli tas ir Covid-19 pandēmijas laikā. Lielākā daļa kriptovalūtu sākotnēji glabājās investoru maciņos, bet pagājušajā gadās tās plašāk varēja izmantot kā norēķinu līdzekli tīmekļa tirdzinecības platformās.

Atsevišķas kriptovalūtu tirdzniecības platformas gan ir slēgtas, jo tās apsūdzētas krāpniecībā un desmitiem miljardu dolāru vērtā naudas atmazgāšanā. Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības ir liegušas tirgošanos ar kriptovalūtām, turklāt – arī uzņēmumi sāk aktīvāk domāt, vai ir vērts pieņemt šīs valūtas kā pilntiesīgu maksāšanas līdzekli.

Tāpat nedrīkst aizmirst par apkārtējās vides faktoriem. Tas var būt nozīmīgs apstāklis kriptovalūtu izaugsmē, ņemot vērā, ka kritpovalūtas ieguvē un transakciju veikšanā tiek izmantots prāvs daudzums enerģijas, kas atstāj negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Uz augšu
Back